Grīviņš, Valters. Noskaidrota pirmā latviešu akadēmiskā vēsturnieka Jāņa Krodznieka īstā dzimšanas vieta. Historia.lv (19.04.2021)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 19.04.2021
Organizācija: 

Jānis Krodznieks studiju gados. Attēls no grāmatas "Latviešu vēsture, I daļa" (1938).
Jānis Krodznieks studiju gados. Attēls no grāmatas "Latviešu vēsture, I daļa" (1938).

Ievērojamus novadniekus, kuriem bijusi būtiska loma mūsu tautas dzīvē, lai tā būtu kultūra, zinātne, tautsaimniecība, karamāksla vai kāda cita joma, it visur, kur vien izprot pagātnes nozīmi rītdienas veidošanā, uzlūko kā lielu vērtību, kā svarīgu resursu lokālās vēstures mācīšanā un vietas piederības apziņas stiprināšanā. Tāpēc prieks, ka kocēnieši līdz ar valmieriešiem un Valmieras pagasta ļaudīm savu ievērojamo ļaužu pulkam tagad droši var piepulcināt arī Jāni Krodznieku (Krīgeru).

Gatavojot atkārtotai publicēšanai Valmieras muzeja vēsturnieces Ingrīdas Zīriņas jau pirms vairākiem gadiem tapušo interesanto rakstu (lasīt ŠEIT) par no Valmieras puses nākušo, pirmo akadēmisko izglītību guvušo latviešu vēsturnieku un pirmo Latvijas valsts arhīva direktoru Jāni Krodznieku, kuram šī gada 10. aprīlī (diemžēl bez kādas nozīmīgākas publiskas pieminēšanas) pagāja 170 gadu jubileja, man izdevās precizēt viņa dzimšanas vietu.

Līdz šim publicētajos Krodznieka dzīves aprakstos nav bijusi vienprātība par vēsturnieka dzimšanas vietu. Piemēram, 1939.g. izdotajā biogrāfiskajā vārdnīcā “Es viņu pazīstu” teikts, ka Jānis Krodznieks dzimis “Valmieras pagastā”. Citviet minēti “Valmieras Jeri”, arī “Jeru pagasts”, bet pašā Valmierā, tostarp Valmieras vēsturnieku un novadpētnieku aprindās, visplašāk bija izplatīts pieņēmums (Sk.: Mežulis, Arvīds. Latviešu vēstures zinātnes tēvam Jānim Krodzniekam - 150. // Liesma. - 20.04.2001. - 6. lpp.), ka mūsu pirmais akadēmiskais vēsturnieks dzimis “Kokmuižas pagasta Ceļajērā” – mājās, kuru vecā dzīvojamā ēka kā brūni krāsota vienstāva garenbūve vēl līdz nesenam laikam bija redzama Valmieras-Rīgas lielceļa kreisajā malā, aptuveni 150 metrus aiz Rīgas un Ausekļa ielas krustojuma, vietā, ko tagad dažādu jaunceltņu pārmainītajā apvidū vien iezīmē tikai vairāki lieli lapu koki. Tā kā Ceļajēra versija tika uzskatīta par vispārzināmu patiesību, neviens nebija iedomājies to kritiski izvērtēt.

Valmierieši uzskatīja, ka J.Krodznieks (1851-1924) dzimis Jēra jeb Ceļajēra mājās, kas atradās aptuveni vidū starp Ausekļa ielas "Circle K", Rīgas ielu un blakus tagad uzbūvēto Štromberga BMX trasi. Ceļajēra mājvietu šodien dabā iezīmē vairs tikai lieli, tai blakus auguši koki. Skats no Valmieras olimpiskā centra puses. 2021.g. aprīlis.

Tomēr, zinot Valmieras pilsētas lauku teritorijas aptuvenās senākās robežas, jau pirmajā brīdī šķiet, ka kaut kas šeit nav īsti kārtībā – kāpēc saistībā ar Ceļajēri minēta Kokmuiža? Ir taču zināms, ka vismaz jau 17.gs. vidū Valmieras pilsētai Rīgas lielceļa kreisajā pusē piederēja zemes līdz pat tā sauktajiem Piņņu kalniem, pauguriem tagadējā TV retranslācijas torņa un piena kombināta apvidū, kur pēc nostāstiem esot tikuši izmitināti zviedru kanclera Aksela Uksenšērnas uz Valmieru atvestie somu – piņņu – karavīri ar to ģimenēm.

Ceļajēris un tā apkārtne Valmieras pilsētas un pie tās robežām esošo pilsoņu zemes gabalu robežu plānā. 1786. LVVA 6828.f., 2.apr., 466.l.

Aplūkojot vēsturiski ģeogrāfisko situāciju gandrīz gadsimtu pēc zviedru laiku beigām, bet vēl 50 gadus pirms J.Krodznieka dzimšanas, 1786. gada Valmieras pilsētas un pie tās robežām esošo pilsoņu zemes gabalu robežu plānā (LVVA 6828.f., 2.apr., 466.l.) nepārprotami redzam, ka Valmieras pilsētas patrimoniālajā apgabalā 18.gs. II pusē ietilpst gan Ceļajēris, gan visas pārējās zemes Rīgas lielceļa kreisajā pusē līdz pat pilsētas robežai, kas kā bijusi, tā palikusi faktiski nemainīga līdz pat šodienai un iet pa Valmieras slimnīcas piebraucamo ceļu, kas nesen ieguva Alvila Freimaņa ielas vārdu. Tad varbūt Kokmuiža saistībā ar Ceļajēri minēta kļūdaini...

