Historia.lv intervija Nr.6. Ciemos Aleksandra Pelēča lasītavā (Zigurds Kalmanis)

Biedrības "Aleksandra Pelēča lasītava" pārzinis, dzejnieks, literāts, kultūrvēsturnieks un novadpētnieks Zigurds Kalmanis ir labi pazīstams Talsos un to tuvākajā apkārtnē. Lai pamatīgi un izsmeļoši pastāstītu par visu, ko Zigurds nu jau 50 gadus darījis Talsu puses un vienlaikus arī visas Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un vēstures izpētē un popularizācijā, ievērojamu novadnieku piemiņas iemūžināšanā... vajadzētu vairākas dienas. Tik daudz laika mums, protams, nebija, tāpēc intervijā pieskārāmies vien daļai no Zigurda biogrāfijas, pētnieciskās un sabiedriskās darbības svarīgākajiem momentiem un būtiskākajiem pieturas punktiem. Plašākam ieskatam Zigurda veikumā aicinām apmeklēt "Aleksandra Pelēča lasītavas" mājas lapu. Tur arī var iegādāties gan Zigurda, gan citu autoru sarakstītās un biedrības izdotās grāmatas e-formātā.

Īsumā par Z. Kalmani:

Dzimis 1948.g. Pastendes "Cepļos". Beidzis Talsu vakara vidusskolu.

Kopš 1972. gada darbojas Talsu novada literātu apvienībā. Kopš 1972. gada darbojies arī Talsu tautas nama kinoamatieru studijā “Auseklis”, veidojot filmas par novada kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un literātiem. 

Laikā no 1987. gada līdz 1993. gadam – Lībagu ciema padomes, Lībagu pagasta padomes priekšsēdētājs. 

Kopš 1995. gada ir viens no biedrības “Aleksandra Pelēča lasītava” biedriem; kopš 2007. gada 13. augusta ir biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” pārzinis.

No 1996. līdz 1998.g. kopā ar Māri Arbidānu veido Lībagu pagasta mēnešrakstu "Skrīnis".

Ir Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra bibliotekārs. 

Z. Kalmanis ir vairāku novada kultūrvidei nozīmīgu akciju autors, apzinot novada rakstnieku, kultūras darbinieku un Latvijas valsts darbinieku kapavietas un uzstādot piemiņas zīmes.  Piemiņas zīmes uzstādītas Teodoram Dzintarkalnam, Gustavam Tīfentālam, Jurim Puriņam (Līvu Jurkam) u. c. 

Z. Kalmanis ir Lībagu pagasta ģērboņa idejas autors. 

Vairāku grāmatu autors: „Ar ceļamaizes riecienu plaukstās” (Jaņa Adamoviča Stendes 1. pamatskolas darbības apceres;1996). 2001. gadā nāk klajā Z. Kalmaņa sakārtota grāmata  “Valsts Stendes selekcijas stacija laiku lokos”. Tā veltīta Valts Stendes selekcijas stacijas dibināšanas 80. gadskārtai. Grāmatas pamatu veido Z. Kalmaņa vēsturisko materiālu vākums.  Tās pēcvārdā grāmatas veidotājs raksta: „Te, Kurzemē, Lībagu pagastā (senāk Stendes pagastā) pusceļā starp Talsiem un Stendi, Ziemeļkurzemes pauguraines ziemeļu daļā, 78 metrus virs jūras līmeņa ir kāda vēsturiski sena vieta, kas, laikam ritot, mainījusi vārdus, saimniekus, teritorijas platības un kuru nu jau astoņdesmit gadu daudzi lauksaimnieki pazīst kā Valsts Stendes selekcijas staciju. Stacija, tāpat kā Latvijas valsts, izgājusi daudzu pārmaiņu līkločus, bet ir lietas, ar kurām stendenieki vienmēr varējuši lepoties. Tā ir zemes mīlestība – ticība Latvijas lauksaimniecībai. Tie ir cilvēki, kuru mērķtiecība un fanātisms licis realizēties daudziem sapņiem pat bezcerīgos apstākļos”. 

Grāmata „Dzimtas nams” (Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288 – 1920) nāk klajā 2004. gadā. 2005. gadā par šo grāmatu Z. Kalmanis saņem Talsu novada domes iedibināto Aleksandra Pelēča prēmiju. 

Nākamā grāmata “Laukaugu selekcionāram Nikolajam Konrādam 100” arī nāk klajā 2004. gadā sadarbībā ar Valsts Stendes selekcijas stacijas zinātnes padomi. 

Z. Kalmanis ir Talsu muzeja dibinātāja, skolotāja un novada pētnieka Teodora Dzintarkalna 1931. gadā uzrakstīto un rokrakstā atstāto piezīmju un dienasgrāmatas redaktors un apkopotājs grāmatā „Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves” . 

2007. gadā sadarbībā ar zemkopības zinātnes pētniekiem nāk klajā grāmata  “Emīls Bērziņš – pirmās Stendē izaudzētās šķirnes autors”. 

2009. gadā iznākusi Z. Kalmaņa grāmata „Vējš pāri Lībagiem” (Lībagu pagasta vēstures stāsti un apceres) – arī šī grāmata 2009. gadā saņēmusi Aleksandra Pelēča vārdā nosaukto literāro prēmiju. 

2011. gadā sadarbībā ar Jāni Zviedrānu iznāk grāmata “Lepra Ziemeļkurzemē” un 2015. gadā sadarbībā ar novada pētnieci Daci Alsbergu – grāmata “Talsu patērētāju kooperatīvi” un 2017. gadā, iesaistot Talsu muzeju, kolekcionārus un citus novadpētniekus, enciklopēdisks izdevums “Talsu namu stāsti”. 

Z. Kalmaņa literārie darbi publicēti novada literātu kopkrājumos  “Ābeļziedu pilsēta” (1996), “Mani kaķi ir zaļi” (2002) un “laiks kā pulkstenis tikšķ” (2007). 

Z. Kalmanis aktīvi iesaistījies Atmodas un Barikāžu laika notikumos, čekas upuru kapu (pie Čumalu ezera Lībagu pagastā) izpētē, kur izveidota piemiņas vieta; ir barikāžu laika dalībnieks. 

2003. gadā saņēmis Latviešu Preses biedrības Centrālās valdes Kalamazū ASV Atzinības diplomu.