(08031.-09037. - vidusaugšvācu valodā) (08030.-09036. - tulkojums latviešu valodā)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 14.01.2014

Livlädische Reimchronik (08031.-09037.)Atskaņu hronika (08030.-09036.)
(08031.) Zû ôstern dar nâch zû hant

(08032.) besante er aber sîne lant.

(08033.) dô quâmen im die brûdere sîn,

(08034.) daß lantvolk und die pilgerîn.

(08035.) mit schiffen vûr er ûf die vart

(08036.) hin zû Mezoten wart.

(08037.) dô er quam in daß lant,

(08038.) die burc die gab sich zû hant

(08039.) ûf des meisters gnâde dô.

(08040.) des wart daß her gemeine vrô.

(08041.) der brûdere her vûrte von dan

(08042.) wîb, kindere und man

(08043.) und waß sie gûtes vunden,

(08044.) daß wart in zû den stunden

(08045.) und vûren vrôlîchen wider.

(08046.) eß stûnt unlange sider,

(08047.) ein her wart aber ûß gesant

(08048.) in der Semegallen lant.

(08049.) daß her zu Terweten quam,

(08050.) von der burge eß nam

(08051.) rasche Semegallen dô

(08052.) unde ranten alsô

(08053.) vaste hin zû Ratten wart.

(08054.) daß hûs wart gewunnen mit der vart,

(08055.) daß verbranten sie vil gar

(08056.) und nâmen in ir schar

(08057.) alleß, daß sie vunden

(08058.) dar inne zû den stunden.

(08059.) dô daß hûs was verbrant,

(08060.) dô reit daß her zû Nieflant.

(08061.) den Semegallen wart gâch

(08062.) in kurtzer wîle dar nâch

(08063.) wider zû der cristenheit.

(08064.) eß was in von hertzen leit,

(08065.) waß sie hatten vor getân.

(08066.) um einen zins sie bâten sân,

(08067.) daß sie mûsten den geben

(08068.) und in der brûdere vride leben.

(08069.) der meister der gab in sider

(08070.) um den zins den vride wider.

(08071.) des wâren sie alle vrô.

(08072.) Eine grôße sûche den meister dô

(08073.) bevienc an sînem lîbe.

(08074.) die dâchte er sô vertrîbe

(08075.) und vûr zû dûtschen landen wart.

(08076.) der wec von im wart ungespart.

(08077.) eß hatte in Nieflande

(08078.) gegân im wol zû hande:

(08079.) er was gewesen, daß ist wâr,

(08080.) meister dâ drittehalbeß jâr.

(08081.) dô er zû dûtschen landen quam

(08082.) und der meister in vernam,

(08083.) des amtes er in erließ,

(08084.) zû Marcburc er in varen hieß.

(08085.) dâ vûr er mit willen hin:

(08086.) in den konvent stûnt sîn sin.

(08087.) ein ander brûder wart gekorn.

(08088.) under des wâren verlorn

(08089.) zû Nieflande brûdere gût.

(08090.) zû Lettowen stûnt ir mût.

(08091.) vumfzehn was ir an der zal,

(08092.) alsus nâmen sie den val.

(08093.) die brûdere wolden schowen

(08094.) daß lant zû Lettowen,

(08095.) dâ wolden sie gewinnen gût.

(08096.) die Lettowen ouch den mût

(08097.) hatten in der brûdere lant.

(08098.) die wege wurden in bekant,

(08099.) die die brûdere ritten dar.

(08100.) sie jageten nâch mit starker schar.

(08101.) die brûdere wâren dô gelegen

(08102.) durch rûwe ein teil gemaches pflegen,

(08103.) die slûgen sie ungewarnet tôt.

(08104.) ein teil quam ir abe mit nôt,

(08105.) doch wart ir ein gevangen.

(08106.) sus was der strît ergangen.

(08107.) ein vromer helt wart ouch geslagen,

(08108.) den noch die cristen mûßen clagen:

(08109.) Suxe was er genant.

(08110.) er quam in der brûdere lant,

(08111.) dô entpfienc er den cristentûm

(08112.) durch got und nicht durch rûm.

(08113.) er hâtte maniche herevart

(08114.) geriten kegen Lettowen wart.

(08115.) er was von Lettowen gebora,

(08116.) ein helt kûne und ûß erkorn.

(08117.) mûter, maget Marîe

(08118.) edele unde vrîe

(08119.) hilf sîner sêle ûß aller nôt,

(08120.) er bleib in dîme dienste tôt!

(08121.) Die Lettowen wurden vrô.

(08122.) zû hant dar nâch sie sûchten dô

(08123.) des somers der brûdere lant.

(08124.) daß wart den brûderen bekant.

(08125.) sie jageten ernstlîchen nâch

(08126.) tag und nacht; in was vil gâch,

(08127.) biß daß sie sie quâmen an.

(08128.) strîtes man mit in began.

(08129.) dâ bliben sechs hundert tôt.

(08130.) die Lettowen durch die nôt

(08131.) vlohen hin zû lande.

(08132.) sie ließen dâ zû pfande

(08133.) von iren henden manchen man,

(08134.) der ich nicht genennen kan.

(08135.) sie ließen ouch die pferde dâ

(08136.) (der strît was ûf der Dubenâ:

(08137.) ich wil ûch allen tûn bekant,

(08138.) ein waßßer ist alsô genant)

(08139.) und liefen zû lande wider.

(08140.) der brûdere her daß teilte sider

(08141.) den roub, den sie dâ nâmen.

(08142.) dar nâch sie alle quâmen

(08143.) mit irme roube zû Rîge vrô.

(08144.) sie sageten gote von himele dô

(08145.) aller sîner genâden danc.

(08146.) er ist wert, daß man âne wanc

(08147.) im sage lob und êre

(08148.) nû und immer mêre.

(08149.) Der hôhe meister mit râte nam

(08150.) einen brûder lobesam

(08151.) und sante in hin zû Nieflant.

(08152.) daß amt er an sîne hant

(08153.) bevalch nâch des ordens site.

(08154.) dâ schîden sie sich mite.

(08155.) der meister von Nieflant

(08156.) kein sîme lande reit zû hant.

(08157.) dô er dô zû Rîge quam,

(08158.) zû meistere man in gerne nam,

(08159.) wan er was in wol bekant:

(08160.) brûder Ernst was er genant.

(08161.) er geviel den lûten wol,

(08162.) er was aller tugende vol;

(08163.) daß wart dicke von im schîn.

(08164.) er was ein trôst den vrûnden sîn,

(08165.) dêmûtik und wol gezogen.

(08166.) daß lant was gar unbetrogen

(08167.) die wîle er dâ meister hieß.

(08168.) an wârheit er sich vienden ließ.

(08169.) Meister Ernste an den mût

(08170.) quam ein gedanke, der was gût,

(08171.) den ließ er harte wol verstân

(08172.) sîne kummentûre sân.

(08173.) die kummentûre quâmen,

(08174.) dô sie die rede vernâmen,

(08175.) zû Rîge mit iren lûten dô.

(08176.) des was meister Ernst vrô.

(08177.) dô daß her zû samne quam,

(08178.) zû hant meister Ernst nam

(08179.) und vûr vaste die Dune hin:

(08180.) zû Duneburc stûnt sîn sin.

(08181.) er was an râte sô clûc,

(08182.) daß er vûrte spîse gnûc.

(08183.) dô daß her dô alleß quam

(08184.) um den berc, der meister nam

(08185.) mit sînen brûderen den rât:

(08186.) “mîn mût zû disem berge stât,

(08187.) dar ûf sal man bûwen

(08188.) eine burc, daß sal berûwen

(08189.) her nâch vil manchen heiden

(08190.) und ouch den kunic Thoreiden.”

(08191.) die burc wart vil drâte

(08192.) nâch der brûdere râte

(08193.) ûf den berc gebûwet gût.

(08194.) des vreute sich ir aller mût.

(08195.) armbruste unde pfîle

(08196.) in vil kurtzer wîle

(08197.) unde spîse genûc,

(08198.) alsô der burge was gevûc,

(08199.) brâchte man ûf die vesten.

(08200.) man satzte dar ûf die besten,

(08201.) die man vant in deme her

(08202.) und ouch tochten zû der wer,

(08203.) an brûderen und an knechten.

(08204.) welch lantman kunde vechten,

(08205.) der wart ûf die burc gelân.

(08206.) der meister mit dem here sân

(08207.) kârte kein Rîge wider.

(08208.) In vil kurtzer wîle sider

(08209.) quam der kunic Thoreiden,

(08210.) mit im vil manich heiden,

(08211.) vor Duneburc gerennet:

(08212.) er wolde sie hân verbrennet.

(08213.) dô er die burc sô vaste vant,

(08214.) er ließ bûwen zû hant

(08215.) vier blîden harte grôß.

(08216.) die ûf der burge des verdrôß.

(08217.) Rûßen schutzen wâren komen

(08218.) kunige Thoreiden zû vromen.

(08219.) sie wunten manchen mit ir bogen,

(08220.) doch wurden sie dar an betrogen:

(08221.) wer ûf der burge wart gewunt

(08222.) der wart schîre gesunt.

(08223.) die von der burge schußßen wider,

(08224.) manchen heiden sie dar nider

(08225.) velleten in vil kurtzer stunt,

(08226.) der wênic keiner wart gesunt.

(08227.) die blîden alle viere

(08228.) begunden werfen schiere;

(08229.) die wurfen tac und nacht

(08230.) grôße steine mit ir macht.

(08231.) die heiden vûrten steine zû

(08232.) beide spâte und vrû.

(08233.) vor wâr ich daß sprechen wil,

(08234.) sie wurfen abe der blancken vil

(08235.) alumme die burc her und dar.

(08236.) die brûdere nâmen des war

(08237.) und butzten vaste vure,

(08238.) daß man die burc icht verlure.

(08239.) der sturm werte endelîche

(08240.) tac und nacht gelîche

(08241.) gantzer vier wochen.

(08242.) vil manich houbet zubrochen

(08243.) sach man in der heiden her,

(08244.) daß quam von der brûdere wer.

(08245.) wunder was, daß genas

(08246.) wer vor in ûf der burge was,

(08247.) von der macht, die dar umme lac

(08248.) beide nacht und tac.

(08249.) Dô kunic Thoreiden wart gewar,

(08250.) daß er mit sîner grôßen schar

(08251.) der burc nicht mochte gewinnen

(08252.) mit alle sînen sinnen,

(08253.) er sprach: “nû mûß ich smertzen

(08254.) tragen an mînem hertzen.

(08255.) ir heiden mir getrûwet,

(08256.) diß hûs ist gebûwet

(08257.) mitten ûf daß hertze mîn.

(08258.) nû mûß ich immer lîden pîn

(08259.) die wîle ich lebe, sunder wanc;

(08260.) mîn vreude die ist wurden cranc.

(08261.) waß hilfet, daß ich lenger ligen?

(08262.) der heiden hant wil mîn verzigen

(08263.) und sint zû lande wider.

(08264.) howet nû die blîden nider,

(08265.) ich wil zû lande kêren.

(08266.) mîn sorge mûß sich mêren.”

(08267.) die Lettowen wurden vrô,

(08268.) sie trâten an die blîden dô

(08269.) und zuhiwen schiere

(08270.) die blîden alle viere

(08271.) und vûren zû lande

(08272.) mit jâmer mancher hande.

(08273.) Die brûdere alle wurden vrô,

(08274.) die ûf der burge wâren dô,

(08275.) und sageten gote der gnâden danc,

(08276.) daß den heiden nicht gelanc.

(08277.) ir burc die beßßerten sie wider

(08278.) und santen boten sider,

(08279.) den meister ließen sie verstân,

(08280.) wie eß den heiden was ergân.

(08281.) der meister was der rede vrô,

(08282.) er sprach zû sînen brûderen sô:

(08283.) “diß sturmen wirt vergulden wol.

(08284.) ist, daß ich leben sol,

(08285.) ich stifte eine herevart

(08286.) her nâch zû Lettowen wart.”

(08287.) der meister sint besante

(08288.) die kummentûre und mante,

(08289.) daß sie im helfe brêchten

(08290.) und dar an gedêchten,

(08291.) waß die heiden hetten getân

(08292.) der cristenheit. die boten sân

(08293.) riten in der brûdere lant:

(08294.) die mêre tâten sie bekant.

(08295.) Der meister vlîßeclîchen bat,

(08296.) der bete er nicht abe trat,

(08297.) von Revele ern Eilart,

(08298.) daß er in die herevart

(08299.) mit sînen lûten quême

(08300.) unde zû im nême,

(08301.) wer zû der reise tochte,

(08302.) und sô er beste mochte

(08303.) sînen vließ legete dar an.

(08304.) er Eilart der tet als ein man,

(08305.) er sprach: “meister, ich wil komen,

(08306.) eß ghê zû schaden oder zû vromen,

(08307.) mit ûch in die herevart.

(08308.) lîb und gût ist ungespart.”

(08309.) dâ wâren ouch andere rittere gût,

(08310.) die hatten den selben mût,

(08311.) von Thisenhûsen er Johan,

(08312.) ein vil tugenthafter man;

(08313.) von Frangen er Heinrîch

(08314.) was ein ritter hovelîch;

(08315.) die wâren der reise vrô.

(08316.) umme einen tac sie sprâchen dô,

(08317.) wan sie solden sîn bereit.

(08318.) der tac wart in dô geleit.

(08319.) die rede lâße wir bestân

(08320.) und sagen von der reise sân.

(08321.) Von Hôberc er Eilart

(08322.) machte sich ûf die vart.

(08323.) er was zû Revele houbetman.

(08324.) eine schône schar er gewan,

(08325.) zû Rîge quam er zû geriten.

(08326.) die andern ouch nicht enbiten,

(08327.) von Thisenhûsen er Johan

(08328.) quam dar mite als ein man,

(08329.) der der reise was vil vrô.

(08330.) der brûdere her gemeine dô

(08331.) was zû Rîge vor in komen;

(08332.) als ich die rede hân vernomen.

(08333.) der meister was ir aller vrô.

(08334.) mit deme here reit er dô

(08335.) vaste kegen Lettowen

(08336.) in dienste unser vrowen.

(08337.) der Kûren quâm ein michel schar,

(08338.) die Semegallen ouch aldar

(08339.) quâmen ouch mit vlîßen.

(08340.) dô sach man helme glîßen,

(08341.) brunjen blenken sam ein glas.

(08342.) daß her grôß und michel was.

(08343.) die rittere ritterlîchen dâ

(08344.) von Revele wâren îsgrâ

(08345.) gewâpent wol mit êren.

(08346.) daß her sach man kêren

(08347.) stoltz zû Kernowen.

(08348.) daß was leit den Lettowen.

(08349.) dô wart kuniges Thoreiden lant

(08350.) beroubet vil und verbrant.

(08351.) volkes slûc der brûdere her

(08352.) harte vil sunder wer

(08353.) in sînen landen.

(08354.) eß gienc in wol zû handen.

(08355.) daß her herte her und dar

(08356.) mit vil mancher stoltzen schar.

(08357.) zû samne sie dâ quâmen,

(08358.) den roub sie mit in nâmen;

(08359.) der was michel unde grôß.

(08360.) die Lettowen des verdrôß.

(08361.) der meister und die sîne,

(08362.) brûdere unde pilgerîne,

(08363.) er Eilart der houbetman,

(08364.) die riten ritterlîchen dan

(08365.) wider ûß dem lande.

(08366.) sie hatten vol ir hande.

(08367.) daß lantvolk zogete vaste hin,

(08368.) zû hûse stûnt in aller sin.

