Nemme, Zane. Pirms 100 gadiem Lielvārdē

Pievienoja: 
Zane Nemme, 10.07.2018

Pirmā pasaules kara gadi un Brīvības cīņas bija lielu juku un pārmaiņu laiks Latvijas vēsturē. Šobrīd sagaidot Latvijas 100-gadi klajā nāk grāmatas un publikācijas gan par Latvijas valsts neatkarības idejas rašanos, gan arī par valsts dibināšanu un dažādajām sabiedriski politisko spēku aktivitātēm visā Latvijas teritorijā

Uz Lielvārdes attīstību vislielāko iespaidu tomēr atstāja kara darbība: karaklausībai pakļautos lielvārdiešus iesauca Krievijas impērijas armijā; daudz ģimenes 1915. gadā bija spiestas doties bēgļu gaitās; divus gadus Lielvārdei cauri gāja  frontes līnija.

Kara gadi bija  liktenīgs pagrieziena punkts Krievijas impērijai, kas 1917. gadā piedzīvoja vairākas varas maiņas, kā rezultātā pie varas nāca boļševiki ar Ļeņinu priekšgalā. Padomju valdība uzsāka miera sarunas Brstļitovskā, kas ieilga. Šajā laikā vācu armija okupēja visu Latvijas teritoriju, tāpēc beidzoties Pirmajam pasaules karam 1918. gada 11. novembrī Latvija,  atradās vācu armijas varā.

Varu maiņa Lielvārdē notika 1917. gada augustā, kad atkāpās Krievijas armija. Kas netika izpostīts kara darbības laikā, to krievi nopostīja atkāpjoties. Kara laikā tika uzspridzināta Rembates stacija, luterāņu baznīca, pasts, pagasta māja, Rembates un Lielvārdes muižas, Rembates ūdensdzirnavas un dambis, Ūbeļu krogs, Lielvārdes draudzes skola, tika nodedzinātas visas koka ēkas. Vienīgā nesagrautā ēka Lielvārdes apkaimē bija mežsarga māja Gaitnieki. Lielvārdē palikušie cilvēki dzīvoja pagrabos un zemnīcās ārkārtīgā nabadzībā mājas bija nopostītas, lauki aizauguši.

1918. gada pavasarī iedzīvotāji sāka atgriezties no bēgļu gaitām.

“1918. gada aprīlī Lielvārdes pagastā vairs nebija ne kluso, pelēko salmu jumtu segto lauku māju, ne balto piļu, ne baznīcas. Viss saspridzināts un nededzis. Triju kara gadu nekoptie lauki pieauguši nezālēm. Neredzēja cilvēkus, nerēja suns, nekur nedziedāja gailis.

Vecāki sīkstajā, vārpatās savērptajā velēnā mēģināja iesēt sauju auzu, iedēstīt kādi kurvīti kartupeļu. Zirga nebija, pat lāpstas ne. Uguni ieguvām ar krama šķiltavām. Jau pilnīgi pārgājām uz zāles diētu. Grūtības bija ar sāli, jo zāle vien bez sāls gaužām pliekana.” Tā šo laiku atcerējās Valdis Ozols.

Beidzoties pirmajam pasaules karam vācu spēki nesteidzās pamest Latvijas teritoriju un 1917. gada nogalē Valkā bija pasludināta Iskolata republika. Šādā situācijā 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts. Šī diena Lielvārdē pagāja bez īpašām aktivitātēm. Vācu armija mūsu pilsētu atstāja tikai decembrī. Savukārt, 1919. gada sākumā varu Lielvārdē pārņēma lielinieki. Tika ievēlēta izpildkomiteja no vietējiem saimniekiem, jo, kā atceras Valdis Ozols, kalpi un trūcīgie baidījās. 1919. gada 29. -30. maijā lieliniekus izdzina no Lielvārdes.

Šo laiku atceroties Kārlis Laukazīle stāstīja: “Tad, kad izputēja vācu ķeizara Viļuma un cara Nikolaja armijas, sākās visādas maiņas – cita pēc citas ieradās balto, landesvēra, boļševiku, igauņu, latviešu vienības. Bija tādi laika posmi, kad zemnieks nezināja, kāda vara valda.

Grūti bija ar pārtiku. Katra vara ņēma cik varēja. Mājas dedzināja, lopus apkāva. Cilvēki pārtika no zāles, skābenēm un rudenī muižas dārzā meklēja, kur vēl kāds ābols paslēpies. Muižas zeme vairākus gadus stāvēja atmatā.”

1920. gada vasarā visa Latvijas teritorija bija atbrīvota no svešiem karaspēkiem un visā Lielvārdē aizsākās plaši pilsētas atjaunošanas un sakopšanas darbi. Tika nodibināta izpildvara. Lielvārdieši saņēma valsts palīdzību zemes pirkšanai un apsaimniekošanai, likvidēja Pirmā pasaules kara lādiņus un granātas, pilsētā atgriežas iedzīvotāji, tika atvērti vairāki pārtikas veikali, traktieri un bufetes, frizētavas, aptieka un tirgotavas.

Publicēts:

“Lielvārdes Ziņas” Nr. 2 (490), 2018. gada 15. februāris.

Iezīmes

Tematiskie rādītāji: 
Pašvaldības
Pagasts: 
Lielvārdes pagasts
Hronoloģija: 
20. gadsimts
Avoti: 
Atmiņu stāstījumi
Literatūra: 
Populārzinātniskie raksti un publicistika

Reklāma