Gatavojoties projekta iesniegšanai par Ziemeļlatvijas pilskalnu apsekošanu, digitāli uzmērīts Pekas kalna pilskalns Beverīnas novadā

Beverīnas novada Kauguru pagasta Kalneniņu Pekas kalns ir pirmais plašāk pētītais Latvijas pilskalns. 1909.g. maijā arheoloģiskos izrakumus Pekas kalnā, atsedzot aizsardzības konstrukciju un celtņu paliekas, izdarīja vēlākais Latvijas nacionālās arheoloģijas pamatlicējs Francis Balodis. 

F.Baloža pētījumi pierādīja, ka pilskalns ticis ilgstoši apdzīvots, tādējādi apgāžot daudzu baltvācu vēsturnieku tolaik nereti izteiktos kultūrtrēģeriskos apgalvojumus, ka latviešu senču pilskalni bijuši tikai īslaicīgas patvēruma vietas un tajos pastāvīgi nav dzīvojušas karadraudzes, resp. - latviešiem nav bijusi sociāli strukturēta sabiedrība, vietējās ciltis atradušās uz zemas attīstības pakāpes un to pēctečiem jābūt pateicīgiem vācu krustnešiem par kultūras atnešanu.

Tagad Pekas kalns atkal kļuvis par sava veida celmlauzi Latvijas arheoloģijas vēsturē - 22.augustā historia.lv darba grupa arheologa Mārča Kalniņa vadībā veica pilskalna digitālo uzmērīšanu, iegūtos datus, t.sk. 3D modeli, pēc tam publicējot un nododot brīvpieejas lietošanā citu pētnieku vajadzībām. 

Strādājot ar profesionālo "Leica" ģeostaciju (tahimetru), tika noteiktas vairāk nekā 1500 pilskalna virsmas punktu koordinātas X, Y un Z plaknēs. Koordinātas vēl pagaidām ir gan tikai lokālas (punkti ir precīzi attiecībā viens pret otru), — lai tās varētu korekti globāli piesaistīt, piemēram, Latvijas koordinātu sistēmai LKS92, atsevišķi nepieciešams veikt 3 bāzes punktu reālās ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu ar augstas precizitātes GPS ierīci. 

Tomēr jau tagad interesentiem historia.lv ir iespējams aplūkot M.Kalniņa digitāli izgatavoto Pekas kalna pilskalna topogrāfisko plānu un 3D modeli, kuru lietotājs sava pārlūka logā ar peles palīdzību var grozīt visos virzienos. Darbs tika paveikts, izejas datus (uzmērījumā iegūtās koordinātas) vispirms apstrādājot GIS programmās Qgis un GRASS, pilskalna virsmu pēc tam izveidojot 3D modelēšanas programmās.

Pekas hillfort by Marcis Kalnins on Sketchfab

Atbildot uz jautājumu par iegūto datu pielietojamību, M.Kalniņš norādīja, ka tie var tikt izmantoti visdažādākajos iespējamos nākotnes pētījumos — izrakumos, biotopu apzināšanā, infrastruktūras plānošanā, u.c. Nemaz nerunājot par pilskalna formas vizualizācijas noderīgumu tūrisma popularizēšanā, novada vēstures izpētē un interaktīvā mācīšanā skolās...

Līdzīgi kā Pekas kalnu, tikai detalizētāk un plašāk, historia.lv darba grupa plāno apsekot, uzmērīt, fotografēt un apzināt no folklorista interešu skata punkta arī citus Ziemeļlatvijas pilskalnus. 

Pirmo un pēdējo reizi zinātniska, visus tobrīd zināmos pilskalnus aptveroša šo pieminekļu apsekošana un uzmērīšana Latvijā notika laikā no 1922. līdz 1929.g., kad Pieminekļu valdes rīkota ekspedīcija E.Brastiņa vadībā, braucot ar zirga pajūgu, devās no kalna uz kalnu. Ekspedīcijas rezultāti, tai skaitā pilskalnu uzmērojumi, tika publicēti 4 grāmatās, kuras kā informācijas avotu joprojām turpina izmantot arheologi, vēsturnieki, novadpētnieki kā arī citi interesenti. Lai gan E.Brastiņa "Latvijas pilskalnu" nozīme joprojām nav zudusi, tomēr daudzējādā ziņā grāmatās publicētās ziņas ir novecojušas, nepilnīgas un aptver tikai nedaudz vairāk par pusi no šodien zināmajiem pilskalniem. Būtisks "Latvijas pilskalnu" trūkums ir vājie fotoattēli. Daudzos, šajos sējumos ievietotajos pilskalnu uzņēmumos paši kalni vispār nav saskatāmi... 

Teju simt gadu laikā, kas pagājuši kopš Brastiņa ekspedīcijas, Latvijas pilskalnos veikti pētījumi, kuru rezultātā klāt nākušas jaunas ziņas — izrakumu materiāli, atradumi, mutvārdu vēstures liecības, publicēti raksti un grāmatas par atsevišķiem pilskalniem un to grupām. Pilnveidojusies kopējā izpratne par pilskalniem, to būvniecību, konstrukcijām, militāri politisko un sociālekonomisko nozīmi. Pilskalni tiek aplūkoti ne tikai kā atsevišķi izolēti objekti, bet kā daļa no ainavas — kultūrvēsturiskās un dabas vides sastāvdaļa, tos pēta arī zemes un vides zinātņu speciālisti. 

Tāpat jāatzīmē, ka, neskatoties uz ekspertu atziņām par digitālā kultūras mantojuma nozīmi mūsdienu sabiedrības identitātes veidošanās procesos, datu ieguves, apstrādes un atveides tehnoloģiju attīstību, īpaši uzsverot ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) lomu, Latvijā pagaidām nav izveidota neviena, pētniekiem tīmeklī brīvi pieejama datu bāze, kurā zinātniskām prasībām atbilstošā profesionālā līmenī tiktu sistemātiski visas valsts vai kāda reģiona mērogā apkopoti, vākti un kā brīvpieejas materiāli publicēti dažādu nozaru dati par kultūras pieminekļiem kopumā vai kādām atsevišķām to grupām.

Tāpēc, lai sagaidot Latvijas valsts simtgadi, uzsāktu mūsdienīgu Latvijas pilskalnu apsekošanu ar sekojošu iegūto datu nodošanu sabiedrībai brīvpieejas lietošanā, historia.lv, sadarbībā ar LU doktorantūras studentu, arheologu Mārci Kalniņu, LZA korespondētājlocekli Dr. philol., folkloristu Sandi Laimi un citiem speciālistiem gatavo iesniegšanai VKKF šī gada pēdējā projektu konkursā projektu par Ziemeļlatvijas pilskalnu apsekošanu un starpnozaru izpēti.

Valters Grīviņš,
Historia.lv vadītājs