Noriņa, Rasma. Kā radies Tavs vārds?

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 09.02.2015

Katrs bērniņš, ienākot pasaulē, saņem savu vārdu. Kā tad radušies personu vārdi un kāda ir to nozīme, to noskaidrot droši vien gribējies daudziem no mums, tāpēc paceļosim tālā pagātnē…

Kā apgalvo zinātnieks, latviešu personvārdu pētnieks Klāvs Siliņš, pie mums personvārdi radušies jau pirmatnējās sabiedrības laikā ap 2.g.t. p.m.ē. (pr.Kr.). Tad cilvēki vēlējās pielabināties dabas spēkiem un savus bērnus sauca to vārdos  -  Saule, Austra, Auseklis, Mēness u.c.  Vēlāk, kad pamatiedzīvotāju vidū veidojās galvenās valodu grupas – latviešu valodas aizsācējas – vārdu bērniem izvēlējās pēc auglības kultā pielūgto dievību piederības – vai nu augu vai dzīvnieku valstij. Pētot folkloras materiālus, zinātnieki uzzinājuši, ka biežāk sastopamie, no augu valsts aizgūtie vārdi bijuši Ozols, Liepa, Magone, Niedre, Smilga u.c., bet no dzīvnieku valsts – Bite, Skudra, Dūja, Cielava, Irbe, Kaija, Sniedze, Zīle, Cīrulis, Alnis, Vilks u.c. Bērni saukti arī pēc to fiziskajām īpašībām – Rudais, Veiklais, Garais, Gaide, Vaidele u.tml. 

13.gs., reizē ar vācu krustnešu izplatīto kristietību, parādījās no Bībeles ņemtie svēto vārdi, kas bija cēlušies no ebreju, grieķu un latīņu valodām. Šos vārdus vācieši piespieda vietējos iedzīvotājus likt saviem bērniem. Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet populārākie vārdi arī mūsdienās pārņemti no kristietības. Piemēram, Anna, Marija, Jānis, Pēteris, Agnese, Barbara, Alberts, Kristīna, Katrīna, Jēkabs, Elizabete, Marta, Pauls, Regīna un citi. 17. – 18.gs. Latvijā bijuši ap 200 šādi pārņemto populārāko vārdu. Taču ne jau visi varēja samierināties un pieņemt svešādos, toreiz ne tik viegli izrunājamos vārdus, tāpēc tos piemēroja vietējai valodai. Tā Antoniuss pārveidojās par Anti; Antiņu, Teni; Bernhards par Bierni; Didrihs par Didzi; Gothards par Gati; Georgs par Juri vai Jurģi; Nikolajs par Klāvu, Niklāvu, Niku; Barbara par Babi, Baibu, Barbu; Elizabete par Betu, Elzu, Ilzi; Kristīne par Kristu, Helēna par Lieni; Marija par Māru, Marutu; Eva par Ievu; Zuzanna par Zuzi, Zani; Sofija par Sapi; Magdalēna par Madi un tamlīdzīgi. 

Veidojoties kopējai – latviešu valodai, personvārdi tomēr saglabāja šīs daudzo valodu iezīmes. 19.gs. II pusē  jaunlatvieši uzsāka cīņu par latvisku personvārdu darināšanu. Starp viņiem aizrautīgākais personvārdu radītājs bija dzejnieks Auseklis, kurš no toreizējā kalendāra svītroja 325 vārdus, atstādams tikai 40 pazīstamākos un iemīļotākos, bet tos aizstāja ar vārdiem no latviešu un lietuviešu mitoloģijas, kā arī veidoja pats. Ar šo “māniju” aizrāvās arī citi, tāpēc radās arī daudzi savdabīgi vārdi, piemēram, Drošulis, Gaišprātis, Rūķis, Gaidulis u.tml. 