(08369.) Der Lettowen her zû samne quam,

(08370.) einen snellen rât eß nam.

(08371.) eß was michel unde starc,

(08372.) zû reisen wâren sie karc.

(08373.) der heiden here dem was gâch,

(08374.) sie zogeten den cristen nâch,

(08375.) in wûchs grobelîchen zû

(08376.) beide spâte unde vrû.

(08377.) der brûdere her daß hatte sich

(08378.) gelegert harte reiselîch.

(08379.) eß wart in vor bekant,

(08380.) daß der heiden her gerant

(08381.) quême vaste nâch in dar.

(08382.) dô was von der brûdere schar

(08383.) lantvolkes vil zû hûs geriten,

(08384.) mit deme wart nicht gestriten.

(08385.) Der heiden her gerennet quam

(08386.) alênzeln zû, als ich vernam;

(08387.) die solde man hân bestriten,

(08388.) dô wart zû lange gebiten:

(08389.) sie sûmeten sich zû beider sît.

(08390.) dô die heiden dûchte zît

(08391.) und ir grôßeß her zû quam,

(08392.) den drucht iß ûf die brûdere nam.

(08393.) dô gienc eß an ein strîten

(08394.) von ir beider sîten.

(08395.) die wunden hieb man dâ sô grôß,

(08396.) daß ir blût durch den snê vlôß.

(08397.) des sach man von in beiden

(08398.) von cristen und von heiden

(08399.) manchen unverzageten helt,

(08400.) beide rasch und ûß erwelt,

(08401.) sturtzen in den grimmen tôt.

(08402.) der snê was dâ von blûte rôt.

(08403.) doch slûc dâ der brûdere her

(08404.) die heiden gantz ûß irre wer.

(08405.) er Eilart ein degen gût

(08406.) der hatte ernsthaften mût

(08407.) gelîch ûf die heidenschaft.

(08408.) er jagete in nâch mit sîner craft

(08409.) unde slûc ir vile tôt.

(08410.) die heiden liden von im nôt.

(08411.) In disen dingen wart gestriten

(08412.) wol mit menlîchen siten

(08413.) von den brûderen, daß ist wâr;

(08414.) alleine wart eß in zû swâr.

(08415.) der heiden her daß hatte sich

(08416.) gekobert und was volkes rîch.

(08417.) dô gienc eß an ein howen

(08418.) von cristen und von Lettowen.

(08419.) man hieb sêre und stach,

(08420.) daß blût vlôß als ein bach

(08421.) durch die stêlîne ringe rôt.

(08422.) die brûdere die liden nôt.

(08423.) unser vrowen vane wart

(08424.) gehowen nider ungespart.

(08425.) den hatte ein ritter an der hant,

(08426.) er Johan was er genant,

(08427.) der bleib dar under tôt.

(08428.) got helfe im ûß aller nôt.

(08429.) von Thisenhûsen was der degen,

(08430.) sîner sêle mûßen pflegen

(08431.) die engele in himelrîche,

(08432.) wen er was tugentrîche.

(08433.) dô sie alle wâren geslagen,

(08434.) dannoch sach man nicht verzagen

(08435.) den meister und die brûdere sîn,

(08436.) sie liden ungevûgen pîn,

(08437.) der was in alzû vil,

(08438.) sie hielden ein vil sûriß spil,

(08439.) die brûdere liden ungemach.

(08440.) al die wîle man sach

(08441.) die Semegallen wîchen dan,

(08442.) sie enließen dâ nicht einen man

(08443.) von allen iren lûten dô.

(08444.) des wart der cristen her unvrô.

(08445.) die heidenschaft wart des gewar,

(08446.) sie trâten zû mit irre schar.

(08447.) der brûdere vane dar nider lac,

(08448.) daß was der cristenheit ein slac.

(08449.) dô lac meister Ernst tôt.

(08450.) bie im bliben in der nôt

(08451.) ein und sibenzic brûdere gût.

(08452.) durch got gußßen sie ir blût.

(08453.) Dô er Eilart hatte geslagen

(08454.) die heiden, als ir mich hôrtet sagen,

(08455.) dô er in was gerennet nâch,

(08456.) im was zû den brûderen gâch.

(08457.) dô er bie die walstat quam

(08458.) und er die mêre vernam,

(08459.) daß der strît was verlorn,

(08460.) im wart leit und zorn,

(08461.) und daß der meister was geslagen,

(08462.) er begunde in sêre clagen.

(08463.) ein rotte grôß der heiden

(08464.) hîlt zû den sîten beiden,

(08465.) dô er solde rîten hin.

(08466.) daß wart des heldes ungewin.

(08467.) er sprach sân den rittern zû:

(08468.) “ir sult durch mînen willen nû

(08469.) bie mir vlîßeclîchen wesen,

(08470.) mit mir sterben oder genesen:

(08471.) ich hân mich vermûdet gar.”

(08472.) brûdere ein teil an sîner schar

(08473.) wâren vaste mit im gerant,

(08474.) dâ mite sprengete er zû hant

(08475.) wider ûf der heiden her.

(08476.) die heiden griffen zû der wer.

(08477.) ern Eilarte ûf der widervart

(08478.) sîn urs im erschoßßen wart,

(08479.) er wart gewundet in den tôt.

(08480.) die andern mit grôßer nôt

(08481.) hiwen sich von dannen

(08482.) von den heidenischen mannen.

(08483.) er Eilart wart dâ tôt geslagen,

(08484.) daß mac man wêrlîchen clagen.

(08485.) er hatte getân wol sîne tât.

(08486.) sîner sêle mûße werden rât

(08487.) in immer wernder vreude dort!

(08488.) Nû wil ich aber sagen vort.

(08489.) der winter der was alsô kalt,

(08490.) daß es manich mensche entkalt

(08491.) von cristen und von heiden.

(08492.) dâ ervrôs von in beiden

(08493.) manich unverzageter helt,

(08494.) kûne und dâ bie ûß erwelt.

(08495.) diß bûch vor wâr mac kunden

(08496.) vienden und vrûnden,

(08497.) daß diser strît gestriten wart

(08498.) ernstlîch und ungespart

(08499.) tûsent und zwei hundert jâr

(08500.) nâch gotes geburt, daß ist wâr,

(08501.) und achte sibenzic jâr dar zû

(08502.) zû mittevaste, nicht vrû,

(08503.) eß was verre ûffen tac.

(08504.) nicht mê dâ von ich sagen mac,

(08505.) wen got der gebe in allen gût,

(08506.) die dâ gußßen ir blût

(08507.) durch in und ouch die mûter sîn.

(08508.) ir tôt stê vor ir helle pîn,

(08509.) des wunschet in gotes namen

(08510.) und sprechet alle âmen!

(08511.) Meister Ernst, daß ist wâr,

(08512.) der hatte gerâten sechs jâr.

(08513.) nicht lanc dar nâch wart er erslagen,

(08514.) als ir daß bûch hôret sagen.

(08515.) daß meister Ernst tôt gelac

(08516.) daß was dem lande ein grôßer slac;

(08517.) in clagete vrowen und man.

(08518.) doch was an sîner stat verlân

(08519.) brûder Gêrhart in der zît.

(08520.) zû Nieflant was sîn lop vil wît.

(08521.) er hieß von Katzenellenbogen

(08522.) und was hubesch und gezogen,

(08523.) ein vromer helt zû der nôt.

(08524.) in allen dingen er sich erbôt

(08525.) zû tugenden gar in rechtekeit.

(08526.) im was des landes schade leit.

(08527.) mit der brûdere râte

(08528.) sante er boten drâte

(08529.) kein dûtschen landen an der stunt.

(08530.) er tet dem hôen meistere kunt,

(08531.) daß meister Ernst was geslagen

(08532.) mit sibenzic brûderen. in begunde clagen

(08533.) der meister und vil manich man,

(08534.) wem der schade wart kunt getân.

(08535.) die kummentûre wâren besant

(08536.) gemeine uber alle dûtsche lant.

(08537.) die wâren zû Marburk komen,

(08538.) dô sie hatten vernomen

(08539.) von Nieflant die mêre,

(08540.) wie eß ergangen wêre.

(08541.) von Prûßen was ouch dar komen

(08542.) der marschalk, als ich hân vernomen,

(08543.) ouch von des landes nôt,

(08544.) wan ir meister der was tôt

(08545.) meister Hartman von Helderungen.

(08546.) die alden und die jungen

(08547.) brûdere er zû samne nam,

(08548.) als im von rechte wol gezam.

(08549.) dô sie zû samne wâren komen,

(08550.) als ir wol habt vernomen,

(08551.) der brûder stûnt ûf zû hant,

(08552.) der von Nieflande was gesant,

(08553.) und kundete sîne wort

(08554.) von dem ende biß ûf daß ort.

(08555.) der von Prûßen tet alsam

(08556.) getrûwelîch, als eß im gezam.

(08557.) sumelîche brûdere begonden sagen,

(08558.) eß solde uber ein tragen

(08559.) Prûßen und Nieflant,

(08560.) die viende solden zû hant

(08561.) sich vurchten deste sêrer.

(08562.) ouch wurde ir helfe mêrer,

(08563.) sprâchen sie algemeine dô.

(08564.) der meister wart des râtes vrô.

(08565.) dem meister quam daß in sîn danc,

(08566.) daß brûder Cûnrât von Vûchtewanc

(08567.) solde von deme râte gân.

(08568.) sie rieten algemeine sân

(08569.) daß man bevele in sîne hant

(08570.) Prûßen und Nieflant.

(08571.) dô rief man im wider în,

(08572.) wie nôte, erß tet, eß mûste sîn.

(08573.) dô er daß amt an sich nam

(08574.) vil manich brûder zû im quam

(08575.) und bôt sich mit im in daß lant.

(08576.) sîn hertze vreute sich zû hant,

(08577.) ires gûten willen was er vrô.

(08578.) er bat den hôen meister dô

(08579.) umme brûdere mit im in daß lant.

(08580.) der hôe meister sprach zû hant:

(08581.) “ir durfet keine sorge haben nû,

(08582.) ich wil ûch vûgen brûdere zû

(08583.) und entpfâhet selbe wen ir welt;

(08584.) ir vindet manchen rischen helt.”

(08585.) îdoch der meister nicht enließ,

(08586.) sumelîchen brûder er dô hieß

(08587.) zû Prûßen varen in daß lant.

(08588.) er wiste wol wô er sie vant,

(08589.) die willeclîchen vûren dar.

(08590.) ir wart ein hovelîche schar.

(08591.) sie vûren zû Prûßen in daß lant.

(08592.) meister Cûnrât vûr zû hant

(08593.) und entpfienc manchen man,

(08594.) mit den er reit selbe von dan

(08595.) zû Prûßen in vil kurtzer stunt.

(08596.) dô in die mêre wurden kunt,

(08597.) sie wâren algemeine vrô

(08598.) und entpfiengen in lieblîchen dô

(08599.) die brûdere al in Prûßen lant:

(08600.) wan in daß mêre wart bekant,

(08601.) daß ir meister quam geriten,

(08602.) wol nâch tugentlîchen siten

(08603.) was daß ir gewonheit,

(08604.) daß man schône kein im reit.

(08605.) Dô er daß lant vil wol besach,

(08606.) um ein capitel er dô sprach

(08607.) und hieß die kummentûre komen

(08608.) zûm Elwinge, als ich hân vernomen.

(08609.) die vogete wurden ouch besant

(08610.) von Natangen und Samelant.

(08611.) der brûdere was ein michel zal

(08612.) von deme lande uber al.

(08613.) ein brûder was von Nieflant

(08614.) an einer botschaft dar gesant.

(08615.) daß zû Semegallen was geschehen

(08616.) des wil ich ûch ein teil verjehen.

(08617.) dô meister Ernst tôt gelac

(08618.) und manich man von swertes slac

(08619.) der Semegallen wart nicht geslagen,

(08620.) man sach sie von dem strîte jagen.

(08621.) in einer vaste daß geschach.

(08622.) zû deme nêhesten grase dar nâch

(08623.) die Semegallen quâmen uber ein,

(08624.) daß sie verrieten Terwetein.

(08625.) die burc in irme lande lac.

(08626.) eß geschach ûf einen tac,

(08627.) der dâ zû bescheiden was.

(08628.) in dem vorburge nicht genas,

(08629.) eß wurde gevangen oder geslagen

(08630.) waß cristen namen wolde tragen.

(08631.) dâ was ein schale, der hieß Bertolt,

(08632.) dem wâren die Semegallen holt,

(08633.) wen er was ein schutze;

(08634.) er wart in sint vil nutze.

(08635.) deme ließen sie daß leben,

(08636.) ob er sich wolde zû in geben.

(08637.) er tet daß und was vrô.

(08638.) die Semegallen vunden dô

(08639.) in einer kurtzen wîle

(08640.) armbruste unde pfîle

(08641.) in dem vorburge gnûc.

(08642.) vil snelle man sie zû samne trûc.

(08643.) sie wâren der armbruste vrô.

(08644.) der bôse cristen der nam dô,

(08645.) sô manchen schutzen er ûß las,

(08646.) als vil der armbruste was.

(08647.) wer dar zû nicht kunde,

(08648.) lêren er den begunde

(08649.) spannen und schießen.

(08650.) des ließen sie in genießen.

(08651.) al die wîle die brûdere gût

(08652.) hatten die inren burc behût

(08653.) mit menlîchen sachen:

(08654.) die wolden sie bewachen

(08655.) und behalden in irre wer.

(08656.) al die wîle quam ein her

(08657.) vaste alumme zû gerant.

(08658.) Nameise hatte sie besant,

(08659.) der was ir aller houbetman.

(08660.) nicht vollen ich hesagen kan,

(08661.) waß êren und wirdekeit

(08662.) von brûderen was an in geleit.

(08663.) er dankete es in mit valsche sô,

(08664.) des sîn geslechte wart unvrô

(08665.) dar nâch in vil kurtzem zil.

(08666.) ir selbes bôsheit was sô vil:

(08667.) sumelîcher daß erwarb

(08668.) daß er von rechten schulden starb.

(08669.) Nameise rûmete ouch daß lant,

(08670.) als ûch her nâch wol wirt bekant.

(08671.) nû lege wir die rede nider

(08672.) und grîfen aber wider.

(08673.) Dô die Semegallen komen

(08674.) wâren, als ich hân vernomen,

(08675.) sie nâmen schilde und sper,

(08676.) ûf die burc was ir ger.

(08677.) vumfzehn was der brûdere zal

(08678.) in deme kovente uber al.

(08679.) der hatten sie geslagen ein teil.

(08680.) ir mût was ûf die anderen geil,

(08681.) die ûf der burge wâren.

(08682.) die kunden wol gebâren

(08683.) den vromen helden gelîch.

(08684.) wie wênic ir was, sie werten sich.

(08685.) mit schießen und mit steinen

(08686.) begunden sie die meinen,

(08687.) wer in quam zû mâßen.

(08688.) von in nicht wart gelâßen,

(08689.) sie trâten ûf die wer enpor,

(08690.) sie werten graben und tor.

(08691.) Nameise dô nicht enließ,

(08692.) sîne schutzen er schießen hieß.

(08693.) daß was den brûderen unkunt,

(08694.) daß der ungetrûwe hunt

(08695.) was den cristen abe gestân;

(08696.) sie hatten dar ûf keinen wân,

(08697.) daß iemant solde schießen,

(08698.) des wolden sie genießen.

(08699.) sie blôsten sich deste baß.

(08700.) Bertolt was nicht zû laß,

(08701.) er machte in vil kurtzer stunt

(08702.) mit schießen sumelîchen wunt,

(08703.) daß er der were gar vergaß.

