Teoderihs no Turaidas

?-1219.g.
Bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā Livonijā.
Cisterciešu ordeņa brālis.
Daugavgrīvas abats 1202.-1211.g.
Igaunijas bīskaps 1211.-1219.g.
Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 20.08.2014

Latīņu valodā: Theodericus, Thidericus.

Dzīvesgājums

Vēsturnieki par tā izcelsmi izsaka dažādus viedokļus, pēc vienu domām tas nācis no Altenkampas klostera Morimundas filiāles (Lejasreina), kurai vienīgai tai laikā bija kontakti ar ziemeļiem. Tā kā Teoderihs vēlāk Daugavgrīvas klostera konventu veidoja pēc Morimundas klostera filiāles- Marienfeldas abatijas Vestfālenē (Benninghoven 1965.g., 21). Taču pats Teoderihs no tās gan nevarētu būt nācis, jo Marienfelda dibināta tikai 1185.gadā. Daži pētnieki izsakās par Pfortas klosteri pie Naumburgas, kā domāja dāņu pētnieki - P.Johansens, T.Grentrups.  

Ierašanās laiks Livonijā nav droši zināms, taču pastāv hipotēze, ka Meinards ap 1186.gadu, dodoties uz savu iesvētīšanu par bīskapu, Brēmenē bija saticis mūku Teoderihu. Livonijā pirmoreiz minēts kā sludinātājs Turaidā, kur līvi gribēja viņu ziedot saviem dieviem, taču likteņa zirgs spēra trīs reizes labo kāju. Tāpat sludināja Igaunijā, kur 1191.gada 23.jūnijā, saules aptumsuma dēļ arī tika apdraudēta tā dzīvība - igauņi domāja, ka Teoderihs apēdot sauli. Pēc tam, kad līvi deviņdesmito gadu pirmā pusē sāka atkrist no katoļu ticības, Teoderiham izdodas izbēgt uz Vāciju, kur viņš dodas uz Romu un no pāvesta Celestīna III saņem atļauju organizēt pirmo krusta karu (~1194.-1196.g.) pret Austrumbaltiju. Diemžēl, rakstiskas liecības noVatikāna arhīva par šiem notikumiem līdz šim nav konstatētas. 1199.gadā pirmo reizi ierodoties Livonijā un pakļaujot lībiešus, bīskaps Alberts sūta brāli Teodorihu no Turaidas uz Romu pēc krusta kara bullas pie pāvesta Inocenta III .

1202.gadā piedalās Zobenbrāļu ordeņa dibināšanā, bet 1205.gadā kļūst par jaundibinātā Daugavgrīvas klostera pirmo abatu. 1211.gadā, tūlīt pēc savas atgriešanās no Vācijas, bīskaps Alberts viņu ieceļ par Igaunijas bīskapu (Estiensis episcopus). Savukārt viņa vietā par Daugavgrīvas abatu tiek nozīmēts Bernhards no Lipes. Viņa iesvētīšanā piedalās trīs no Vācijas atbraukušie bīskapi - Fīlips no Raceburgas, Īzo no Verdenas un Helmolds no Pleses, Pādebornas bīskaps. Šķiet, ka tieši tādēļ ir bijusi nepieciešama viņu vizīte, jo citādi Albertam nebija tiesības iesvētīt jaunus bīskapus Livonijā.

1218.gadā kopā ar bīskapu Albertu Šlēzvigā lūdz palīdzību Valdemāram II, un kļūst par tā sabiedroto un padomdevēju Igaunijas iekarošanā. 1219. gadā kopā ar dāņiem dodas karagājienā uz Rēveli, Ziemeļigaunijā 1219.gada jūnija sākumā, kur tiek nogalināts pēkšņā rēveliešu un hariešu uzbrukuma laikā.

Avoti un literatūra

Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp. Latīņu un latviešu valodā. > I 10, IV 6, 7, VI 2-4, VII 3, VIII 2, IV 7, X 1, (2, 3), XI 6, XV 4, 7, XIX 5, (7), XX 1, (4), XXII 1, XXIII 2, 11.  342. lpp.

Benninghoven, F. Der Orden der Schwertbrüder. Köln, Granz, 1965. 21 s. 

Mugurēvičs, Ē. Komentāri. - Indriķa hronika.  Rīga: Zinātne, 1993. 333.-416. lpp.>342. lpp.  

 

Ievietots: 11.04.05.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu.

Iezīmes

Tematiskie rādītāji: 
Personas

Reklāma