Historia.lv intervija Nr.1 "Jauno laiku dzelzs cepļi Latvijā" (R.Brūzis un M.Jakovļeva)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 07.10.2016

Izrakumi Kurzemes hercogistes Vecmuižas Riežu manufaktūras vietā Vecumnieku pagasta "Asaros". 2016.g. jūlijs/augusts. Projekta publicitātes foto.
Izrakumi Kurzemes hercogistes Vecmuižas Riežu manufaktūras vietā Vecumnieku pagasta "Asaros". 2016.g. jūlijs/augusts. Projekta publicitātes foto.

Šajā, 2016. gada, vasarā LU, LVI un Oslo universitātes Kultūrvēstures muzeja kopīgi īstenotā t.s. "Tehnoloģiju pārneses" projekta ietvaros norisinājās divi svarīgi, samērā plašu rezonansi guvuši notikumi:

  • Latvijas un Baltijas vēsturē pirmie arheoloģiskie izrakumi 17.gs. dzelzs manufaktūras vietā, kas no 25. jūlija līdz 19. augustam notika Baldones pusē, bijušās Kurzemes hercogistes Vecmuižas robežās, Vecumnieku "Asaros";
  • 13. augustā Ventspilī, Piejūras brīvdabas muzejā noticis eksperiments, kurā, izmantojot vēlā dzelzs laikmeta dzelzs ieguves (redukcijas) krāsns repliku, tika mēģināts iegūt dzelzi no vietējās purva rūdas. Par krāsns prototipu tiks izmantotas Asotes pilskalnā 1951.gadā atsegtās, ar 10.gs. datētās krāsns paliekas.

Uz sarunu par "Asaru" izrakumu rezultātiem, dzelzs cepļu vēsturisko izpēti, zināmo un nezināmo saistībā ar jauno laiku dzelzs ieguves tehnoloģijām Historia.lv redaktors V.Grīviņš aicināja divus projekta ekspertus no LVI – izrakumu vadītāju, arheologu Dr.Hist. Rūdolfu Brūzi un vēsturnieci Dr.Hist. Mārīti Jakovļevu.

Reklāma