(08704.) die anderen hûten sich deste baß

(08705.) und wurfen und schußßen,

(08706.) daß sie irre wer genußßen

(08707.) wol biß ûf den vierden tac.

(08708.) vor wâr man daß wol sagen mac,

(08709.) ir menje was ein teil zû klein.

(08710.) îdoch sie quâmen uber ein,

(08711.) sie wolden wâgen daß leben

(08712.) und der burge sich begeben.

(08713.) ein vromer helt genante,

(08714.) daß er die mulen brante,

(08715.) die lac von deme hûse ein teil.

(08716.) die brûdere ließen ûf ein heil

(08717.) und trûgen vaste vûer an.

(08718.) dô die burc wol enpran

(08719.) nâch ir aller willen gar,

(08720.) eine vrowe die wart des gewar.

(08721.) die was ein swestir begeben

(08722.) und wolde vristen ir leben,

(08723.) sie wolde deme tôde entwanken.

(08724.) vil snel uber die planken

(08725.) wolde sie gevallen sîn.

(08726.) zwischen zwên bolen în

(08727.) vîl sie. dô verbrant sie tôt.

(08728.) got helfe irre sêle ûß aller nôt.

(08729.) Die brûdere tâten ûf ir tor,

(08730.) dâ vunden sie ir viende vor

(08731.) in grimme vor der burge stân.

(08732.) dâ was vil manich man

(08733.) bie den brûderen an der schar.

(08734.) dâ ir Nameise wart gewar,

(08735.) er sprach den sînen vaste zû:

(08736.) “stolzen helde, tretet nû

(08737.) vrîlîchen ûf der brûdere schar.”

(08738.) eß was sîn ernst, daß ist wâr.

(08739.) die Semegallen wâren vrô,

(08740.) daß eß in was gevallen sô,

(08741.) daß die burc vor in bran.

(08742.) ouch sâhen sie die brûdere an,

(08743.) die stûnden an vil kleiner schar,

(08744.) sie wurden underdrungen gar.

(08745.) die brûdere werten sich gnûc,

(08746.) zû jungest man sie nider slûc.

(08747.) sumelîcher wart gevangen.

(08748.) sus was der strît ergangen.

(08749.) der Semegallen wille geschach.

(08750.) in kurtzen stunden dar nâch

(08751.) hielden sie ein teiding,

(08752.) sie machten einen wîten ring,

(08753.) dâ mûste ein brûder în gêhn,

(08754.) man sach sie alumme stêhn,

(08755.) dâ wart er zuhowen.

(08756.) ein teil kein Lettowen

(08757.) wart der brûdere hin gesant.

(08758.) daß hûs sie bûweten zû hant,

(08759.) daß der brûdere was gewesen,

(08760.) als ich vor hân gelesen,

(08761.) und triben daß urlouge als êr.

(08762.) waß sal ich dâ von sagen mêr?

(08763.) dô man daß zû Rîge vernam,

(08764.) vil snelle brûder Gêrhart quam,

(08765.) der an des meisters stat was,

(08766.) die brûdere er zû samne las.

(08767.) nâch ir aller râte

(08768.) einen brûder drâte

(08769.) sante er hin kein Prûßen lant.

(08770.) zûm Elbinge er den meister vant,

(08771.) dâ was ein capitel grôß.

(08772.) die botschaft warb brûder Clôß,

(08773.) der ich vor ein teil began

(08774.) und nû mit rede geendet hân.

(08775.) daß zû Semegallen was geschehn,

(08776.) des hôrte man offenbâr in jehn.

(08777.) dô er die rede hatte getân,

(08778.) er hûb ein ander botschaft an

(08779.) und lût den meister in daß lant.

(08780.) mit worten tet er im bekant:

(08781.) wolde man daß lant erweren,

(08782.) daß eß die heiden icht verheren,

(08783.) man solde brûder senden dar,

(08784.) sie wurden anders wol gewar

(08785.) andere mêre in kurtzer stunt.

(08786.) alsô tet er in allen kunt.

(08787.) der meister was ein sêlic man,

(08788.) vil wol der rede er sich versan.

(08789.) brûder Cûnrât von Vûchtewanc,

(08790.) in gote was al sîn gedanc,

(08791.) er sprach: “ich wil sie trôsten sô,

(08792.) daß sie des alle werden vrô,

(08793.) die zû Nieflande sint.

(08794.) eß lebet doch mancher mûter kint,

(08795.) die alle varen gerne dar.”

(08796.) zû hant nam er die brûdere gar,

(08797.) die von dûtschen landen komen

(08798.) wâren, als ir habt vernomen.

(08799.) die sante er hin vil drâte

(08800.) mit der brûdere râte.

(08801.) ouch wurden brûdere ûß gelesen,

(08802.) die zû Prûßen wâren gewesen.

(08803.) sie wurden kein Nieflant

(08804.) mit jenen brûdern gesant,

(08805.) die mit dem meistere wâren komen

(08806.) nûwelîch, als ir habt vernomen.

(08807.) sie vûren vrôlîch ûf den strant

(08808.) kein Rîge hin durch Kûrlant.

(08809.) dô sie zû Rîge quâmen,

(08810.) die brûdere daß vernâmen,

(08811.) die entpfiengen lieblîche

(08812.) beide arm unde rîche.

(08813.) Der des meisters stat dô wîlt

(08814.) lieblîch er die brûdere hîlt.

(08815.) dô ir mûde was gelegen

(08816.) und ir pferde wol gepflegen,

(08817.) zû hant dô er gebôt,

(08818.) dô riten sie, dô ir was nôt.

(08819.) meister Cûnrât dannoch was

(08820.) zû Prûßen als ich vor las,

(08821.) in deme lande wol ein jâr.

(08822.) daß ich ûch sage, daß ist wâr.

(08823.) er solde der zweier lande pflegen

(08824.) und begunde an sînem herzen wegen,

(08825.) er mochte ir beider nicht bewarn,

(08826.) und dâchte kein dûtschen landen varn.

(08827.) nâch den kummentûren wart gesant

(08828.) von im. die quâmen al zû hant.

(08829.) er sagete in sînes herzen grunt.

(08830.) dô in die mêre wurden kunt,

(08831.) sie widerredeten eß genûc.

(08832.) meister Cûnrât was sô clûc,

(08833.) er bôt in alsô sûße wort,

(08834.) daß sie gâben volbort.

(08835.) mit râte er einen brûder nam,

(08836.) der deme lande eben quam,

(08837.) und ließ den an sîner stat.

(08838.) al die kummentûre er bat,

(08839.) daß sie dem brûdere hulfen sô,

(08840.) daß sie des lônes wurden vrô

(08841.) an deme jungesten tage.

(08842.) er schiet von dan mit grôßer clage

(08843.) und machte sich ûf die vart

(08844.) hin kein dûtschen landen wart.

(08845.) dô er zû dem hôen meistere quam

(08846.) und er sîne wort vernam,

(08847.) meister Hartman nicht enließ,

(08848.) sînen boten er îlen hieß

(08849.) nâch den kummentûren uber al.

(08850.) ir quam zû hant ein michel zal.

(08851.) dar nâch in vil kurtzer stunt

(08852.) meister Cûnrât tet in kunt,

(08853.) daß zû Nieflant was geschehen.

(08854.) dô in des alles was verjehen

(08855.) und von den Semegallen,

(08856.) dô sprach vor in allen

(08857.) brûder Cûnrât von Vûchtewanc:

(08858.) “ich bin den landen alzû kranc,

(08859.) ich enmac ir beider nicht bewarn;

(08860.) lâßet einen vor mich varn.”

(08861.) doch wolde man in senden wider.

(08862.) sie enkunden in nicht wenden wider,

(08863.) er enwolde des amtes werden lôs.

(08864.) mit râte man einen brûder kôs

(08865.) hin zû Prûßen al zû hant.

(08866.) er wart kein Nieflant gesant

(08867.) mit brûderen in einer stolzen schar

(08868.) vier und drîßec, daß ist wâr.

(08869.) Er hûb sich hin zû Rîge dô.

(08870.) sie wâren algemeine vrô,

(08871.) die sîne geverten wâren.

(08872.) er kunde wol gebâren

(08873.) lieblîch zû in allen.

(08874.) eß was alsô gevallen,

(08875.) daß sie quâmen sunder clage

(08876.) an sente Margarêthen tage

(08877.) vrôlîch in Duneschâr

(08878.) mit zwein kocken, daß ist wâr.

(08879.) die Dune ein waßßer ist genant

(08880.) und ist manchem wol bekant,

(08881.) dâ ist die Rîge bie gelegen,

(08882.) daß wißßen die dâ wonens pflegen.

(08883.) dar quam ein bote hin gerant

(08884.) und tet den brûdern bekant,

(08885.) daß ir meister komen was.

(08886.) ir pferde wâren ûf deme gras.

(08887.) schiere wart nâch den gesant.

(08888.) den burgêren wart eß ouch bekant:

(08889.) die wurden sîner kumfte vrô

(08890.) und riten mit den brûderen dô

(08891.) kein dem meistere ûf den sant.

(08892.) daß velt ist manchem bekant.

(08893.) sie entpfiengen in lieblîchen.

(08894.) den armen und den rîchen

(08895.) dankte er, als im gezam,

(08896.) wer mit grûße zû im quam.

(08897.) sus reit mit im mancher man

(08898.) hin zû sente Juriân.

(08899.) der hof ist in der stat gelegen,

(08900.) dô die brûdere wonens pflegen.

(08901.) Der meister dô nicht enließ,

(08902.) die brûdere er sitzen hieß.

(08903.) man schankete in wîn und mete,

(08904.) mit grôßen gunsten man daß tete.

(08905.) dar nâch sie riten an gemach.

(08906.) in kurtzen tagen eß geschach,

(08907.) daß im die brûdere rîten daß,

(08908.) er solde daß lant besehen baß.

(08909.) dâ reit er kein Nieflant.

(08910.) vil gûte burge er dô vant

(08911.) mit brûdern rechte wol behût.

(08912.) dar umme was vil vrô sîn mût,

(08913.) daß er daß lant sô êrlîch vant.

(08914.) nû wil ich machen ûch bekant,

(08915.) waß in Kûrlant geschach.

(08916.) meister Cûnrât quam dar nâch,

(08917.) er was dannoch in dûtschem lant,

(08918.) der name was im doch benant,

(08919.) daß er Nieflandes meister hieß.

(08920.) nû hôret, war ich die rede ließ,

(08921.) dô ich von den dingen sprach,

(08922.) daß in Nieflande geschach.

(08923.) Kûren und Nieflant

(08924.) die sint uber ein genant

(08925.) in vremden landen, daß ist wâr.

(08926.) wer mochte daß geschrîben gar,

(08927.) wie ieclîch gegende ist genant?

(08928.) man heißet eß alleß Nieflant.

(08929.) Von eime helde ich sagen wil,

(08930.) und wêre der rede nicht zû vil,

(08931.) sô mochte ich lange mêre sagen,

(08932.) waß er manheit bie sînen tagen

(08933.) in Nieflande hât begân:

(08934.) dar von mûß ich die rede lân,

(08935.) wan sîner manheit was sô vil,

(08936.) des namen ich nu nûmen wil.

(08937.) in Lettowen und in Rûßen lant

(08938.) was sîn lob vil wol bekant.

(08939.) brûder Johan von Ochtenhûsen er hieß,

(08940.) in tugenden er sich vienden ließ;

(08941.) kûsch und zuchtec was sîn leben.

(08942.) dô er zûm êrsten wart begeben,

(08943.) dô wart er zû Kûrlant

(08944.) von sîner meistirschaft gesant.

(08945.) er tet dâ manche vromekeit,

(08946.) dâ wart sîn lob zûm êrsten breit.

(08947.) eß ist hîr nâch ein teil beschriben,

(08948.) waß er zû Nieflande hât getriben,

(08949.) dar er doch nicht bie namen stât.

(08950.) ein mêre von im nû an gât.

(08951.) Zû Goldingen was der helt.

(08952.) er wart zû vogete dâ erwelt,

(08953.) dâ er der Kûren solde pflegen.

(08954.) er was von manheit ein degen,

(08955.) er tet den heiden dicke schaden,

(08956.) sie wâren mit im uberladen.

(08957.) die wege wâren im wol kunt:

(08958.) er rante in vil mancher stunt

(08959.) zû Semegallen in daß lant

(08960.) und stifte roub unde brant

(08961.) vor Doblên und vor Terwetein.

(08962.) des quam er dicke uber ein,

(08963.) daß er die viende wackete vrû;

(08964.) er satzte in endelîchen zû.

(08965.) zû einem mâle eß geschach,

(08966.) daß er um eine reise sprach.

(08967.) mit der brûdere râte

(08968.) besante er die Kûren drâte.

(08969.) dô sie daß vernâmen,

(08970.) vil schiere sie zû im quâmen.

(08971.) er nam brûdere eine cleine zal:

(08972.) viere wâren ir uber al.

(08973.) dô hûb er sich ûf die vart

(08974.) hin kein Doblêne wart.

(08975.) bôse wege und dicken walt

(08976.) vûrte er manchen degen balt

(08977.) zû pferde und ouch zû vûße.

(08978.) sie hatten ouch unmûße

(08979.) mit sumelîcher brucke.

(08980.) dâ trûc ûfme rucke

(08981.) manich man sîn spîse.

(08982.) ir voget der was sô wîse:

(08983.) dô sie quâmen durch den hagen,

(08984.) der vor daß lant was geslagen,

(08985.) er hieß die spîse lâßen ligen,

(08986.) daß sie ir gentzlîch verzigen.

(08987.) er nam der lûte eine cleine schar

(08988.) und einen brûder, daß ist wâr.

(08989.) im was kein Doblênen gâch,

(08990.) sin her im vaste zogete nâch.

(08991.) er quam gerant vor ir tor:

(08992.) dâ vant er rasche helde vor,

(08993.) sie trâten kein im ûf das velt,

(08994.) er brâchte in daß widergelt

(08995.) gar vormeßßelîchen.

(08996.) sie enwolden im nicht entwîchen,

(08997.) ir menje die was in zû grôß.

(08998.) den voget des vil sêre verdrôß.

(08999.) er hatte bie im vumfzic man

(09000.) und reit sie doch vrîlîchen an,

(09001.) daß sie den wich nâmen

(09002.) und in ir pforten quâmen.

(09003.) in vertrûc sîn manheit,

(09004.) vil dicke er in die pforten reit

(09005.) sô verre vor der Kûren schar.

(09006.) die Semegallen wurden sîn gewar

(09007.) des tages vil dicke in ir tur.

(09008.) zû lest lief ein helt her vur

(09009.) und warf den voget an den helm,

(09010.) daß er viel in den melm.

(09011.) ein brûder dannoch bie im was,

(09012.) der erbeißete an daß gras

(09013.) von dem urse zû der stunt,

(09014.) er tet dem vogete helfe kunt.

(09015.) al die wîle quam daß her

(09016.) und redeten iren voget mit wer.

(09017.) dar nâch sie trâten vor daß tor,

(09018.) dâ hielden sie sperwechsel vor

(09019.) wol biß ûffe den mitten tac.

(09020.) sumelîch dar under tôt gelac.

(09021.) an beider sîte was grôße wer,

(09022.) ie doch genas des vogetes her.

(09023.) ein teil der Kûren wurden wunt,

(09024.) die brûdere bliben gesunt,

(09025.) die mit dem vogete wâren komen

(09026.) zû Doblên, als ich hân vernomen.

(09027.) die brûdere mit irre schar

(09028.) trâten vor der burge gar

(09029.) ûf einen wunneclîchen plân.

