Dzīvesgājums

Sigurds Rusmanis dzimis 1943.gada 7.aprīlī.

1969. gadā Rusmanis pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu. 25 gadus nostrādāts Zi­nātņu akadē­mi­jas sistēmā, Polimēru mehānikas un Fizikāli enerģētiskajā institūtā. Ša­jā virzienā nokār­toti kan­­­didāta minimuma eksāmeni.

1986. gadā Rusmanis pabeidz Rīgas pilsētas Tautas kultūras universitātes Arhitek­tūras pieminekļu restaurācijas, aizsardzības un izmantošanas fakultāti (mācību laiks - 3 gadi). 1993. gadā - ģeogrāfijas skolotāju tematiskos kursus "Zemgales ģeogrāfija un kul­tūr­­vēsture".

8 gadus bija Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Rīgas pilsētas pado­mes loceklis.

Vācis datus par kultūrvēsturiski nozīmīgu cilvēku dzimšanas un apbedījuma vietām, sakarā ar to sniedzis konsultācijas izdevniecībai "Latvijas enciklo­pēdija" izde­vuma "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992) sagatavošanā.

Enciklopēdijai "Latvijas pilsētas” (1999) sarakstījis 27 pilsētām kul­tūrvēsturisko un novadpētniecisko daļu. V. Belokoņa izdevniecības “Lat­vijas enciklopēdijai” sarakstīti šķirkļi par Latvijas apdzīvotajām vie­tām, ka­­piem, sagatavots materiāls par pagastos dzimušajiem ievērojamiem cil­vēkiem. Veik­ta daļas teksta rediģēšana. 

Lasījis daudzas lekcijas, to tematika - Latvijas kultūras, vēstures un dabas pieminekļi. To ilus­t­rācijai perso­nīgā īpašumā liels skaits diapozitīvu par Baltijas objektiem, kār­tojumā pēc teritoriālā principa. Dati par tiem tiek vākti no 1972. gada, kas tiek kārtoti pa visu pa­gas­tu mapēm un kartotēkā. Fotografēti daudzu baznīcu interjeri.

Rīgā un Liepājā divu gadu garumā lasīts lekciju cikls "Baltijas jūras pie­kras­te" (no VDR bij. robežas līdz Somijas robežai). Ietverti piekrastes jos­las (pamatā 1 km platas) kul­tūr­vēsturiskie, tautas celtniecības, arhitek­tū­ras, mākslas un dabas objekti.

Veicis pasūtījuma darbu sakarā ar Lībiešu krasta izpēti, Valsts kultūras pie­minekļu aiz­sar­dzības inspekcijai izpildīts līgumdarbs par Latvijas pil­sētu vēsturiskajiem centriem kā pil­sētbūvniecības pieminekļiem.

Latvijas pagastu apsekošanas braucienos iespēju robežās vācis folkloras ma­teriālus, uz šo brīdi (2016.g. decembris) LU Latviešu folkloras krātuvē S.Rusmaņa personālajā fondā Nr. 2049 reģistrētas 3135 no­dotas vienības.

Ir 11 gadu pedagoģiskais stāžs, vadot fakultatīvas nodarbības un pulci­ņus Rīgas 31. vi­dus­skolā.

No 1976. gada novadītas 1063 ekskursijas. Repertuārā par Latviju aptverta visa tās teritorija, ir sagatavotas ekskursijas uz Lietuvu un Igauniju (piem., Nemūnas pilis Lietuvā, Kur­­­­šu kāpas, Žemaišu Kalvarija u.c.).

Apbalvojumi un goda zīmes

• 2002. gada Lielā folkloras balva par novadu savdabības aiz­sardzību un kopšanu.
• 2016. gada „Arheologu Apalu prēmija” nominācijā „Par vēsturiskā mantojuma un cilvēku dzīves izpēti novados”.

Publikācijas

Iznākušas 13 grāmatas par Latviju (tajā skaitā enciklopēdija "Iepazīsim Lat­viju. Kurzeme", 1993), pēdējā no tām - „Pa vecajiem Latvijas ceļiem” 2012. gadā. Publicēti 260 laikrakstu un žurnālu raks­tu.

Avoti un literatūra

S.Rusmaņa sniegtās ziņas