Vesiks

? – ne agrāk par 1219.g.
Lībiešu vecākais Turaidas novadā
Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 20.08.2014

Literatūrā arī: Vesiķis.

Latīņu valodā: Vesike.

Dzīvesgājums

Vesiks bija viens no Gaujas labā krasta lībiešu vecākajiem. Diemžēl precīza Vesika īpašumu vai dzīvesvietas lokalizācija nav veicama. Iespējams viņa dzīvesvieta meklējama Viešu kalnā – pilskalnā (tag. Rīgas rajona Krimuldas pagastā). 

Vesiks pirmoreiz vēstures avotos minēts 1212.gadā, kad notika t.s. Autīnes sacelšanās. Viņš bija to Gaujas labā krasta līvu vadonis un vecākais (princeps ac senior), kuri pievienojās līvu un letgaļu (latgaļu) nemieru kustībai pret vācu krustnešu atnesto varu. Vesiks kopā ar saviem līviem piedalījās Sateseles pils (Gaujas kreisajā krastā) aizstāvēšanā pret krustnešu aplenkumu 1212.gada vasarā. Pievienoties Sateseles pils aizstāvjiem viņu, acīmredzot, spieda fakts, ka īsi pirms tam krustneši nakts uzbrukumā nodedzināja Gaujas labā krasta līvu Turaidas pili. Indriķa hronikas autora norāde, ka: “…pēc piļu nodedzināšanas nodevīgo ļaužu nodoms bija izjaukts…”, netieši norāda, ka Turaidas pilī bija Vesika vadītie nemiernieki. 

Krustneši šajā pat 1212.gadā Sateseles pili ieņēma un Autīnes sacelšanās tika apspiesta. Nemieros iesaistītie līvi (t.sk. Vesiks ar savējiem) un letgaļi bija spiesti samierināties ar vācu krustnešu virsvaru. 

Vēstures avoti sniedz arī ziņas par Vesika līdzdalību krustnešu un to sabiedroto karadarbībā pret igauņiem. 1218.gada sākumā, kad Sāmsalas igauņi iebruka Lēdurgas novadā, Vesiks ar sev pakļautajiem līviem un nelielu skaitu Rīgas bīskapa kalpu (no Turaidas pils) steidzās palīgā Lēdurgas priesterim Gotfrīdam un vajāja bēgošo igauņu karaspēku. 1219.gada sākumā, kad krustnešu un to sabiedroto karaspēks veica karagājienu uz igauņu Rēveles novadu, sabiesrotie sadalīja karaspēku trijās vienībās un Vesiks bija vienas vienības vadonis. Tas nozīmē, ka Vesiks bija viens no nozīmīgākajiem līvu vecākajiem un vadoņiem karā. Iespējams, tieši pēc Dabrela, Ninna un Kaupo nāves Vesiks kļuva par nozīmīgāko līvu vecāko. 

Avoti un literatūra

Indriķa hronika. Tulk.: Feldhūns, Ā.; Priekšv. Un koment. Mugurēvičs, Ē. Rīga: Zinātne, 1993.  
        Vesiks Sateseles pils aizstāvju vidū – XVI:4
        Vesika līdzdalība karadarbībā pret igauņiem – XXI:7, XXII:9

Mugurēvičs, Ē. Komentāri. Grām: Indriķa hronika. Rīga: Zinātne, 1993. 342. lpp. (32.piezīme pie XVI nodaļas)

 

Rīga © 2001. Andris Zeļenkovs, Latvijas Kara muzeja speciālists.
Ievietots: 19.04.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu.

Iezīmes

Tagi: 
Tematiskie rādītāji: 
Personas

Reklāma