(09030.) die burc sie ließen aldâ stân.

(09031.) man machte rossebâre

(09032.) den gewunten zwâre.

(09033.) dem vogete was ein wênic baß,

(09034.) ie doch ûf ein ros er saß.

(09035.) sîn her wart ordenlîch geschart,

(09036.) mit afterhûte wol bewart.

(09037.) sie kârten wider in ir lant.
(08030.) Kad Lieldienas viņš nosvētīja,
 
(08031.) tad atkal sūtņus izsūtīja,
 
(08032.) un nāca brāļi, bruņnieki,
 
(08033.) zemes ļaudis, krustneši,
 
(08034.) un kuģos visi mudīgi
 
(08035.) tie aizbrauca uz Mežotni.
 
(08036.) Tie turpu nonāca nu knaši,
 
(08037.) un padevās šī pils jo aši
 
(08038.) ordeņmestra žēlastībai.
 
(08039.) Prieks bija brāļu sadraudzībai.
 
(08040.) Ar mērķiem cildeniem un tīriem
 
(08041.) no sievām, bērniem un no vīriem
 
(08042.) tad brāļi pili atbrīvoja,
 
(08043.) daudz labumu sev iemantoja
 
(08044.) un līksmi mājās atgriezās.
 
(08045.) Bet neba mierā palikās:
 
(08046.) no jauna devās mudīgi
 
(08047.) tie gājienā uz Zemgali.
 
(08048.) Kad Tērvetē tie nonāca,
 
(08049.) no pils tad viņi paņēma
 
(08050.) sev līdzi zemgaļus,
 
(08051.) it brašus kareivjus,
 
(08052.) un tad uz Rakti[273] aizsteidza
 
(08053.) un pili aši ieņēma,
 
(08054.) to arī nodedzināja
 
(08055.) un visu, ko vien atrada,
 
(08056.) to žigli pievāca
 
(08057.) un kopā savāca.
 
(08058.) Kad pils nu bija nodegusi,
 
(08059.) tad jāja tie uz māju pusi.
 
(08060.) Pēc laika zemgaļi
 
(08061.) bij rāmi kļuvuši
 
(08062.) un kristietībai atdevās.
 
(08063.) No visas sirds tie nolūdzās
 
(08064.) par katru savu nedarbu
 
(08065.) un lūdza, lai tiem nodevu
 
(08066.) nu mestrs uzliek: tie to dotu,
 
(08067.) ar brāļiem mierā sadzīvotu.[274]
 
(08068.) Par nodevām šīm tad nu mestrs
 
(08069.) tiem atkal mieru deva jestrs.
 
(08070.) Par to bij visi līksmi nu.
 
(08071.) Bij mestrs smagu slimību
 
(08072.) kaut kādu iemantojis
 
(08073.) un, brīdi noslimojis,
 
(08074.) uz vācu zemi ceļoja,
 
(08075.) kur izdziedēt to cerēja.
 
(08076.) Bij Līvzemē no rokas gājis
 
(08077.) tam viss, ko viņš bij nodomājis.
 
(08078.) Viņš trīsarpus bij gadu bijis
 
(08079.) par mestru tur un izpildījis
 
(08080.) bij godam savu amatu.
 
(08081.) Kad Vāczemē tas bija nu,
 
(08082.) tad lielmestrs to pieņēma
 
(08083.) un atlaida no amata:
 
(08084.) tam lika nobraukt Marburgā[275]
 
(08085.) un iestāties tur konventā.
 
(08086.) Cits brālis tika ievēlēts.
 
(08087.) Bet pa šo laiku pazaudēts
 
(08088.) bij Līvzemē daudz krietnu brāļu,
 
(08089.) kas cīnījušies leišos tāļu:
 
(08090.) to piecpadsmit pēc skaita bija,
 
(08091.) kas leišos nāvi ieraudzīja.
 
(08092.) Tiem leišu zemi skatīt
 
(08093.) bij ticies un tur matīt
 
(08094.) šo to, kas līdzi ņemams būtu.
 
(08095.) Bet leiši ar šo pašu jūtu
 
(08096.) uz brāļu zemi ciemos gāja
 
(08097.) un viņu ceļus izzināja,
 
(08098.) un metās viņiem pakaļ aši
 
(08099.) nu stiprā pulkā varen braši
 
(08100.) un brīdī tai, kad atpūsties
 
(08101.) bij brāļu pulciņš nolicies,
 
(08102.) to klusītiņām apkāva.
 
(08103.) Gan daži kaut kā izbēga,
 
(08104.) bet vienu noķēra.
 
(08105.) Ak, sūrā nediena!
 
(08106.) Viens vīrs bij brašs, ko kāva tie,
 
(08107.) ko apraud visi kristīgie:
 
(08108.) par Suksi[276] sauca to,
 
(08109.) uz zemi kristīgo
 
(08110.) viņš atnācis bij kristīties,
 
(08111.) kā vēlējis bij viņam die's.
 
(08112.) Viņš brāļu rindās bija stājis,
 
(08113.) pret lietuviešiem karā jājis,
 
(08114.) kaut pats bij dzimis lietuvis, -
 
(08115.) īsts vīrs un dižens varonis.
 
(08116.) Visšķīstā Marija,
 
(08117.) kam slava mūžīga,
 
(08118.) tā dvēselei jel mieru dod!
 
(08119.) Viņš mira, tevim kalpojot.
 
(08120.) Par to nu prieks bij Lietuvā,
 
(08121.) un tādēļ tūdaļ vasarā
 
(08122.) tie brāļu zemi apciemoja.
 
(08123.) Kad brāļiem par to paziņoja,
 
(08124.) tiem viņi nikni pakaļ jāja,
 
(08125.) ne dien', ne nakti neapstāja,
 
(08126.) līdz beidzot panāca to baru
 
(08127.) un kauju uzsāka ar sparu.
 
(08128.) Tur seši simti beigti bija.
 
(08129.) Kad leiši to nu pamanīja,
 
(08130.) tie projām aizmuka.
 
(08131.) Par ķīlu atstāja
 
(08132.) tie dažu vīru dūšīgu,
 
(08133.) kam vārdus diemžēl nezinu.
 
(08134.) Tie arī zirgus pameta,
 
(08135.) pirms atpakaļ tie aizbēga.
 
(08136.) Tā cīņa, kas šeit minēta,
 
(08137.) pie kādas upes notika,
 
(08138.) kas tek ar Dubnas[277] nosaukumu.
 
(08139.) Nu brāļi savu laupījumu,
 
(08140.) ko guvuši bij, sadalīja
 
(08141.) un atkal Rīgu ieraudzīja,
 
(08142.) kur līksmi atgriezās ar to.
 
(08143.) Tie kungu visuaugstāko
 
(08144.) tad slavēja ar pateicību,
 
(08145.) ka viņš tiem savu žēlastību
 
(08146.) bij devis cīniņā.
 
(08147.) Lai gods tam mūžībā!
 
(08148.) Lielmestrs[278] ar brāļu prātu
 
(08149.) kādu brāli slavas klātu
 
(08150.) uz Līvzemi drīz sūtīja,
 
(08151.) lai tur pēc ordeņlikuma
 
(08152.) par mestru viņu ieceltu.
 
(08153.) No lielmestra tas šķīrās nu.
 
(08154.) Uz Līvzemi viņš tūdaļ jāja,
 
(08155.) un Rīgā viņu godināja,
 
(08156.) par mestru viņu iecēla,
 
(08157.) jo visi viņu pazina:
 
(08158.) par brāli Ernestu[279] to sauca,
 
(08159.) pie viņa ļaudis ciemos brauca,
 
(08160.) un viņš tiem ļoti patika -
 
(08161.) daudz tikumu tam piemita,
 
(08162.) kā vēlāk viņš to pierādīja.
 
(08163.) Viņš saviem draugiem atspaids bija,
 
(08164.) bij pazemīgs un pieklājīgs,
 
(08165.) un savai zemei uzticīgs
 
(08166.) un turējās pie taisnības,
 
(08167.) kamēr vien mestrs bija tas.
 
(08168.) Mestram Ernestam reiz radās
 
(08169.) doma, kā tas dažkārt gadās;
 
(08170.) tā doma ļoti laba bija,
 
(08171.) to komturiem viņš pavēstīja.
 
(08172.) Kad komturi to uzzināja,
 
(08173.) tad steigšus tie pie mestra jāja
 
(08174.) ar saviem ļaudīm nu uz Rīgu.
 
(08175.) Un tad ar prieku bezgalīgu
 
(08176.) par to, ka kopā sanācis
 
(08177.) bij karaspēks, nu mestrs šis
 
(08178.) gar Daugavu tad brauca,
 
(08179.) uz Dinaburgu[280] trauca,
 
(08180.) kur ciemoties sirds sauca.
 
(08181.) Ar gudru ziņu veda tas
 
(08182.) sev līdzi pulka pārtikas.
 
(08183.) Kad karaspēks tur ieradās,
 
(08184.) ar brāļiem mestrs apspriedās,
 
(08185.) kurš kalns vislabākais nu būtu.
 
(08186.) “Šis kalns man patīk, to es jūtu,
 
(08187.) te pils ir jāuzslien,
 
(08188.) kas būtu bieds nudien
 
(08189.) gan pagāniem, gan Traidenim[281],
 
(08190.) leišu kunigaitim šim”.
 
(08191.) Tad pils nu steidzīgi,
 
(08192.) kā brāļi lēmuši,
 
(08193.) tai kalnā tika uzcelta,[282]
 
(08194.) ka prieks, tik cēla, dižena.
 
(08195.) Tad stopus, bultas, pārtiku
 
(08196.) un prāvu mantu krājumu
 
(08197.) šajā pašā brīdī
 
(08198.) īsā laika sprīdī
 
(08199.) tai pilī nogādāja,
 
(08200.) un labākie nu gāja
 
(08201.) no brāļiem, kalpiem, zemniekiem,
 
(08202.) aizstāvībai derīgiem,
 
(08203.) to apsargāt ar ieročiem.
 
(08204.) Kurš vien no tiem tik kauties spēja,
 
(08205.) tos visus pilī paturēja.
 
(08206.) Par to nu mestrs priecājās
 
(08207.) un atkal Rīgā atgriezās.
 
(08208.) Bet ķēniņš Traidens vīrus vāca
 
(08209.) un Dinaburgai virsū nāca,
 
(08210.) tam pulki bija braši,
 
(08211.) tos gribēja viņš aši
 
(08212.) uz Dinaburgu aizvizināt
 
(08213.) un tad šo pili nodedzināt.
 
(08214.) Bet, tā kā pils bij varena,
 
(08215.) tad ķēniņš būvēt vēlēja
 
(08216.) tur četrus lielus akmeņmešus[283].
 
(08217.) Viņš aicināja arī svešus:
 
(08218.) tam nāca braši palīgi -
 
(08219.) tie bija krievu strēlnieki[284],
 
(08220.) tie savas bultas raidīja,
 
(08221.) un ievainotie vaidēja.
 
(08222.) Tie šāva varen knaši,
 
(08223.) bet pievīlās tad paši,
 
(08224.) jo tas, kas pilī brūces guva,
 
(08225.) drīz vien jau atkal vesels kļuva.
 
(08226.) Pils sargātāji pretī šāva,
 
(08227.) un tas, ko bulta ķēra, bļāva
 
(08228.) un tūdaļ zemē novēlās,
 
(08229.) un tad vairs augšā necēlās.
 
(08230.) Tad akmeņmešu māka
 
(08231.) nu sevi rādīt sāka,
 
(08232.) tie akmeņus nu svieda,
 
(08233.) pils sargātājus šķieda,
 
(08234.) dien', nakti ļaudis strādāja
 
(08235.) un akmeņus klāt gādāja.
 
(08236.) Ja taisnība man jāsaka,
 
(08237.) tai pilij viņi izgāza
 
(08238.) daudz planku, bliežot varen braši.
 
(08239.) Bet brāļi bojājumus aši
 
(08240.) no jauna izlabot drīz spēja:
 
(08241.) tie pili zaudēt negribēja.
 
(08242.) Tā bez apstājas
 
(08243.) četras nedēļas
 
(08244.) šī kauja turpinājās,
 
(08245.) un diezgan grūti klājās
 
(08246.) tur dažam labam pagānam,
 
(08247.) kad galvu sadragāja tam
 
(08248.) pils sargātāji aizstāvoties.
 
(08249.) Bet pagānu bars nerimstoties
 
(08250.) tiem dien' un nakti virsū mācās,
 
(08251.) tiem turēties it grūti nācās,
 
(08252.) un tiešām bija jābrīnās,
 
(08253.) ka tie vēl dzīvi palikās.
 
(08254.) Kad ķēniņš Traidens redzēja,
 
(08255.) ka pili ieņemt nespēja
 
(08256.) ar visu savu lielo baru,
 
(08257.) viņš sacīja: “Ko nu lai daru?
 
(08258.) Man sāpes sirdi grauž
 
(08259.) un plēš un pušu lauž.
 
(08260.) Šī pils man sirdij virsū celta,
 
(08261.) man visu mūžu sirds būs šķelta,
 
(08262.) tā tagad dien' un nakti skums.
 
(08263.) Ko palīdz vairs šis pasākums?
 
(08264.) Šķiet, saites, kas mūs sien, par vājām,
 
(08265.) iet ļaudis atpakaļ uz mājām.
 
(08266.) Nu akmeņmešus sacērtiet,
 
(08267.) es arī gribu mājās iet.”
 
(08268.) Tad lietuvieši priecājās,
 
(08269.) pie akmeņmešiem piestājās,
 
(08270.) visus četrus aši
 
(08271.) saskaldīja knaši
 
(08272.) un mājās atgriezās
 
(08273.) nu savās nedienās.
 
(08274.) Tad brāļi ļoti priecājās
 
(08275.) un visi dievam pateicās,
 
(08276.) ka neizdevās pagāniem
 
(08277.) tos veikt ar visiem pūliņiem.
 
(08278.) Tie pili atkal izlaboja
 
(08279.) un tūdaļ mestram paziņoja
 
(08280.) it drīz ar saviem ziņnešiem,
 
(08281.) kā izgājis bij pagāniem.
 
(08282.) Šī ziņa mestru priecināja,
 
(08283.) un brāļus tā viņš uzrunāja:
 
(08284.) “Šo uzbrukumu atmaksāsim,
 
(08285.) un, ja vien dzīvs es būšu, jāsim
 
(08286.) mēs brašā karagājienā,
 
(08287.) lai pasirotu Lietuvā.”
 
(08288.) Nu mestrs sūtņus sūtīja
 
(08289.) pie komturiem un vēlēja,
 
(08290.) lai nāk tie palīgā
 
(08291.) un patur atmiņā,
 
(08292.) ko darījuši pagāni
 
(08293.) ir kristīgajiem. Steidzīgi
 
(08294.) nu brāļu zemēs sūtņi jāja
 
(08295.) un vēsti visur nogādāja.
 
(08296.) Tad mestrs lūdza dedzīgi
 
(08297.) un sirsnīgi, lai steidzīgi
 
(08298.) no Rēveles šurp ierodas
 
(08299.) kungs Eilards[285] un lai līdz ved tas
 
(08300.) vīrus, cīnīties kas spētu,
 
(08301.) cīniņā kas noderētu.
 
(08302.) Viņš pūlējās cik spēdams,
 
(08303.) šo vēsti sacerēdams.
 
(08304.) Kungs Eilards rīkojās kā vīrs,
 
(08305.) kam vārds ir svēts un nodoms tīrs,
 
(08306.) viņš teica: “Mestr, došos es,
 
(08307.) lai kādas nāktu nelaimes,
 
(08308.) ar jums šai karagājienā,
 
(08309.) pats dievs tad nāks mums palīgā.”
 