Taču bērnu kristīšana vēl joprojām bija vācu mācītāju ziņā, tāpēc tie nelabprāt kristīja bērnus ar latviskākiem vārdiem, bet no 1886.g. panāca latvisko personvārdu aizliegumu latviešu bērniem. Mācītāji vērsās arī pret krietni senajiem vārdiem kā Grieta, Liene, Ansis, Bille, Kate u.c., to vietā kristot Frīdrihus, Helēnas, Johanus – sākās pārvācošanās laiks, kad latvieši pēc vācu parauga saviem bērniem deva ne tikai divus, bet pat trīs, četrus vai pat piecus vārdus. Piemēram, mūsu novadā 19.gs.beigās un 20.gs. sākumā dzīvojušas, piemēram, Hedviga Elmīra Grāviņa, Lūcija Johanna Rozālija Gulbe, Lilli Alise Amarante Kalniņa, Hilda Aleksandra Jakobīne Krastiņa, Amālija Leontīne Ābelīte, Herta Kornēlija Šarlote Bērziņa, Florentīna Johanna Miķelsone un vēl daudzas citas savdabīgu vārdu īpašnieces. Neatpalika arī vīrieši – piemēram, Magnuss Leonhards Kalniņš, Alfons Izidors Dāvids Kauliņš, Rihards Hadrians Liepiņš, Amandus Fromholds Meijers, Iames Hilariks Alfrēds Dumpe un citi līdzīgu vārdu īpašnieki. 

Pret šo pārvācošanos 20.gs. sākumā vērsās latviešu inteliģence; cilvēki, kuriem nebija kauns no savas tautības,  sāka bērniem dot latviskos vārdus – Mirdza, Baiba, Anda, Velta, Zane, Uldis, Bierns un citus. Bet, nodibinoties neatkarīgai valstij, arī mainoties varām un idejām, vārdu dažādība pieauga. No padomju Krievijas “ieceļoja” tādi “jaunvārdi” kā – Ideja, Revolūcija, Oktobrēns, Spartaks, Marseljēza un citi. Populāri kļuva arī filmu zvaigžņu un romānu varoņu vārdi, piemēram, Sallija, Skārleta, Iveta, Egīls, Igo, Orions, Esmeralda, Edijs, Karmena u.c. Par vārdiem kļuva arī dažādi saīsinājumi – Vita, Gita, Ita, Lia, Mia u.tml. Ar to vārdu darināšanas “bums” nebeidzās, jo radās arī virkne nepiedienīgu un smieklīgu vārdu. No tādiem var minēt – Prīma, Hlorofila, Dolārs, Lats, Angīna, Anēmija, Hiēna u.c.  Interesants ceļš līdz kalendāram ir vārdam  - Ojārs, kurš mums šķiet tik latvisks. Izrādās 1892.g. tika iespiests Anša Lerha –Puškaiša stāsts “Ojārs”, kurā aprakstīts kāds lauku puisis Ojārs. Šo vārdu, neizlasot stāstu, bija pamanījuši daži jauno vārdu ieviesēji un ielikuši vārdu sarakstos. Pirmo reizi kalendārā tas parādījās 1921.g. Daudziem tas paticis un pamazām iegājis tautā. Taču izrādās, ka Lerhis - Puiškaitis  stāstā raksta par puisi Uldriķi, kura palama ir Ojārs, jo Kurzemes pusē tā dēvējuši nevaldāmus trakuļus, palaidņus. Taču patiesībā vārds radies no poļu valodas vārda – ogier , kas nozīmē ērzelis. No tā arī radusies šī kurzemnieku palama. 
Lai kaut kā apturētu nesaprātīgos vecākus, 1933.g. Izglītības ministrija nodibināja īpašu komisiju vārdu kataloga izstrādāšanai, kas centās ierobežot muļķīgu vārdu došanu bērniem. 

Tomēr šajā laikā (apm.1920.-1940.) tika lietoti arī vārdi, kas skan visai nepierasti mūsu ausīm. Vesela virkne seno dievību vārdu – Pērkons, Trimpus, Auseklis, Patrimps, Atrimps, Pīkols, Tors, Ūziņš, Saule, Dēkla. No vēstures aizgūtīe vārdi – Krīvs, Puškaitis, Kunigunde, Lāčplēsis, Dabrelis, Rūsiņš, Nameisis, Lielvārdis, Koknesis, Lamekins, Jagailis, Zeltmatis, pat  Kurbads, Kaups     unKangars. Visjocīgāk laikam skan īpašību iemiesojums un savirknējums cilvēku vārdos, kā piemēram, Sārtone, Gaišprāte, Labīte, Maigone, Spēkonis, Salda, Tautmīle, Glaudis, Kautrīte, Līksmonis, Godvaris, Drošprātis, Veikla, Lēnprātis u.c. Pavisam īpatnēji skan vārdi – apzīmējumi – Tautgodis, Laimstars, Steiga, Sirdsvalda, Vizulis, Manta, Dzeja, Loma, Priece, Rasulīte, Glūdis, Vaļa, Alga, Sveika, Mīlvaire, Daiva, Laida, Amula, Gauja u.c. 
Interesanti, ka no 1920.gadiem kalendāros parādās arī vārdi – Latve un Latvija.

