Historia.lv intervija Nr.3 "Kokogļu ieguves uzkalniņa dedzināšana Ropažu novadā" (Uģis Urtāns)

Ropažu novads ir bagāts, iespējams, Latvijā pats bagātākais ar arheoloģiskas un vēsturiskas nozīmes kokogļu ieguves vietām. Visplašāk izplatītītais kokogļu ieguves vietu veids ir uzkalniņi. Izmantojot aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR), Ropažu novadā apzināti ap 4000 iespējamie kokogļu ieguves uzkalniņi. Arheoloģiski pētītas trīs uzkalniņu vietas - pie Ropažu novada Sniedžu, Akotu un Ūdukšu mājām. Vēl vairākās vietās veikti zondējumi, precizējot un apstiprinot šo uzkalniņu nozīmi, nosakot to slāņus, kā arī paņemot paraugus koksnes noteikšanai un datēšanai. Veicot iegūto paraugu radioaktīvā oglekļa (C14) analīzes, noskaidroja, ka apzinātajos uzkalniņos kokogles iegūtas laikā no 16. līdz 20.gs. Datējums atbilst rakstīto avotu ziņām. E.Dunsdorfs, pētot Uksenšērnu muižu revīzijas dokumentus, Madlienas muižas materiālos uzgājis ziņas par zemnieku Saldavu: "Zemnieks, kas priekš maskaviešu iebrukuma šais mājās dzīvojis, iztika vienīgi no ogļu dedzināšanas un zvejas, jo divas naudas kaltuves Rīgā patērēja daudz ogles."

Plašākam ieskatam par Ropažu apkārtnes vēsturiskajiem kokogļu un darvas ieguves uzkalniņiem piedāvājam videoekskursiju uz Darbkalniņa ceļa, Priežu un Sniedžu uzkalniņiem kopā ar U.Urtānu. Video ŠEIT.

Apkopojot literatūrā pieejamās ziņas, tās savietojot ar arheoloģiskajos izrakumos iegūto informāciju, var rekonstruēt kokogļu iegūšanas procesu. Vispirms tika izlīdzināta vieta, uz kuras veidots malkas krāvums. Krāvums likts ap centrā vertikāli novietotu vienu vai vairākiem baļķiem, ko pēc malkas iedegšanas izņemot, veidoti gaisa piekļuves kanāli vajadzīgās degšanas temperatūras sasniegšanai. Krāvums apbērts ar smiltīm un apklāts velēnām, vēlāk aizbērtas arī gaisa kanālu vietas. Visticamāk šādi veidojušies grāvīši un bedres ap kokogļu ieguves uzkalniņiem. Pēc iedegšanas gruzdēšanas-degšanas process turpinājās vairākas diennaktis. Metalurģijas pētnieks Aleksis Anteins par optimālu temperatūru kokogļu iegūšanai nosauc 500 līdz 600 grādus pēc Celsija skalas. Aplēsts, ka no 100kg malkas tika iegūts ap 12kg kokogļu. (Guščika, Elīna. Kokogļu ieguves vietas Ropažu novadā. // Arheoloģiskie pētījumi Ropažu novadā. Ropažu novada pašvaldība, 2020.)

Lai praktiski pārbaudītu lauka pētījumos un avotu ziņās iegūtos datus, starptautiska (Latvija, Igaunija) zinātnieku grupa nolēma izdarīt arheoloģisku eksperimentu, kurā veiktu kokogļu ieguves uzkalniņa izveidi un kontrolētu (ar temperatūras mērījumiem) dedzināšanu. Sakrautais un velēnām apsegtais malkas uzkalniņš tika iededzināts 2020.g. 1. decembrī. Divas dienas vēlāk, 3.decembrī, degošo uzkalniņu apmeklēja un ar vienu no projekta veicējiem, Uģi Urtānu, sarunājās Historia.lv redaktors Valters Grīviņš.