(08310.) Tur bija bruņnieki, kam tāds
 
(08311.) kā viņam arī bija prāts,
 
(08312.) no Tīzenhauzenes paties
 
(08313.) tur bija Johans[286] ieradies
 
(08314.) un Heinrihs, tas no Frangenes[287] -
 
(08315.) tas bruņnieks krietns, teikšu es -
 
(08316.) tie visi labprāt līdzi gāja.
 
(08317.) Nu viņi dienu norunāja,
 
(08318.) kad viņiem jābūt gataviem,
 
(08319.) kad ceļā jādodas būs tiem.
 
(08320.) Nu tagad savu runu beigšu,
 
(08321.) par karagaitām tālāk teikšu.[288]
 
(08322.) Kungs Eilards šis no Hobergas,
 
(08323.) nu karagaitām posās tas.
 
(08324.) Rēvelē viņš pilskungs bija
 
(08325.) un skaistu pulku salasīja,
 
(08326.) ar kuru viņš uz Rīgu jāja,
 
(08327.) un citi viņam līdzi gāja.
 
(08328.) Tur Tīzenhauzen's Johans nāca
 
(08329.) un brašus vīrus līdzi vāca,
 
(08330.) ko gājienam bij izraudzījis.
 
(08331.) Viss brāļu pulks jau iepriekš bija
 
(08332.) pirms viņiem Rīgā ieradies,
 
(08333.) kā dzirdēt man ir gadījies.
 
(08334.) Tas mestru ļoti priecināja.
 
(08335.) Ar savu karaspēku jāja
 
(08336.) tagad viņš uz Lietuvu,
 
(08337.) dievmātei lai kalpotu.
 
(08338.) Tam līdzi nāca kurši braši
 
(08339.) un arī zemgaļi jo knaši.
 
(08340.) Tur bruņcepures mirdzēja,
 
(08341.) kā stikls bruņas vizēja.
 
(08342.) Bij bruņnieciski bruņnieki
 
(08343.) no Rēveles tur, bruņoti
 
(08344.) bruņās leduspelēkās -
 
(08345.) gods bija viņiem valkāt tās.
 
(08346.) Bij visiem acīs lepnums spulgs,
 
(08347.) kad devās varenais šis pulks
 
(08348.) nu gājienā uz Kernavi[289].
 
(08349.) Posts nāca tad pār Traideni.
 
(08350.) Pa viņa zemi brāļi jāja
 
(08351.) un laupīja un dedzināja.
 
(08352.) Daudz ļaužu viņi sita,
 
(08353.) kas bezspēcīgi krita;
 
(08354.) kur viņi apkārt slāja,
 
(08355.) tur viņiem labi gāja.
 
(08356.) Pulks siroja gan šur, gan tur
 
(08357.) un kaut ko guva it visur.
 
(08358.) Kad viņi kopā nāca
 
(08359.) un laupījumu vāca,
 
(08360.) tas bija liels un daždažāds.
 
(08361.) Par to bij leišiem bēdīgs prāts.
 
(08362.) Tad mestrs līdz ar savējiem -
 
(08363.) ar brāļiem un ar krustnešiem -
 
(08364.) un Eilardu, kas līdz tam gāja,
 
(08365.) nu bruņnieciski projām jāja,
 
(08366.) papilnam savākuši,
 
(08367.) ko bija atraduši,
 
(08368.) un zemes ļaudis līdz tiem trauca,
 
(08369.) jo ilgas viņus mājup sauca.
 
(08370.) Tad kopā nāca lietuvieši
 
(08371.) un kaut ko apņēmās jo cieši.
 
(08372.) Bij liels un stiprs viņu pulks,
 
(08373.) tiem acīs dega niknums spulgs.
 
(08374.) Tie iekarsuši dzinās aši
 
(08375.) nu kristīgajiem pakaļ knaši,
 
(08376.) to pulks ik brīdi lielāks pletās,
 
(08377.) un tad tie brāļiem virsū metās.
 
(08378.) Bij brāļi ceļā apstājušies,
 
(08379.) uz atpūtu bij apmetušies.
 
(08380.) Tad viņi uzzināja,
 
(08381.) ka pagāni šurp jāja,
 
(08382.) un arī drīz tos ieraudzīja.
 
(08383.) No zemes ļaudīm daudzi bija
 
(08384.) jau aizjājuši mājās,
 
(08385.) maz bij, kas cīņai stājās.
 
(08386.) Nu pulks pēc pulka pagāni
 
(08387.) šurp trauca, naidā degdami;
 
(08388.) tos steigšus vajadzēja kaut,
 
(08389.) tiem sanākt nedrīkstēja ļaut,
 
(08390.) bet abas puses vilcinājās.
 
(08391.) Tik tad vien leiši lēca kājās,
 
(08392.) kad pamatspēki pienāca:
 
(08393.) tie brāļiem spēji uzbruka.
 
(08394.) Nu abas puses rāvās
 
(08395.) un varen nikni kāvās,
 
(08396.) tur asmeņus tā miesā grūda,
 
(08397.) ka asinis pa sniegu plūda.
 
(08398.) Tā tesās, cirtās visi tie,
 
(08399.) gan pagāni, gan kristīgie.
 
(08400.) Tur dažs labs dūšīgs drosulis,
 
(08401.) īsts cīnītājs un varonis,
 
(08402.) tā nāvei ķetnās iekļuva,
 
(08403.) ka asins sniegu sārtoja.
 
(08404.) Bet brāļu pulks tik virsū bruka,
 
(08405.) un pagāniem drīz dūša šļuka.
 
(08406.) Kungs Eilards karavīrs bij brašs,
 
(08407.) viņš tūdaļ cīņā metās knašs
 
(08408.) pret negantajiem pagāniem.
 
(08409.) Viņš naski pakaļ dzinās tiem
 
(08410.) un daudzus no tiem apsita.
 
(08411.) Tie lielā postā nonāca.
 
(08412.) Tai reizē krietni cirtušies
 
(08413.) un vīrišķīgi kāvušies
 
(08414.) bij brāļu pulki it patiesi;
 
(08415.) bet atkal negaidītie viesi
 
(08416.) tiem virsū mācās, atguvušies
 
(08417.) un jaunus spēkus saņēmušies.
 
(08418.) Tad cīniņš iesākās starp tiem -
 
(08419.) starp kristiešiem un lietuvjiem.
 
(08420.) Tur šķēpus miesās grūda,
 
(08421.) tur asins straumēm plūda
 
(08422.) caur tēraudriņķiem[290] sarkana.
 
(08423.) Bij brāļiem liela nediena.
 
(08424.) Bij Marij's karogs zemē pļauts
 
(08425.) un sabradāts un pušu rauts.
 
(08426.) To bruņnieks Johans nesis bija,
 
(08427.) pirms nāvi zem tā ieraudzīja.
 
(08428.) Dod, dievs, tam savu pestīšanu
 
(08429.) un mūžīgajo dzīvošanu!
 
(08430.) No Tīzenhauzenes šis vīrs
 
(08431.) bij cēlies, nu no grēkiem tīrs
 
(08432.) viņš pestīts nonāks debesīs,
 
(08433.) kur eņģeļi to aiznesīs.
 
(08434.) Kad karadraudze bija visa
 
(08435.) jau sakauta, vēl neizmisa
 
(08436.) ne mestrs, nedz ar viņa brāļi,
 
(08437.) kaut sviedri tecēja tiem sāļi;
 
(08438.) tie savās mokās elsa, pūta -
 
(08439.) tā spēlīte bij pārāk grūta.
 
(08440.) Un tad nu kā par nelaimi
 
(08441.) prom devās visi zemgaļi,
 
(08442.) tie pulkā visi projām gāja,
 
(08443.) nevienu vīru neatstāja,
 
(08444.) un kristiešiem par lielām bēdām
 
(08445.) tie visi nozuda bez pēdām.
 
(08446.) Kad pagāni to manīja,
 
(08447.) tie barā brāļiem uzbruka.
 
(08448.) Tad brāļu karogs krita: plaks!
 
(08449.) Tas kristiešiem bij trieciens smags.
 
(08450.) Tur mestrs Ernests gulēj' beigts,
 
(08451.) dažs vīrs tam līdzās, cīņā veikts:
 
(08452.) no brāļiem septiņdesmit viens
 
(08453.) par dievu krituši kā viens.
 
(08454.) Kad Eilarda kungs sakāvis
 
(08455.) bij pagānus, kā sacījis
 
(08456.) jums esmu, trenkādams tos knaši,
 
(08457.) pie brāļiem tad viņš steidzās aši.
 
(08458.) Bet, kaujas laukā ieradies,
 
(08459.) viņš apjauta, kas noticies:
 
(08460.) ka cīņa pazaudēta bija.
 
(08461.) Aiz bēdām asaras tam lija,
 
(08462.) kad mestru redzēja tas beigtu.
 
(08463.) Lai pagānus nu cīņā veiktu,
 
(08464.) kas šeitan bija sanākuši
 
(08465.) un abās pusēs sastājuši,
 
(08466.) tas jāja nu ar sparu
 
(08467.) pret viņu lielo baru.
 
(08468.) Tas bruņiniekiem teica tā:
 
(08469.) “Es vēlos, lai šai cīniņā
 
(08470.) man cieši blakus stāvat jūs,
 
(08471.) vai dzīvot vai ar mirt mums būs:
 
(08472.) es jūtos diezgan paguris.”
 
(08473.) Ar pulciņu, kas līdznācis
 
(08474.) tam bija, auļoja tas braši
 
(08475.) un leišiem virsū metās aši.
 
(08476.) Tad leiši sāka aizstāvēties,
 
(08477.) līdz brāļiem nebija kur dēties.
 
(08478.) Kad Eilards atpakaļ nu lika,
 
(08479.) ar bultu zirgs tam nošauts tika,
 
(08480.) viņš pats - līdz nāvei ievainots.
 
(08481.) Bet pārējiem vēl - gods kam gods -
 
(08482.) kaut kā bij izdevies
 
(08483.) caur leišiem izsisties.
 
(08484.) Bet Eilarda kungs beigts nu bija,
 
(08485.) daudz asaru par viņu lija.
 
(08486.) Viņš savu darbu paveicis.
 
(08487.) Uz augšu tur, kur debesis,
 
(08488.) nu dvēsele tam līksma ies.
 
(08489.) Bet, lūk, kas šeit bij noticies:
 
(08490.) tik neganti to ziemu sala,
 
(08491.) ka ļaužu apsala bez gala
 
(08492.) kā kristiešiem, tā pagāniem.
 
(08493.) No sala mira abiem tiem
 
(08494.) dažs varonis it bezbailīgs
 
(08495.) un krietns, slavens, drošsirdīgs.
 
(08496.) Šī grāmata lai visiem stāsta,
 
(08497.) lai draugiem, nedraugiem tā klāsta,
 
(08498.) ka notika šī cīņa spīvā,
 
(08499.) tik aplam negantā un sīvā -
 
(08500.) par to nu visi droši esiet -
 
(08501.) tūkstoš divsimt septiņdesmit
 
(08502.) astotajā kunga gadā,[291]
 
(08503.) gavēnī, kad brāļi badā.
 
(08504.) Tā bija kāda pēcpusdiena.
 
(08505.) Vairs vārda neteikšu neviena
 
(08506.) par to - lai dieva dots tiem viss,
 
(08507.) kas lēja savas asinis
 
(08508.) par Jēzu Kristu un tā māti!
 
(08509.) Lai tiek no elles pasargāti
 
(08510.) tie visi! To tiem novēlot,
 
(08511.) tad āmen sakiet nobeidzot!
 
(08512.) Mestrs Ernests, brālis šis,
 
(08513.) bij sešus gadus valdījis.
 
(08514.) Drīz vien pēc tam to nosita -
 
(08515.) tā lieta jums ir dzirdēta.
 
(08516.) Ka mestrs Ernests nu bij beigts,
 
(08517.) tas trieciens bija liels, kā teikts;
 
(08518.) to sievas, vīri apraudāja.
 
(08519.) Bet tad nu viņa vietā stāja
 
(08520.) kāds brālis Gerhards[292], cienījams
 
(08521.) un Līvzemē it pazīstams.
 
(08522.) No Kacenellenbogenes
 
(08523.) viņš cēlies bij, cik zinu es,
 
(08524.) viņš bija skaists un iznesīgs
 
(08525.) un tikumīgs un varonīgs,
 
(08526.) vīrs, kas no briesmām nebaidās.
 
(08527.) Par Līvzemi viņš bēdājās.
 
(08528.) Kā brāļi ieteica,
 
(08529.) viņš sūtni sūtīja
 
(08530.) nu steigšus vien uz Vāciju,
 
(08531.) lai lielmestram tas ziņotu,
 
(08532.) ka līdz ar septiņdesmit brāļiem,
 
(08533.) pa kara ceļiem ejot tāļiem,
 
(08534.) ir mestrs Ernests ticis kauts.
 
(08535.) Par to bij žēlabu nu daudz.
 
(08536.) Un, kad pa visu Vāczemi
 
(08537.) bij apziņoti komturi,
 
(08538.) tad Marburgā tie sanāca,
 
(08539.) kur vēsti šo tie dzirdēja,
 
(08540.) kas Līvzemē bij noticis,
 
(08541.) kāds nelaimīgs tai liktenis.
 
(08542.) No prūšiem maršals[293] ieradies,
 
(08543.) posts viņu zemē it paties
 
(08544.) bij tikpat liels, jo dzīvs vairs nav
 
(08545.) to mestrs kādu laiku jau -
 
(08546.) Hartmans[294] helderungeniets,
 
(08547.) bruņniecības krāšņais zieds.
 
(08548.) Viņš brāļus kopā sasauca,
 
(08549.) un, kad tie kopā sanāca,
 
(08550.) tad brālis tas, kas sūtīts bija
 
(08551.) no Līvzemes, tas izstāstīja
 
(08552.) no sākuma līdz beigām to,
 
(08553.) par ko tam bija jāziņo.
 
(08554.) Tāpat kā prūšu brālis tas
 
(08555.) to darīja, kā pieklājas.
 
(08556.) Tad daži ņēmās apgalvot,
 
(08557.) ka vajadzētu apvienot
 
(08558.) Prūsiju ar Līvzemi,
 
(08559.) tad visi niknie naidnieki
 
(08560.) jo vairāk baidītos
 
(08561.) un palīgs atrastos.
 
(08562.) Tā sprieda tie un runāja,
 
(08563.) un mestram padoms patika.
 
(08564.) Tad Feihtvangenes Konrādu[295],
 
(08565.) brāli, visu godātu,
 
(08566.) no sapulces nu izsūtīja,
 
(08567.) un visi vienisprātis bija,
 
(08568.) ka viņa varā nodota
 
(08569.) tiek Līvzeme un Prūsija.
 
(08570.) Kad viņš nu atkal iesaukts tika,
 
(08571.) šo lēmumu tam priekšā lika.
 
(08572.) Kad amatu tas uzņēmās,
 
(08573.) pie tā dažs brālis ieradās
 
(08574.) un pieteicās iet līdzi tam.
 
(08575.) Sirds līksma kļuva Konrādam,
 
(08576.) bij prieks par brāļu labo gribu,
 
(08577.) un lielmestru ar pazemību
 
(08578.) viņš lūdza brāļus līdzi dot,
 
(08579.) uz ko tas teica atbildot:
 
(08580.) “Par to lai nav jums sirdssāpes,
 
(08581.) jums brāļus līdzi došu es;
 
(08582.) ko ņemt, to izlemiet jūs paši,
 
(08583.) šeit varoņi ir itin braši.”
 
