Lāce, A. HISTORIA.LV: nekad nebūsim gatavi. Liesma, 06.11.2014.

"Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī mēs," tā interneta vietnes historia.lv veidotāji valmierieši Valters Grīviņš un Gints Ērglis.

Šīs vispārējās un vietējās vēstures materiālu digitālās krātuves sākotnējais variants interesentiem bija pieejams jau labu laiku, taču pēc zināma apsīkuma lieliskā ideja no jauna atdzimusi jaunā kvalitātē 2012. gada nogalē, kad grupiņa aizrautīgo — Vilnis Strods, Valters Grīviņš un citi — vienojās par digitālās krātuves atjaunošanu mūsdienīgākā variantā, arī kā novadpētnieku sadarbības platformu, kas ļautu vietējās vēstures un novadpētniecības materiālus gan vairāk apkopot, gan plašāk izmantot.

Vakar Valmieras muzeja Pilskalna ielas namā Valters un Gints prezentēja šo vēstures un kultūras resursu brīvpieejas krātuvi, ko veido un uztur ar brīvprātīgo darbu, ziedojumiem un citu finansējuma avotu piesaistīšanu.  Jāteic gan, ka interesentu varēja būt vairāk, taču — kas gribēs, atradīs; historia.lv pašlaik ir Latvijā lielākais brīvi pieejamais vēstures un novadpētniecības avotu krājums digitālā formā, kas izmantojams bez maksas. Un atradēju netrūkst: kā teic Gints Ērglis, kura ziņā krātuves tehniskais nodrošinājums, vietnes unikālo lietotāju skaits dienā ir vidēji ap 80, atsevišķās dienās ap 120. 

Visticamāk lielākoties starp lietotājiem ir vēstures skolotāji un viņu audzēkņi. Kā atzīst Rūjienas vidusskolas vēstures skolotāja Māra Dreimane, ar politiķu nepārdomāto iejaukšanos priekšmeta mācīšanas sistēmā — Latvijas vēsturi apgūst kā atsevišķu priekšmetu, bet stundu skaits mazs — drīzāk ir kaitēts nekā uzlabots, bet historia.lv ir ļoti vērtīgs resurss, ko rūjienieši izmanto. Savukārt Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotāja Ineta Amoliņa, nozares pedagogu guru, ir gan vietnes lietotāja, gan erudīta papildinātāja. 

Ko var atrast historia.lv? Blakus Latvijas vēstures materiāliem vietējie pagaidām galvenokārt saistās ar vairāk apzinātajiem mūspuses pagastiem. Valters Grīviņš uzskata, ka novadi ir mūslaiku birokrātu ne visai veiksmīgs izdomājums, tādēļ lieto tradicionālo pagastu iedalījumu. Sadaļas —  tematiskie rādītāji, personas, vietas, mediji utt. — lietojamas šķērssavienojumā, izmantoti fasetfiltri, kopumā lietošana ir ērta un vienkārša. Starp citu, atrodami arī tādi avoti kā, piemēram, pagasta izpildkomitejas 1945. gada lēmums par cilvēku ieskaitīšanu tautas ienaidnieku sarakstā...

Interneta vietne veidota uz Drupal sistēmas bāzes, līdz ar to loģisks ir aicinājums — nāciet, piedalieties, no tā iegūs visi! Pētnieki to arī dara, ievietojot gan vēstures avotus, gan savus oriģinālrakstus. Var jautāt, vai to var darīt katrs un kāda ir kvalitāte. Vietnes redaktora Valtera Grīviņa atbilde ir: mums svarīgākā ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Raksti tiek vērtēti, un no lietotāja līdz blogerim un līdzstrādniekam ir vairāku kritēriju prasības. Vienlīdz interesants var būt gan vidusskolēna pētījums, gan maģistra darbs. 

Taču tas ir tikai sākums, jo paplašināšanas un papildināšanas iespējas ir praktiski neizsmeļamas. Valters Grīviņš aicina uz sadarbību: «Lai viss notiktu, vajag trīs lietas: ieinteresētību, atsaucību un piedalīšanos. Tas ir darbs kopienai, ne vienam cilvēkam. Vietējās vēstures un novadpētniecības materiālu, kas atbilst, piemēram, sadaļai «Jaunumi», varētu būt vēl vairāk. Informācija par kultūras dzīves jaunumiem saistībā ar vēsturi lielajos portālos izšķīst, bet šeit tā būtu īsti vietā. Jo vairāk cilvēku iesaistītos, jo labāk.» Interese par sadarbību ir arī Valmieras zonālajam arhīvam, ko apliecināja vecākā eksperte Māra Stabrovska — arhīva materiāli var lieliski papildināt digitālo krātuvi.

Antra Lāce