Ceļajēra mājas Valmieras un apkārtnes pārskata plānā. 1921. LVVA 6828.f., 2.apr., 470.l.

Izrādījās, ka kļūda J.Krodznieka dzimšanas vietas norādē gan ir, taču ne saistībā ar Kokmuižu! Kā liecina LVVA portālā raduraksti.lv pieejamais Valmieras Austrumu draudzes jaundzimušo reģistrs, Jānis Krīgers (Krihger) nāca pasaulē 1851.gada 10.aprīlī (pēc v.st. 29.martā) pussešos pēc pusdienas toreizējā Kokmuižas Jēra (Jēra?) pusmuižā (Kokenhof Jehrenhof), saimnieka Dāvja un viņa sievas Annas ģimenē.

Izkopējums no Valmieras Austrumu draudzes jaundzimušo reģistra. LVVA 235.f., 7.apr., 658.l., 345.lp.

Un patiešām - ieskatoties Valmieras apriņķa Kokmuižas 1866.g. kartē (LVVA, 1679. f., 194. apr., 352. l.), mēs tur arī atrodam meklēto Jehrenhof. Pusmuiža, kurai nepārprotams saimniecisks raksturs, novietota toreizējās Kokmuižas pašos austrumos, Ģīmes upītes ielejas malā un robežojas ar Valmieras mācītājmuižas un  Valmieras pilsētas zemēm. Kaut kad vēlāk, jau pēc kartes uzzīmēšanas, Jēra pusmuižu Kokmuižas īpašnieks pārdevis Valmieras pilsētai, par ko liecina ar sarkanu tinti pāri Jēra pusmuižas zemēm vācu valodā uzrakstītais: “Gefort zum Wolmarschen Stadt Patrimonium.”

Izkopējums no Valmieras apriņķa Kokmuižas 1866.g. kartes. LVVA, 1679. f., 194. apr., 352. l.

20.gs. sākumā Jehrenhof (vāc.), Jarinshof (kr.) pārtop par Jeriņ (kr., Krievijas impērijas 1 verstes mēroga top. karte), pēc Latvijas valsts nodibināšanas par Jeri (Latvijas armijas 30.gadu top. karte), bet padomju okupācijas laikā par Valmieras ciema Jeriem

Jeris Latvijas armijas 1930.-to gadu topogrāfiskajā kartē. Mērogs 1:75000. Izkopējums no 54.kvadrāta.

Par kādreizējo pusmuižu “Jeros” šodien liecina vien teritoriju ietverošie lielie vecie koki – senākā apbūve nav saglabājusies. Bijušās pusmuižas vidū stāv pēc II pasaules kara celta divstāvu vairākdzīvokļu māja, bet tai apkārt – dažas aptuveni 20.gs. 80.–90.gados tapušas privātmājas. Ceļa otrā pusē atrodas bijušais lopkopības komplekss, kurā tagad ierīkota kokapstrādes ražotne.

Valmieras pagasta "Jeri", bijusī Jehrenhof. Skats no Valmieras puses. 2021.g. 12.aprīlis. V.Grīviņa foto.
Bijušās pusmuižas vidū stāv pēc II pasaules kara celta divstāvu vairākdzīvokļu māja, bet tai apkārt – dažas aptuveni 20.gs. 80.-90.gados tapušas privātmājas. 2021.g. 12.aprīlis. V.Grīviņa foto.

Ja, zinot iepriekš minēto, jāatbild uz jautājumu – kuram būtu atbilstošāk saukt Jāni Krodznieku par savu novadnieku, tad, manuprāt, to vienlīdz atbilstoši var darīt gan kocēnieši, gan valmierieši un Valmieras pagasta iedzīvotāji. Īpaši jau tagad, kad visi būsim apvienoti vienā lielā Valmieras novadā. Svarīgāk būtu vienoties par to, kā mēs kopīgi godināsim mūsu ievērojamā novadnieka piemiņu.

Kādreizējās apriņķa jeb kreisskolas vieta būtu piemērots novietojums Jāņa Krodznieka piemineklim Valmierā.

Domāju, Jānim Krodzniekam ir jāuzceļ piemineklis šobrīd tukšajā zālienā pretī Valmieras baznīcai, vietā, kur atradās Valmieras apriņķa skola, pēc kuras sekmīgas absolvēšanas topošais vēsturnieks devās plašajā pasaulē, lai mūža nogalē atgrieztos atpakaļ dzimtajā Latvijā.

Personas

Iezīmes

Pilsēta: 
Valmiera
Pagasts: 
Kocēnu pagasts, Valmieras pagasts
Literatūra: 
Populārzinātniskie raksti un publicistika

Reklāma