(08584.) Tad mestrs laiku netērēja
 
(08585.) un dažiem brāļiem pavēlēja
 
(08586.) uz Prūšzemi jau tūdaļ braukt.
 
(08587.) Viņš zināja, ko līdzi saukt,
 
(08588.) kas labprātīgi turpu ies.
 
(08589.) Labs bars bij tādu saradies.
 
(08590.) Uz Prūsiju tie brauca knaši.
 
(08591.) Turp arī Konrāds posās aši,
 
(08592.) un, dažus vīrus savācis,
 
(08593.) ar viņiem visiem kopā šis
 
(08594.) uz Prūsiju ar skubu jāja.
 
(08595.) Kad tur šo vēsti uzzināja,
 
(08596.) tad visi brāļi priecājās
 
(08597.) un uzņemt viņu taisījās
 
(08598.) tik laipni, cik vien laipni spēja,
 
(08599.) jo ziņa šī tos iepriecēja.
 
(08600.) Ja mestrs pats nu šurpu jāj,
 
(08601.) viss pārējais ir jāatstāj,
 
(08602.) lai viņu cēli godinātu
 
(08603.) un viņam skaisti pretī jātu.
 
(08604.) Kad zemi apskatījis tika,
 
(08605.) viņš kapitulam sanākt lika,
 
(08606.) un komturiem uz Elbingu[296]
 
(08607.) viņš lika nākt, kā dzirdēju,
 
(08608.) tāpat ar fogtus sauca tas
 
(08609.) no Nātangas un Sembijas.
 
(08610.) Bez tam vēl bija tur daudz brāļu
 
(08611.) no visas zemes tuvu, tāļu
 
(08612.) un arī viens no Līvzemes,
 
(08613.) uz turieni kas vēsti nes.
 
(08614.) Kā klājies tiem bij zemgaļos,
 
(08615.) pie tā es mazliet apstāšos.
 
(08616.) Kad mestrs Ernests bija kritis
 
(08617.) un maz vēl zemgaliešu sitis
 
(08618.) bij zobens, projām laidās tie,
 
(08619.) šie karotāji negantie.
 
(08620.) Tas lielā steigā notika.
 
(08621.) Kad zāle atkal zaļoja,
 
(08622.) bij nosprieduši zemgaļi
 
(08623.) iet atsvabināt Tērveti -
 
(08624.) to zemē tāda pils bij viena.
 
(08625.) Un, kad nu pienāca tā diena,
 
(08626.) kas iepriekš bija paredzēta,
 
(08627.) tad briesmās nonāca pils sēta:
 
(08628.) tur sagūstīts vai nokauts tika,
 
(08629.) par kristieti kam saukties tika.
 
(08630.) Tur bija Bertolds[297], blēdis kāds,
 
(08631.) uz ko bij zemgaļiem labs prāts,
 
(08632.) jo veikli šaut tas spēja
 
(08633.) un viņiem noderēja.
 
(08634.) Tam dzīvību tie dāvāja,
 
(08635.) un tas pie viņiem palika
 
(08636.) un ļoti priecājās,
 
(08637.) ka tā tam laimējās.
 
(08638.) Tur zemgaļi drīz atrada
 
(08639.) un aši kopā sanesa
 
(08640.) stopus, bultas - rīkus
 
(08641.) ļoti noderīgus.
 
(08642.) Un, cik daudz stopu tur nu bija,
 
(08643.) tik strēlnieku ar izraudzīja
 
(08644.) šis blēdis kristītais,
 
(08645.) šis maita beidzamais.
 
(08646.) Un tos, kam maza bija māka,
 
(08647.) tos tūdaļ apmācīt viņš sāka,
 
(08648.) kā stopu uzvilkt un kā šaut,
 
(08649.) lai spētu pretiniekus kaut.
 
(08650.) Bet pa to laiku krietnie brāļi
 
(08651.) bij iekšpilī turpat netāļi,
 
(08652.) tie modri sardzē stāja
 
(08653.) un pili apsargāja.
 
(08654.) Bet pa to laiku šurpu nācis
 
(08655.) bij karaspēks, ko Namejs[298] vācis,
 
(08656.) viņš zemgaļiem bij vadonis
 
(08657.) un bij šos pulkus sūtījis.
 
(08658.) Man izsakāms jums nava tas,
 
(08659.) cik goda daudz un cienības
 
(08660.) tam brāļi rādījuši bija.
 
(08661.) Bet tagad viņš tos piemānīja.
 
(08662.) Kad brāļi pēcāk atmaksāja,
 
(08663.) tad viņa ciltij plāni gāja:
 
(08664.) tik ļauns bij kļuvis dažs no tiem,
 
(08665.) ka nomira pēc nopelniem.
 
(08666.) Ar Namejs zemi atstāja -
 
(08667.) par to man būs vēl jāstāsta.
 
(08668.) Nu runāt izbeigsim
 
(08669.) un atkal atsāksim,
 
(08670.) ko ļaudis man ir stāstījuši.
 
(08671.) Kad zemgaļi bij sanākuši,
 
(08672.) tie vairogus un šķēpus ņēma -
 
(08673.) uz pili doties tie nu lēma.
 
(08674.) Tie brāļi, kas bij konventā,
 
(08675.) to piecpadsmit bij kopskaitā.
 
(08676.) No tiem bij daļa apkauta.
 
(08677.) Pēc pārējiem nu tīkoja
 
(08678.) šie ļaunie zemgaļi.
 
(08679.) Kā braši varoņi
 
(08680.) tad brāļi cīnījās
 
(08681.) un sīvi pretojās,
 
(08682.) tie skaudras bultas šāva
 
(08683.) un ienaidniekus pļāva,
 
(08684.) un akmeņus tie sēja -
 
(08685.) tā tos tie pamīlēja,
 
(08686.) kas tuvāk nākuši.
 
(08687.) Un, ja reiz sākuši,
 
(08688.) tad augšā tie uz vaļņa stāja
 
(08689.) un grāvi, vārtus aizsargāja.
 
(08690.) Bet Namejs laiku netērēja,
 
(08691.) šaut strēlniekiem viņš pavēlēja.
 
(08692.) To brāļi tad vēl nezināja,
 
(08693.) cik aizmugure viņiem vāja:
 
(08694.) ka nodevīgais nelietis
 
(08695.) no kristiešiem bij atkritis;
 
(08696.) tie nepieļāva aizdomu,
 
(08697.) ka šaut uz tiem kāds varētu,
 
(08698.) un tādēļ nesargājās.
 
(08699.) Nu Bertolds lēca kājās,
 
(08700.) un, bultas šaudot, drīzumā
 
(08701.) viņš dažu ievainoja tā,
 
(08702.) ka pretoties tam aizmirsās.
 
(08703.) Tie citi tad nu sargājās,
 
(08704.) tie šķēpus meta, šāva
 
(08705.) un ienaidnieku pļāva,
 
(08706.) līdz pienāca tiem tā
 
(08707.) jau diena devītā.
 
(08708.) Nu man ir jāsaka jums tas:
 
(08709.) bij brāļu pulciņš diezgan mazs.
 
(08710.) Un tad nu viņi domāja
 
(08711.) un beidzot arī izsprieda
 
(08712.) kaut dzīvību ar ķīlā likt,
 
(08713.) bet prom no pils jo drīzāk tikt.
 
(08714.) Tur bij kāds drošprātis,
 
(08715.) brašs vīrs, īsts varonis,
 
(08716.) kas aizdedzināt apņēmās
 
(08717.) tās dzirnavas[299], kas atradās
 
(08718.) no pils mazlietiņ atstatu.
 
(08719.) Uz labu laimi brāļi nu
 
(08720.) tad uguni tām pielika.
 
(08721.) Kad visa pils jau liesmoja,
 
(08722.) to kāda sieva pamanīja.
 
(08723.) Tā kāda ordeņmāsa[300] bija.
 
(08724.) Tā bailēs pāri plankām drāzās
 
(08725.) un tad pēkšņi zemē gāzās,
 
(08726.) starp diviem dēļiem iekrita
 
(08727.) un skaudrās liesmās nomira.
 
(08728.) Lai debess viņai žēlīga!
 
(08729.) Nu brāļi vārtus atdarīja
 
(08730.) un ienaidniekus ieraudzīja,
 
(08731.) kas bija varen neganti.
 
(08732.) Bet brāļi ar bij sparīgi.
 
(08733.) Kad Namejs viņus redzēja,
 
(08734.) tad savējiem viņš sacīja:
 
(08735.) “Nu ejiet, varoņi, ar sparu
 
(08736.) un apsitiet to brāļu baru!”
 
(08737.) Bet zemgalieši priecājās,
 
(08738.) ka laimīgi tā gadījās,
 
(08739.) ka dega pils tiem acu priekšā
 
(08740.) un brāļu ar daudz nebij iekšā,
 
(08741.) bij maza viņu saujiņa,
 
(08742.) un drīzi vien to nospieda.
 
(08743.) Gan brāļi sīvi pretojās,
 
(08744.) bet sakāva tos lupatās.
 
(08745.) Viens otrs tika gūstā ņemts.
 
(08746.) Tā bij šai cīņai beigties lemts.
 
(08747.) Pēc zemgaliešu prāta viss
 
(08748.) šai reizē bija noticis.
 
(08749.) Pēc dažām stundām sanāksmi
 
(08750.) tad noturēja zemgaļi.
 
(08751.) Tie izveidoja plašu loku,
 
(08752.) tā vidū jācieš bij daudz moku
 
(08753.) nu kādam brālim[301], kam tur iekšā
 
(08754.) bij jāiet, jāstājas to priekšā:
 
(08755.) līdz nāvei sakapāja to.
 
(08756.) Bet vienu daļu pārējo
 
(08757.) tie aizveda uz Lietuvu.
 
(08758.) Un tad ar lielu centību
 
(08759.) tie pili atkal uzbūvēja,[302]
 
(08760.) kas pirms tam brāļiem piederēja,
 
(08761.) un karoja nu kā arvien.
 
(08762.) Ko teikt? Tā bija tas, nudien.
 
(08763.) Kad vēsts šī Rīgā nonāca,
 
(08764.) tad brāļus Gerhards savāca -
 
(08765.) tas pats, kurš mestra vietnieks bija.
 
(08766.) Viņš kādu brāli nosūtīja,
 
(08767.) kā brāļi lēma paši,
 
(08768.) uz Prūšuzemi aši.
 
(08769.) Kad Elbingā tas ieradās,
 
(08770.) tur arī mestrs atradās.
 
(08771.) Liels kapituls tur notika,
 
(08772.) un brālis Klauss tur ziņoja
 
(08773.) to, ko jau pirmīt aizsāku
 
(08774.) un ko nu tagad nobeidzu:
 
(08775.) kas noticis bij Zemgalē,
 
(08776.) viņš stāstīja šai sapulcē
 
(08777.) un, kad šo runu pabeidza,
 
(08778.) tad citu runu iesāka -
 
(08779.) viņš ielūdza uz Līvzemi
 
(08780.) nu mestru, teikdams atklāti:
 
(08781.) lai zeme būtu droša osta,
 
(08782.) ko pagāni vairs neizposta,
 
(08783.) turp brāļus sūtīt vajagot,
 
(08784.) jo citādi tie saņemšot
 
(08785.) gan citu vēsti drīzumā.
 
(08786.) To sacīja viņš visiem tā.
 
(08787.) Bij mestrs cilvēks dievbijīgs
 
(08788.) un arī visai saprātīgs -
 
(08789.) Feihtvangenes Konrāds šis,
 
(08790.) kas daudz ko gudru sacījis.
 
(08791.) Viņš teica: “Gribu mierināt
 
(08792.) un visus arī priecināt,
 
(08793.) kas dzīvo Līvzemē, jo mums
 
(08794.) ir vēl dažs mātes auklējums,
 
(08795.) kas dotos turp bez ierunas.”
 
(08796.) Tad tūdaļ brāļus sauca tas,
 
(08797.) no Vāczemes kas atnākuši,
 
(08798.) kā jūs jau esat dzirdējuši.
 
(08799.) Kā brāļi lēma paši,
 
(08800.) turp sūtīja tos aši.
 
(08801.) Vēl arī brāļus izraudzīja,
 
(08802.) kas prūšos dzīvojuši bija.
 
(08803.) Tie tika nu uz Līvzemi
 
(08804.) ar brāļiem kopā sūtīti,
 
(08805.) kas nesen bija atnākuši
 
(08806.) ar mestru, kā jūs dzirdējuši.
 
(08807.) Tie priecīgi pa jūru brauca,
 
(08808.) caur Kurzemi uz Rīgu trauca.
 
(08809.) Kad Rīgā viņi nonāca
 
(08810.) un brāļi par to dzirdēja,
 
(08811.) šie mīļi sagaidīja tos,
 
(08812.) gan nabagos, gan bagātos.
 
(08813.) Tas vīrs, kas mestra vietā bija,
 
(08814.) tas brāļus mīļi uzraudzīja.
 
(08815.) Kad viņi bija atpūtušies
 
(08816.) un viņu zirgi atkopušies,
 
(08817.) viņš steigšus jāt tiem lika,
 
(08818.) kur gaidīti tie tika.
 
(08819.) Bij Konrāds mestrs Prūsijā
 
(08820.) vēl gadu, kā jau sākumā
 
(08821.) jums minēju, un vēl turklāt
 
(08822.) tam abas zemes pārzināt
 
(08823.) un kopt un aprūpēt nu nācās.
 
(08824.) Bet smagas domas virsū mācās,
 
(08825.) ka nespēs viņš tās aizsargāt.
 
(08826.) Uz Vāczemi viņš posās jāt.
 
(08827.) Viņš komturus nu sasauca,
 
(08828.) un tie ar tūdaļ sanāca.
 
(08829.) Tad viņš tiem sirdi izkratīja
 
(08830.) un tie ar viņu uzklausīja.
 
(08831.) No sākuma tie pretojās,
 
(08832.) bet mestrs Konrāds nerimās,
 
(08833.) tik saldi ar tiem runāja,
 
(08834.) ka beigās tie ar piekrita.
 
(08835.) Tad viņš ar kādu brāli tikās,
 
(08836.) kas Prūšzemei it derīgs likās,
 
(08837.) un atstāja to savā vietā.
 
(08838.) Viņš lūdza komturus, lai lietā
 
(08839.) tie savas zināšanas liek,
 
(08840.) ka tas ar visu galā tiek.
 
(08841.) Tad šķīrās viņš ar sirdēstiem
 
(08842.) no saviem brāļiem mīļajiem
 
(08843.) un devās steidzīgi
 
(08844.) nu prom uz Vāczemi.
 
(08845.) Pie Hartmaņa viņš aizgāja,
 
(08846.) pie paša augstā lielmestra,
 
(08847.) un lielmestrs to uzklausīja
 
(08848.) un steigšus sūtņus izsūtīja
 
(08849.) pie itin visiem komturiem
 
(08850.) un lika kopā sanākt tiem.
 
(08851.) Kad tie nu kopā sanāca,
 
(08852.) tad mestrs Konrāds stāstīja,
 
(08853.) kas Līvzemē bij noticis.
 
(08854.) Kad viņš to bija pateicis
 
(08855.) un ar par zemgaļiem,
 
(08856.) tad sacīja viņš tiem:
 
(08857.) “Man abas zemes paturēt
 
(08858.) nav spēka, man to neiespēt;
 
(08859.) nu citam lieciet vietā stāt,
 
(08860.) kas varētu tās aizsargāt!”
 