Laika gaitā pamazām notikusi atgriešanās pie vecajiem pierastajiem, mums šķiet tik latviskajiem vārdiem. Nu jau paaugušās Ievas, Lienes, Martas, Annas, tāpat pierasts dzirdēt Kārļa, Jēkaba, Dāvja, Krišjāņa vārdus. Tomēr lielākā daļa Latvijā lietoto personvārdu ir aizguvumi no citām valodām. Ja gribētu, lielākai daļai no tiem varētu rast skaidrojumu. Piemēram, tik populārais Baibas vārds radies no grieķu valodas  -barbara – un nozīmē svešā. Vārdam Agnese atrasti pat divi skaidrojumi – no grieķu valodas – skaidrā, bet latīniski – jērs (līdzīgs ir arī vārda Agnis skaidrojums. Valentīna – no latīņu – stiprā, veselā;  no latīņu valodas radušies arī virkne citu vārdu:  Lūcija – gaisma; Arta – māksla; Stella – zvaigzne; Silva – mežs;  Mare – jūra;  Silvestrs – mežinieks u.tml.

Uzvārdu došana

Uzvārdu došanas process Vidzemē sākās reizē ar brīvlaišanu, kad zemniekiem sāka izsniegt personu apliecinošus dokumentus. 

Līdz tam uzvārdi bija tikai brīvajiem latviešu cilvēkiem – lielākajiem saimniekiem, pilsētniekiem. Pārējos sauca kristītos vārdos kopā ar mājas vārdu, kurā tas dzīvoja.  Vecākajos uzvārdos (pārsvarā laukos) pirmajā zilbē pārsvarā bija frei – no vācu valodas - brīvs . Biežāk sastopamie uzvārdi – Freivalds, Freimanis, Freibergs u.c. 

Vidzemes un Kurzemes civilgubernatori un Rīgas kara gubernators uzvārdu došanā noteica stingru kārtību. Tika publicēti norādījumi, ka uzvārdu tiesīgs izvēlēties dzimtas vecākais vīrietis un tas attiecās uz visas dzimtas pēctečiem. Bija norādīts, ka pieaugušiem brāļiem pieļaujami atšķirīgi uzvārdi un noteikts arī, ka zemnieki nedrīkst ņemt muižnieku dzimtu uzvārdus. 

1823.g. Vidzemes kalendārā latviešu valodā bija publicēts raksts “Padoms pie uzvārdu pieņemšanas.” 

Tajā bija rakstīts:

“Tai policejas valdīšanai par atvieglināšanu iekš uzlūkošanas un ļaužu pārvaldīšanas ir vajadzīgs, lai katra zemnieka cilts saviem kristības vārdiem vēl vienu uzvārdu pieliek un lai arīdzan katrs vientulis, kas pats par sevim zina un savas lietas pats valda, sevīm tāpat tādu uzvārdu pieņem.” 

Sevišķi bija ieteikts neņemt par uzvārdu tēva vārdus. Piemēram, Pētera d. – Pētersons, Ādama d. – Ādamsons, Mārtiņa d. – Martinsons, Andra d. – Andersons, Jāņa d. – Jansons, Miķeļa d. – Miķelsons, Kārļa d. – Karlsons, Toma d. – Tomsons u.tml.  Tomēr, neskatoties uz šo ieteikumu, katrā pagastā bija kādi Ādamsoni, Jēkabsoni, Miķelsoni, Martinsoni, Pētersoni, Tomsoni u.c. soni ( no vācu val. Son dēls).

“Tādēļ arī sava tēva krusta vārdu nepieliec sevim par uzvārdu, jo tik daudz ļaužu jau to ir darījuši, ka tagad gan tāds pulks Adamsonu, Bērtulsonu, Indriksonu un Pētersonu ronās, ka turpmāk viņu ciltis labi nevarēs izšķirt savā starpā.”

Tika ieteikts:

"Tu savu uzvārdu vari ņemt no kāda cilvēka amata, no kādas cilvēku kārtas, darba strādāšanas un maizes pelnīšanas, kas Tev jau būtu vai kas Tev patiktu, ko Tu saviem bērniem vēlētu. Tādi vārdi būtu še: Ādminis, Adītājs, Ārdītājs, Algādzis, Arājs...”