(08861.) Lai kā ar vārdot centās to,
 
(08862.) viņš nepieļāvās neparko,
 
(08863.) no amata nost raisījās.
 
(08864.) Tad citu brāli pienācās
 
(08865.) priekš Prūšzemes nu izraudzīt,
 
(08866.) bet viņu projām aizsūtīt
 
(08867.) uz Līvzemi pa ceļiem tāļiem
 
(08868.) ar trīsdesmit un četriem brāļiem.
 
(08869.) Un tad nu viņš uz Rīgu brauca,
 
(08870.) un līksmi viņam līdzi trauca
 
(08871.) visi ceļbiedri.
 
(08872.) Viņš itin mīlīgi
 
(08873.) ar visiem apgājās,
 
(08874.) un ceļš ar gadījās
 
(08875.) bez klizmām šajā pārbraucienā.
 
(08876.) Tad svētās Margarētes dienā[303]
 
(08877.) tie iebrauca nu Daugavā
 
(08878.) ar diviem kuģiem - bij tas tā.
 
(08879.) Bet Daugava ir ūdens plašs,
 
(08880.) un labi pazīst viņu dažs.
 
(08881.) Pie viņas Rīga atrodas:
 
(08882.) kas dzīvo tur, to zina tas.
 
(08883.) Kāds ziņnesis turp aizsteidza,
 
(08884.) un tas nu brāļiem pateica,
 
(08885.) ka viņu mestrs ieradies.
 
(08886.) Tie priecīgi bij it paties.
 
(08887.) Tie zirgiem pakaļ aizsūtīja,
 
(08888.) kas ganībās netālu bija.
 
(08889.) Kad pilsoņi to uzzināja,
 
(08890.) tie arī brāļiem līdzi jāja
 
(08891.) uz smiltāju nu pretī mestram,
 
(08892.) tik mīļam, draudzīgam un jestram.
 
(08893.) Tie saņēma to mīlīgi,
 
(08894.) kā nabagi, tā bagāti.
 
(08895.) Viņš visiem laipni pateicās,
 
(08896.) kas sveicot viņam tuvojās.
 
(08897.) Un tad tie visi barā jāja,
 
(08898.) pie svētā Jura ceļš tiem gāja:
 
(08899.) uz sētu, kurā brāļi mīt,
 
(08900.) kur vienmēr var tos ieraudzīt.
 
(08901.) Mestrs laipns bij paties,
 
(08902.) viņš lūdza brāļus apsēsties,
 
(08903.) ar medu un ar vīnu saldu
 
(08904.) tiem labprāt klāja pilnu galdu.
 
(08905.) Un tad uz mājām visi jāja.
 
(08906.) It priecīgi tur viņiem gāja.
 
(08907.) Bet drīz vien brāļi ieteica,
 
(08908.) lai zemi labāk apskata.
 
(08909.) Uz Līvzemi tad viņš nu jāja,
 
(08910.) tur daudzas pilis apstaigāja,
 
(08911.) kur brāļi krietni rosījās,
 
(08912.) un mestrs ļoti priecājās
 
(08913.) par šādu zemi brīnišķu.
 
(08914.) Bet tagad es jums stāstīšu,
 
(08915.) kas Kurzemē nu notikās.
 
(08916.) Tur mestrs Konrāds ieradās.
 
(08917.) Vēl vācu zemē bija tas,
 
(08918.) bet bij jau dotas pilnvaras
 
(08919.) būt Līvzemē par mestru tam.
 
(08920.) Pie kā mēs tagad nonākam?
 
(08921.) Kur Kurzemi es pametu,
 
(08922.) par Līvzemi kad stāstīju?
 
(08923.) Līvzeme un Kurzeme -
 
(08924.) abas saucas Līvzeme
 
(08925.) svešās zemēs it paties:
 
(08926.) vai gan kāds tās šķirot ies?
 
(08927.) Un kurš gan to ir aprakstījis,
 
(08928.) kāds nosaukums ik vietai bijis?
 
(08929.) Par kādu vīru stāstīšu,
 
(08930.) un, ja jūs dzirdēt gribētu,
 
(08931.) es stāstītu no vienas vietas,
 
(08932.) cik savā laikā lielas lietas
 
(08933.) viņš izdarījis Līvzemē.
 
(08934.) Bet šobrīd par to jāklusē.
 
(08935.) Par Johanu to vārdā sauca,
 
(08936.) kurš dižus darbus darīt trauca.
 
(08937.) Gan Krievzemē, gan Lietuvā
 
(08938.) tā slava auga augumā.
 
(08939.) No Ohtenhauzenes[304] tas nācis,
 
(08940.) kur šķīstu dzīvi dzīvot sācis.
 
(08941.) Ar tikumiem viņš izcēlās.
 
(08942.) Kad ordenī viņš iestājās,
 
(08943.) Par viņu mestrs gādāja,
 
(08944.) Uz Kurzemi to sūtīja.
 
(08945.) Tur viņš vispirms sev guva slavu
 
(08946.) ar varoņdarbiem, drosmi savu.
 
(08947.) To aprakstīt man prieks ir bijis,
 
(08948.) ko Līvzemē viņš izdarījis,
 
(08949.) kaut viņa vārds tur nestāv klāt.
 
(08950.) Nu sākšu viņu daudzināt.
 
(08951.) Šis varonis nu Kuldīgā
 
(08952.) bij iecelts fogta amatā,
 
(08953.) lai kuršu zemi pārzinātu.
 
(08954.) Viņš bija vīrs ar vīra prātu,
 
(08955.) viņš postu nesa pagāniem,
 
(08956.) no viņa daudz bij jācieš tiem.
 
(08957.) Bij ceļi viņam zināmi,
 
(08958.) pa kuriem viņš uz Zemgali
 
(08959.) reizreizēm varen jestrs jāja
 
(08960.) un laupīja un dedzināja
 
(08961.) pie Dobeles[305] un Tērvetes.
 
(08962.) Un to jums varu sacīt es:
 
(08963.) kad viņš pie ienaidniekiem gāja,
 
(08964.) par agru viņš tos modināja.
 
(08965.) Tad kādu reizi notika,
 
(08966.) ka prātā bij tam kargaita.
 
(08967.) Kā ieteica to brāļi paši,
 
(08968.) viņš kuršus apziņoja aši.
 
(08969.) Kad tie to dzirdēja,
 
(08970.) tie šurpu atsteidza.
 
(08971.) Bij viņam tikai četri brāļi,
 
(08972.) bet priekšā ceļi grūti, tāļi.
 
(08973.) Caur purvu, meža biezokni
 
(08974.) tie devās nu uz Dobeli.
 
(08975.) Gan reizēm viņi zirgos jāja,
 
(08976.) gan reizēm arī kājām gāja.
 
(08977.) Tiem metās itin silti,
 
(08978.) kad jāceļ bija tilti
 
(08979.) un kad pār muguru
 
(08980.) tie stiepa pārtiku.
 
(08981.) Un, kad nu viņi nonāca
 
(08982.) visbeidzot pie tā aizžoga,
 
(08983.) kas aizsargāja zemi to,
 
(08984.) fogts atstāt lika ēdamo.
 
(08985.) No saviem ļaudīm izraudzīja
 
(08986.) viņš mazu bariņu, un bija
 
(08987.) viens brālis tikai viņam līdz:
 
(08988.) ir gudrībai tiem jāpalīdz.
 
(08989.) Uz Dobeli viņš drasēja,
 
(08990.) un pulks tam žigli sekoja.
 
(08991.) Kad viņš pie vārtiem nonāca,
 
(08992.) daudz vīru viņš tur redzēja,
 
(08993.) tie viņam laukā pretī stāja,
 
(08994.) un viņš tiem krietni atmaksāja.
 
(08995.) Bet bēgt tie nedomāja vis:
 
(08996.) vēl daudz tiem ļaužu palicis.
 
(08997.) Fogts nepatiku izrādīja.
 
(08998.) Vēl piecdesmit tam vīru bija,
 
(08999.) ar tiem nu viņš šiem virsū jāja,
 
(09000.) šie atpakaļ uz vārtiem gāja
 
(09001.) un vairs tik tikko dvesa.
 
(09002.) Bet viņu - drosme nesa,
 
(09003.) no kuršu pulka atšķīries,
 
(09004.) tiem tālu priekšā izrāvies,
 
(09005.) viņš itin bieži aizauļoja
 
(09006.) līdz vārtiem, līdz to ievēroja
 
(09007.) nu savukārt ar zemgaļi.
 
(09008.) Kāds varonis tad pēdīgi
 
(09009.) no viņu rindām izskrēja,
 
(09010.) pa ķiveri tam ieblieza
 
(09011.) tā, ka tas zemē nogāzās.
 
(09012.) Kāds brālis viņam piesteidzās,
 
(09013.) no sava zirga nokāpa
 
(09014.) un viņu tajā uzcēla.
 
(09015.) Pa tam viss pulks bij arī klāt
 
(09016.) un ņēmās fogtu aizsargāt.
 
(09017.) Pie vārtiem viņi nostājās
 
(09018.) un tur ar šķēpiem mētājās
 
(09019.) līdz pašai pusdienai, kā teikts,
 
(09020.) līdz dažs no viņiem bija beigts.
 
(09021.) Bij abās pusēs cīniņš sīvs,
 
(09022.) bet fogts joprojām bija dzīvs.
 
(09023.) Bij kādi kurši apsisti,
 
(09024.) bet brāļi - sveiki, veseli,
 
(09025.) kas šurpu bija nākuši
 
(09026.) un ķīviņu šo sākuši.
 
(09027.) Pils priekšā kādā mauriņā
 
(09028.) tie atlaidās nu atpūtā.
 
(09029.) Uz zirgiem nestavas
 
(09030.) it ērtas, stabilas
 
(09031.) tie ievainotiem uztaisīja.
 
(09032.) Jau fogtam mazliet labāk bija,
 
(09033.) viņš zirgā sēdās savainots.
 
(09034.) Kad karaspēks bij sakārtots,
 
(09035.) ko pakaļpulki apsargāja,
 
(09036.) tad viņi visi mājup jāja.

[Piezīmes:]

[273] Raktes (Ratten, Racken, Rakel, Racketen) pils vieta identificējama ar Raktuves kalnu (Bielenstein 1892, 135). Šis 6–7 m augstais kalns atrodas Lielupes pietekas Svētes krastā Žagares pilsētā (tag. Lietuva, Jonišķu raj.) un pārvērsts par kapsētu. Pilskalnam ir 30x70 m plakums ar saskatāmām vaļņa un aizsarggrāvja paliekām. Netālu no Raktuves kalna Žagarē atrodas otrs pilskalns – Žvelgaiču kalns – ar 13.–14.gs. kultūras slāni (Tautavičius 1975, 186). Raktes pils vieta minēta vēl 1426.gadā, nosakot robežu starp Livoniju un Lietuvas valsti, – berg Rattow, Rattowschen bergh (UB VII, Nr. 472, 473).
 
[274] Pakļautie zemgaļi bija spiesti slēgt miera līgumu, ar kuru tika noteiktas graudu nodevas un klaušas (piedalīšanās karagājienos, ceļu ierīkošanā un jaunu piļu celšanā) (UB I, Nr. 432; Biļķins 1960, 72–75).
 
[275] Marburga (Marcburc; Marburg an der Lahn) ir viens no lielākajiem Vācu ordeņa centriem ar pili un apbūves kompleksu pie tās (Vācija, Hesene). Marburgā bija baznīca, kura celta 1235.gadā par godu svētajai Elizabetei, kas līdzās Dievmātei Marijai tika uzskatīta par Vācu ordeņa patronesi. Šajā baznīcā apbedīta gan pati Elizabete, gan arī vairāki vēlāk mirušie ordeņa lielmestri. Marburgā svinīgos apstākļos 1237.gadā tika apstiprināta Zobenbrāļu ordeņa inkorporācija Vācu ordenī (Benninghoven 1990, 48, 63–65).
 
[276] Sukse (Suxe, Sucha, Sukse) – lietuvju dižciltīgais (nobilis de Lettovia), kas 1268.gadā iestājies Rīgas arhibīskapa dienestā, novēlēdams baznīcai savu mantojumu Nalšas zemē (Stakauskas 1934, 259; Nikžentaitis 1996, 28; Пашуто 1959, 151, 152).
 
[277] Dubna (Dubenâ) ir Daugavas labā pieteka, kas ieplūst Daugavā pie Līvāniem. Tā kā Dubna ir 120 km gara, kaujas vieta nav precīzi nosakāma. Taču ticamāk, ka tā norisinājusies pie apdzīvotas vietas ar šādu nosaukumu. Dubnas krastos tādas varētu būt bijušas divas. Viens no tiem 18.gs. bijis pie Krustpils draudzes piederīgs ciems netālu no Līvāniem (Brežgo 1943, 81), otrs – uz austrumiem no Višķiem, pie Dubnas pietekas Medupes. Pirmais 18.gs. zemju aprakstos tikai pieminēts, turpretī otrs izceļas ar tā apkārtnes blīvu apdzīvotību, par ko liecina ne vien vietu nosaukumi (Brežgo 1943, 96–98), bet arī daudzie arheoloģiskie pieminekļi. Nelielā teritorijā (15x8 km) te Dubnas upes tuvumā ir ap desmit pilskalnu. Ka šie pilskalni varētu būt bijuši apdzīvoti 12.–13.gs., liecina aptuveni līdzīgs kapulauku skaits (LRAP 1993, 38–42; LA 1974, 178, 179). Tā kā Hronikā ir rakstīts par kauju pie ūdeņiem, tad var pieņemt, ka tā notikusi pie Višķu un Lukas ezeriem, kur Dubnas upei ir caurtece. Te uz rietumiem no šiem ezeriem arī atrodas apdzīvota vieta Dubna. Par labu tam ka, iespējams, kauja norisinājusies šeit, runā arī tas, ka nākamajos gados vācieši cenšas nostiprināt Livonijas dienvidaustrumu flangu, ceļot 20 km uz dienvidiem no Dubnas pie Daugavas Dinaburgas pili. Līdz šim valdošais uzskats, ka ar Dubenâ jāsaprot Dignāja (Siliņš 1893, 80; Saiva, [Klaustiņš] 1936, 164), ir apstrīdams, jo attiecībā uz Dignājas draudzi nosaukums Dubenâ droši zināms tikai ar 16.gadsimtu (Sb. Kurl. 1896, 72).
 
[278] Lielmestrs šajā laikā (1272-1282 vai 1283) bijis Hartmanis no Heldrungenes (Hartmann von Helderungen), kas atrodas Tīringenē. Dzimis ap 1210.gadu dižciltīgā ģimenē. Vācu ordenī iestājies 1234.gadā. Arī viņa tēvs un brālis bijuši Vācu ordeņa bruņinieki. Hartmanis 1236.-1237.gadā piedalījies sarunās Marburgā un Viterbo (pāvesta rezidence ziemeļos no Romas) par Zobenbrāļu ordeņa palieku iekļaušanu Vācu ordenī. 1255.gadā, atgriezdamies no Livonijas, uzturējies Klaipēdas pilī. Lielkomturs Palestīnā (1261-1263), vēlāk lielmestrs (Benninghoven 1965, 461, 462; Fenske, Militzer 1993, 802).
 
[279] Brālis Ernests (Ernst) - Ernsts no Raceburgas (Ernst von Ratzeburg), Livonijas mestrs (1274-1279). Cēlies no Raceburgas (Vācijas ziemeļos, 20 km no Lībekas) rātskungu dzimtas, kuras piederīgie vēlāk dzīvojuši arī Rīgā (Fenske, Militzer 1993, 524, 525).
 
[280] Dinaburga, Vecdaugavpils jeb Vecpils atrodas 19 km uz austrumiem no tagadējās Daugavpils, Naujenes pagastā. Hronikā rakstīts tā, itin kā tur pirms vācu nocietinājuma ierīkošanas jau pastāvētu pils ar nosaukumu Dinaburga (Duneburc). Arheoloģiskie izrakumi vācu celtās pils vietā tiešām apliecināja senākas pils esamību. Acīmredzot tā bijusi latgaļu Naujenes (Novene, Naujene) pils ar senpilsētu, jo vēl 15.-16.gs. lietuvju un krievu vēstures avoti pašu Dinaburgu dēvē par Novinu jeb Ņevginu. Šie nosaukumi, pēc valodnieku domām, atvasināti no lietuvju valodas vārda naujas - “jauns” ar nozīmi “jaunā pils” (Būga 1961, 570), kas līdz mūsu dienām saglabājies dzelzceļa stacijas, pasta nodaļas un pagasta nosaukumā (Mugurēvičs 1984, 69-75).
 
[281] Traidenis (Thoreide, Thoreiden; citur avotos: Thraydene, liet. Traidenis, kr. Тройден) - Lietuvas karalis (1270-1282), kura dzimtai vēl no Mindauga laikiem piederēja īpašumi Aukštaitijā. To apliecina vietvārdi Traideniai (Druskininkai), Traidžiūnai (Utenas raj.). Traideņa laikā Lietuvas valsts nostiprinājās un paplašinājās. Tika noslēgti līgumi (1273-1279) ar Vācu ordeni, Galīcijas-Volīnijas kņaziem un Polijas karali. Būdams spēcīgs karavadonis, Traidenis paplašināja valsts robežas austrumu virzienā - pakļāva vēl vairākas t.s. Melnkrievijas pilsētas (Stakauskas 1934, 255-258; Пашуто 1959, 150-152, 277 u. c.; Gudavičius 1984, 75-77).
 
[282] Dinaburgas pils celšanas gads nav precīzi zināms. Pieņem, ka tas varējis notikt ap 1275.gadu, taču ne vēlāk par 1277.gadu (Löwis of Menar 1922, 53). Pēc lietuvju vēsturnieku uzskatiem, pils celta jau ap 1273.-1274.gadu (Gudavičius 1989, 161, 162), bet maz ticams, ka tikko amatā stājies Livonijas ordeņmestrs būtu spējis to noorganizēt. Dinaburgas pils atradusies Daugavas labajā krastā iegarenā kalnā starp divām dziļām gravām. Paaugstinājuma šaurākajā galā bijusi pils, sākumā koka nocietinājums, bet uz ziemeļaustrumiem no tās atradušās aizsarggrāvju ietvertas divas priekšpilis, kas kopā ar pili aizņēmušas 0,3 hektārus. Kalna rietumu galā pie Daugavas ir 16 m zemāka terase ar pilsapmetni, no kuras tagad upes izskalojuma rezultātā saglabājusies vairs tikai puse kopplatības - ap 0,1 ha (Mugurēvičs 1984, 70).
 
[283] Blîde - ierīce lielu akmeņu mešanai (lat. trebuchium, vācu Gegenwichtsblide). Šādas ierīces, kas tika radītas krusta karu laikā 12.-13.gs., darbojās pēc pretsvara principa. Ar tām varēja mest pat 1 tonnu smagus akmeņus; vieglākus akmeņus u.c. tās aizmeta 0,5 km tālu (Benninghoven 1965, 161).
 
[284] Krievu karavīri nāca no Polockas, Vitebskas un Smoļenskas, kur tai laikā valdīja lietuvju kunigaiši (Biļķins 1973, 173).
 
[285] Eilards no Hobergas (Eilart von Hôberc, Eilardus de Oberghen) - dāņu pavēlnieks Rēvelē (capitaneum terre Revalie) (Wartberge 1863, 48).
 
[286] Johans no Tīzenhauzenes (Johan von Thisenhûsen; Johann de Thisenhus) - Rīgas arhibīskapa vasalis, kam 1269.gadā bija izlēņota Koknese (LG I, Nr. 31). Viņa izcelsme saistāma ar tiem Lejassaksijas ministeriāliem, kuru dzimta nākusi no Tīzenhauzenes. Pirmais šīs dzimtas pārstāvis Līvzemē parādās jau 13.gs. sākumā (Transehe 1960, 32, 33, 102). Sīkākas ziņas par Johanu, kurš kritis kaujā pret lietuvjiem 1279.gada 15. martā, varētu iegūt, pētot Holšteinas grāfistes vēsturi (Laakmann 1936, 52).
 
[287] Heinrihs no Frangenes (Heinrîch von Frangen; lat. Hinricus de Wrangele) - Rīgas arhibīskapa vasalis, 1277.gadā minēts kā liecinieks, piešķirot lēņus Rīgas arhibīskapijas teritorijā (LG I, Nr. 37). Pieder pie senas dižciltīgas dzimtas ar citu, pagaidām nepierādītu vārdu (Levenvolde?), kas 13.gs. ieceļojusi no Ziemeļvācijas un jauno vārdu - Vrangeļi (Wrangele) - ieguvusi no sava zemes īpašuma Varanga apzīmējuma Viruzemē. Vrangeļi, būdami lēņa turētāji dāņu pārvaldītajā Ziemeļigaunijā, bija kļuvuši arī par Rīgas arhibīskapa vasaļiem (Transehe 1960, 102-104; Lenz 1970, 882, 883). Kādam Johanam Vrangelim acīmredzot bijusi izlēņota zeme Pļaviņu apkārtnē, ko var spriest pēc 1437.gada dokumenta Stukmaņu muižas sakarā. Robežas nospraužot, minēti akmeņi ar iecirstu Vrangeļu dzimtas ģerboni (LG I, Nr. 290). Viens no šiem akmeņiem vēl saglabājies, un tajā atveidots gan Vrangeļu ģerbonis, gan Rīgas virsbīskapijas ģerbonis (Urtāns 1991, 7-11). Ņemot vērā teikto, var uzskatīt, ka Heinrihs Vrangelis 13.gs. 70.gados bija saņēmis lēni no arhibīskapa un pārvaldījis zemes ap Pļaviņām (Lokstenes pilsnovadu?), bet viņa kaimiņš Tīzenhauzens valdījis Koknesē. Savukārt, 14.gs. 40.gados kāds Voldemārs Vrangelis bijis arhibīskapa fogts Koknesē (Arbusow 1913, 276). Tātad zemju norobežošana ar minētajiem akmeņiem varēja notikt laikā starp 13.gs. 70.gadiem un 14.gs. 40.gadiem.
 
[288] Šis karagājiens noticis 1279.gada februāra beigās, īsi pirms Lieldienu gavēņa (Gudavičius 1989, 164).
 
[289] Kernave (Kernowen; liet. Kernavè), kā noskaidrots plašos arheoloģiskajos izrakumos (1979-1991), bijusi Lietuvas valsts galvaspilsēta karaļa Traideņa (sk. 281. piez.) laikā. Mūsdienās tur ir Lietuvā lielākais arheoloģisko pieminekļu komplekss, kopš 80.gadiem - muzejrezervāts (Širvintu raj., ap 50 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas). Te Nēres krastos vienuviet atrodas četri pilskalni, kuriem pieeju sargājis vēl viens pilskalns. Pie Kernaves pilskalniem atklāta 6 ha liela senpilsēta un uzkalniņu kapulauks. Karaļa pils atradusies Ziedokļa kalnā (2 ha), amatniecība un tirdzniecība koncentrējusies Pils kalnā un senpilsētā ar blīvu apbūvi, plēstiem kokiem klātām ielām. Vienu no pilskalniem sauc par “Mindauga troni” - Mindaugo sostas (Tautavičius 1975, 83, 84; Kulikauskienè 1984, 12-14; Лухтан, Ушинскас 1985, 132).
 
[290] Tēraudriņķi - te domāti dzelzs riņķīši, no kuriem darināti bruņukrekli.
 
[291] Citos vēstures avotos (Wartberge 1863, 48) minēts, ka šī kauja notikusi 1279.gada 5.martā pie Aizkraukles (prope Asscheraden). Kauja pie Aizkraukles, kurā krita 71 Vācu ordeņa bruņinieks, daudzi jo daudzi Rīgas arhibīskapijai un Dānijai pakļauto zemju bruņinieki un ieroču nesēji, vērtēta kā viena no izcilākajām 13.gs. kaujām, kur uzvaru izcīnījis vietējo tautu karaspēks (Biļķins 1973, 175).
 
[292] Gerhards no Kacenellenbogenes (Gêrhart von Katzenellenbogen) - Livonijas landmaršals (1279), mestra vietas izpildītājs (1279- 1280). Gerhards cēlies no Vidusreinas grāfu Kacenellenbogenu dzimtas Hoenšteinā (ap 20 km uz ziemeļiem no Vīsbādenes). Kritis lietuvju gūstā, kur nonāvēts divkaujā (Fenske, Militzer 1993, 373).
 
[293] Konrāds no Tīrbergas (Conrad von Thierberg), Vācu ordeņa maršals (LRC 1857, 287).
 
[294] Sk. 278. piezīmi (Lielmestrs šajā laikā (1272-1282 vai 1283) bijis Hartmanis no Heldrungenes (Hartmann von Helderungen), kas atrodas Tīringenē. Dzimis ap 1210.gadu dižciltīgā ģimenē. Vācu ordenī iestājies 1234.gadā. Arī viņa tēvs un brālis bijuši Vācu ordeņa bruņinieki. Hartmanis 1236.-1237.gadā piedalījies sarunās Marburgā un Viterbo (pāvesta rezidence ziemeļos no Romas) par Zobenbrāļu ordeņa palieku iekļaušanu Vācu ordenī. 1255.gadā, atgriezdamies no Livonijas, uzturējies Klaipēdas pilī. Lielkomturs Palestīnā (1261-1263), vēlāk lielmestrs (Benninghoven 1965, 461, 462; Fenske, Militzer 1993, 802).).
 
[295] Konrāds no Feihtvangenes (Cûnrât von Vûchtewanc; Konrad von Feuchtwangen) - Austrijas zemeskomturs (1259, 1271-1279), Livonijas un Prūsijas mestrs (1279-1281), Frankonijas zemeskomturs (1282-1283), Vāczemes mestrs (1284-1291), Vācu ordeņa lielmestrs (1296). Konrāds cēlies no Feihtvangenes bīskapijas Etingenes grāfistes ministeriāliem Vācijā (Fenske, Militzer 1993, 222, 223).
 
[296] Elbinga (Elwinge) - tagad Elblongas pilsēta Polijas ziemeļos, pie Vislas līča. No 9.gs. – prūšu tirdzniecības apmetne. Vācu ordenim pakļaujot Prūsijas rietumdaļas zemes, 13.gs. 30.gados tika radīta Elbingas komturija. Kopš 1252.gada Elbingā tika sasaukti Prūsijas zemes ordeņbrāļu kapituli (Biskup, Labuda 1988, 202).
 
[297] Bertolds (Bertolt) - kāds no vācu bruņiniekiem, kas bija pārgājis zemgaļu pusē un sāka tos apmācīt stopa šaušanas mākslā. Atšķirībā no loka, ko izmantoja vietējie karotāji, krustneši lietoja stopu jeb arbaletu. Arbaletam koka (vēlāk tērauda) loks bija nostiprināts uz laides. Stopa stiegru uzvilka, izmantojot pie jostas piestiprinātu kāsi. Arbalets spēja samērā smagās bultas aizšaut līdz 200 m tālu.
 
[298] Namejs, Nameisis (Nameise) - zemgaļu brīvības cīņu vadonis 13.gs. 70.gadu beigās un 80.gadu sākumā. Vēsturnieku un valodnieku vidū nav vienotības par pareizo viņa vārdu, tāpēc sastopami vairāki varianti - arī Nameiķis, Nameiks, Nameitis. Populārākās formas ir Nameisis un Namejs, kas izriet no Hronikas (Siliņš 1893, 166; Klaustiņš, Saiva 1936, 215-241; LPE 7, 1986, 87) un nav pretrunā ar baltu valodu personvārdiem, piemēram, Nameišis, Nomeisz (Būga 1961, 266; Blese 1929, 58). Taču, vadoties no Nameiša apzīmējuma kādā 1312.gada dokumentā - Nameyxe (Seraphim 1912, XXIV, 17) -, daļa vēsturnieku (Biļķins 1935, 6-10; 1973, 176, 177; Dunsdorfs 1980, 85) viņu sauc par Nameiķi vai Nameiku. Arī šī forma no valodniecības viedokļa ir attaisnojama un, iespējams, bijusi sākotnējā, ar nozīmi - “pie mājas piederošs”, “savējais” (Būga 1961, 266; Kiparsky 1939, 312). Jāatceras, ka Hronikas autors daudzus baltu personvārdus devis izkropļotā rakstībā, bet informācija par vārdu Nameiks nāk no dominikāņumūka, kura tēvam Zemgalē bijusi lēņa zeme (Seraphim 1912, 141). Interesanti, ka vārds Nameiks (Nameyxe) fiksēts 14.gs. vidū kādam Kuldīgas komturijas lauksargam no Dzeldes ciema Nīkrāces tuvumā (Bauer 1933, 150).
Hronikā minētā Nameja (Nameise) sociālā stāvokļa apzīmēšanai dažādos vēstures avotos lietotie vārdi - ķēniņš, karalis, valdnieks (kunic, rex), kungs (dominus), karavadonis, vadonis (houbet, houbetman), dižciltīgais (vir nobilis) - liecina par viņa vadošo stāvokli visā Zemgalē brīvības cīņu laikā.
 
[299] Izrakumos Tērvetes pilskalnā uziets liels daudzums graudu, bet par to pārstrādi liecina atrastie milti un maizes klaips (Бривкалне 1959, 267).
 
[300] Šī vieta Hronikā liecina, ka Vācu ordeņa piļu personālā ietilpa arī ordeņa māsas (halpswesteres), sievietes ar kalpotāja statusu (Šterns 1969, 191, 192).
 
[301] Ir izteikta doma, ka sodītais ordeņbrālis ir tas pats, kurš pirms tam bija apvainojis Nameisi, strīdā publiski iecirzdams viņam pliķi (Seraphim 1912, 78; Biļķins 1935, 14).
 
[302] Šeit minētā pils ir Tērvetes, nevis Dinaburgas pils, kā uzskata daži Hronikas tulkotāji (Smith, Urban 1977, 107).
 
[303] 1280.gada 13. jūlijs (LRC 1857, 287).
 
[304] Johans no Ohtenhauzenes (Johan von Ochtenhûsen) - Kuldīgas fogts (1279), cēlies no Brēmenes arhibīskapijas Štādes grāfistes ministeriāliem Ohtenhauzenē (Vācijas ziemeļos, 30 km uz dienvidrietumiem no Stādes), kur kalpoja viņa tēvs (Fenske, Militzer 1993, 487).
 
[305] Dobeles (Doblên) pils atradusies pilskalnā Bērzes labajā krastā. No trim pusēm pili sargājušas stāvas nogāzes, bet dienvidu pusē bijis grāvis un priekšpils (Brastiņš 1926, 25, 26). Arheoloģiskajos izrakumos (1958-1959, 1977) konstatēts, ka uz dienvidiem un austrumiem no pils pletusies ap 2 ha liela senpilsēta; tās kultūras slānis bija līdz 2 m biezs (Daiga 1978, 35-40). Pēc zemgaļu pils nopostīšanas vācu krustneši pilskalnā ceļ savu pili.

Reklāma