Tā radās virkne latvisku uzvārdu un arī tika latviskoti amatnieku vārdi – Vēveris (audējs), Dišlers (galdnieks), Beķeris (maiznieks), Jēgers (mednieks), Cimmermans(namdaris), Šmits (kalējs), Millers (dzirnavnieks), Šmidts (kalējs)  u.c.

"Vai tu savu uzvārdu vari ņemt no kādas cilvēka dabas vai pie miesas, vai pie dvēseles, kad tu pats būtu kāds vai vēlētu, ka tavi pēcnākami  paliktu tādi. Tādi vārdi būtu šie: Agrs, Ātrs, Bagāts, Balts, Biezs...”

“Vai arīdzan uzvārdu vari ņemt no radītām lietām, no lopiem, zvēriem, putniem, zivīm un citām Dieva radībām, vai no kokiem, krūmiem, zālēm un puķēm, kas izaug no zemes, vai no akmeņiem un citām lietām, ko izrok no zemes. Bet te nu tie Dieva radījumi iraid tik dažādi, ka nekāds cilvēks tos nevar izskaitīt, tad arīdzan tikai mazumu no tādiem uzvārdiem še var pieminēt: Āpsis, Āzis, Auns Bebris...”

"Pēdīgi tu arīdzan savu uzvārdu vari paņemt no rīkiem vai no kaut kādām citām tev patīkamām vai tev derīgām lietām. Šādi vārdi būs ļoti dažādi un ne tik lēti izskaitāmi: Āķis, Airis, Atbalss, Atspaids, Auglis, Auseklis, Austriņš, Baļķis...”

Vēlīgi atļāva arī uzvārdu galotnes mainīt:

“ Gan nevienam nav aizliegts, jo mīlīgas uzrunāšanas dēļ, sava uzvārda galam pielikt kādu –iņš vai –īts, tā kā daži nosaucās: Auniņš, Ezītis, Kraukliņš... Bet mēs tomēr domājam, ja pats savu vārdu raksta, tad lai to raksta skaidri: Auns, Ezis, Krauklis...”

Lielāka daļa zemnieku uzvārdus izvēlējās paši, tomēr daļai tos deva skrīveris vai pagasta tiesas locekļi. Tā var izskaidrot to, ka ļoti daudz radās vācisku uzvārdu. Piemēram, uzvārdi ar vācisko sastāvdaļu mann –vīrs, Baumans, Feldmans, Gūtmans, Valdmans (vēlāk tie vairāk latviskojās – ar galotni –is). Arī ar sastāvdaļu - berg  - Bergmanis (kalnavīrs), Bergšteins (kalnakmens), Šteinbergs (akmeņkalns), Rozenbergs (rožkalns), Grīnbergs (zaļkalns), Goldbergs (zeltkalns) u.tml. Tāpat izmantoja vārdu mežs - , Rozenvalds, Bergvalds, Šteinvalds u.c.  

Par uzvārdiem kļuva arī citi vāciskas cilmes vārdi. Piem., Hāns (gailis), Ādlers (ērglis), Veiss (balts), Blanks (tīrs), Gras (zāle), Kleins (Mazs) u.tml. Domājams, šādus uzvārdus vairāk izvēlējās arī muižas kalpotāji.
Limbažu novadā, sevišķi Salacas pusē, parādās daudz lībiskas un igauniskas cilmes uzvārdu. Piemēram, biežs ir uzvārds Seppe (no lībiešu valodas – kalējs), Pāže (no lībiešu val. – strauta akmens, iespējams, domāts kaļķakmens), Pēcs, Kuks – lībiskas cilmes, bet – Tīts, Metsaots, Lāzo, Tazāns, Lainasars, Karra – igauniskas cilmes.

Slāviskas cilmes uzvārdus parasti deva izdienējušiem karavīriem. Piemēram, Lielsalacas draudzē 19.gs. II pusē tie varētu būt Boļš un Vasilij , Ārciema muižā minēti uzvārdi Griška un Zaldāts.

Mūsu pusē diezgan bieži sastopams uzvārds Libbit (Salacā, Ungurpilī, Pālē, Viļķenē, Ārciemā), tas varētu būt nācis no vārda - lībietis .

Laika gaitā daudzi uzvārdi tika latviskoti, piemēram bieži no Berga radās Berķis u.tml. Katrīnas draudzē 20.gs.sākumā parādījās tik dīvains uzvārds kā Incekalns, kas visdrīzākais ir tiešs uzvārda Hincenbergs tulkojums.

Lielsalacas muižas revīzijas dokumentos 19.gs. I pusē biežāk minētie uzvārdi ir:

Meijers, Reinholds, Neimans, Seppe, Veidmans, Strauss, Kraukle, Birks, Tauriņš, Rubīns, Briede, Strazdings, Graudings, Ankalnings, Līcīts, Dzene, Baumans, Vītols, Lapings, Treijs, Rozenbergs, Lāce, Āboltings, Grass, Didrihsons, Gulbe, Ozolings, Irmejs, Vēzīts, Aunings, Dārzings, Krūmings, Kalnings, Grunduls, Ancsons, Bērzings, Dumpe, Ains, Bisnieks, Dzelzīts, Priedīts, Kuske, Reinholds, Apings, Pūce, Pāže, Vietnieks, Šmits, Gailis, Lašs, Eglīts, Kārklings, Noriņš, Lapsings, Kabaks, Zands, Riekstiņš, Bezbails, Jukums, Pēce, Tomsons, Reinojāns, Neimans, Līcis, Grāve, Miezīts, Medne, Andersons, Jakenfelds, Rozenbergs, Seisums, Mende, Jirgensons, Kleins, Vasils, Pīlāgs, Hofmans, Pakalnieks, Millers, Dambe, Veiss, Martinsons, Švēde, Tolms, Holms, Griķis, Klētnieks, Zvejnieks, Cīrulis, Cielavs, Olings, Karjušs, Boļšs, Paše, Čere, Baltings, Salings, Teicīts, Vīgants, Tīts, Viliks, Saksons, Nuks, Ceika, Raudseps, Tomsons, Vīrs, Paegle, Kurzemnieks, Saukums, Lainasars, Lello, Metsaots, Polis, Tenisons, Bergvalds, Jēgers, Vilde u.c.

Turpretī Ārciema pusē tai pašā laikā reģistrēti krietni vien latviskāki uzvārdi:

Podziņš, Priedīts, Bērziņš, Cinīts, Paegle, Bedrīts, Ķieģels, Āboltiņš, Lācis, Rozīts, Lūdiņš, Celiņš, Kuģis, Akmens, Kānels, Mucnieks, Krams, Būmans, Ķelle, Āzīts, Dadzīts, (reģistrēta pat 59 g.v. sieviete Līze Nezina!) Eglīts, Vanadziņš, Dzeguze, Ķimene, Vāverīts, Zaldāts, Griška, Ūdrs, Balodis, Balodis, Strazdiņš, Elmis, Liepiņš, Lībis, Gailīts, Jānels, Kalniņš, Bērsons, Cīrulis, Sakne, Buktīts, Kosīts, Rozīts, Jumiķis, Robuls, Niedrīts, Ungurs, Plauka, Lanka, Buntīts, Kodelīte, Sega, Krūze un vēl tikai daži citi. No vāciskiem te var uzskaitīt tikai Rozenšteins, Millers, Zemmers, Neivalds, Šulcs,  Reizenštoks, Baumans, Šneiders, Reizmans.

Tajā pašā laikā Pāles muižas mājās minēti sekojošie uzvārdi:

Briede, Šķesters, Auzings, Šķepasts, Torms, Reimans, Rubīns, Spuriņš, Tepanīts, Saksons, Kalnings, Riekstings, Švēde, Bergs, Mužiks, Zirne, Kleinmans, Zaķis, Līdaks, Baumans, Lūms, Jirgensons, Bahmans, Zālmans, Rinks, Kaulings, Skuje, Viekaus, Zalcmans, Grundmans, Gūtmans, Ģērmans, Preijs, Grāvings, Šmits, Āboltings, Liniņš, Lībiets, Ozols, Lokmans, Reinsons, Lūkins, Korps, Annusons, Olms, Graudings, Rozmans, Mende, Melders, Cimmers, Ķegums, Ošs, Jaunalksne, Dambīts, Putnings, Tomsons, Raubergs, Velkers, Bērzings u.c  Izskaņa –ings  norāda uz šī laika pāliešu tieksmi savu uzvārdu vāciskot. 

19.gs. II puses arhīva materiāli dod iespēju ieskatīties arī novada interesantākajos uzvārdos. Lūk, virkne no, man šķiet, interesantākajiem Umurgas, Lielsalacas un Katrīnas draudzes uzvārdiem:

1829.g. Pāles muižā no Umurgas Roperbeķiem ienācis Kappiņ Jānis-27 g.v.

1826.g. Kalējos minēts 14 g.v. Krišs Bedre.  Parādās arī uzvārds Lieber – tulkojumā no vācu val. – mīļais.  Šķiet, vēlāk tas būs pārveidojies par Libor. 

Interesants ir arī uzvārds Pertelsons – varētu būt nācis vai nu no igauņu vai zviedru valodas. 

1894.g. kā kūmas Katrīnas dr. kristītai  Zelmai Timmerman minēti Jūle un Mārtiņš Burtniek un Anna Cēsis. 1895.g. kā kūma Vilhelmam Voldemāram Liepiņam bijusi Kristīne Mačalkiņa, t.p.g. minēta Liene Renc dzim.Mačalkiņa. 1895.g. Andreja Rebain māte Ilze bija dzimusi Pavasars, savdabīga kombinācija t.p.gadā Katrīnas draudzē minēta Marija Kuģis, kuras meitas uzvārds bija Rūķis.  1896.g. Katrīnas dr. laul. Marija Jupis ar Pēteri Eklon. 1896.g. laulājušās arī Anna Paulīne Dzērve un Marija Lakstīgala, diemžēl tad viņu uzvārdi kļuvuši pavisam vienkārši. Vēl šodien pa retam sastopams uzvārds Zeķe, bet  1892.g. Lauvu pusē Permežos dzīvojusi Kristīne Jaunalksne, dzimusi Traucniek. 1880.-90.-tos g. Katrīnas draudzē dzīvojusi Jūle Aizvakar, 1897.g. mirusi 68 g.v. atraitne Anna Ķenga no Šķirstiņiem, bet 19.gs. II pusē Lielsalacas draudzē dzīvojusi Matilde Kažok. 1902.g. laulājusies Katr.dr. Marija Zilīte, bet krietni vēlāk - 1931.g. Brīdagsilā dzīvojusi Karlīne Kartupelis.

Mūsdienās, šķiet, zudusi uzvārdu krāsainība un savdabība. 

***

Interesanti uzvārdi no metrikām – visa Latvija – drusku, ko papriecāties! 

Gusts Burka, Luīze Butele, Jānis Caurums, Dore Droška, Galert Jānis, Lidija Klimpa, Eduards Ferdinands Rūdolfs Ķeblis, Anna Līķis, Pautiņš Dore, Kristīne Pļūka,  Jānis Plarkš, Dāvids Plaukts, Krišs Rausis, Jānis Rozīne, Milda Vilhelmīne Sālījums, Salpetr Johans, Babe Skabarga, Jānis Skaliņ, Mārtiņš Skārds, Mārcis Sveiks, Matīss Sviests,  Emīlija Šāviens, Pēteris Šekums,  Augusts Šikedanc, Zamuels Šleier, Trīne Šļuka, Georgs Šļūka, Jete Tūplis, Katrīna Veļa, Līze Zābaks, Eva Margarete Zeltazaķe, Ernsts Zupa

Īpašību variācijas - Kārlis Appelējs, Adolfīne Apšnikāt, Anna Bauda, Aleksandrs Jānis Baudenieks, Jānis Bezbiksis, Kārlis Bezdeliņ, Roberts Augusts Bēdiņ, Cecīlija Alīde Bija, Līze Brākš, Otto Briesma, Kaspars Dumš, Indriķis Dzēre,  Liene Dzīvums,  Lavīze Duse, Emīlija Grauz, Gribulis Alberts, Natālija Klabatt, Aleksandrs Klausis, Anna Ķibele (al Ķibild),  Alfrēds Eduards Laikam, Pidriķis Lielvalod,  Anna Mierīgs, Jēkabs Mīļais, Trīne Mīlīgs, Otīlija Mudin, Ilze Nāvīt,  Līze Nezina, Līze Piekus,  Pēteris Pilliņš, Juris Pinka, Otīlija Plakan, Anna Plaukš, ,  Matilde Plīsis, Anna Prātiņ, Ede Prāvais; Anna Prieks, Pidriķis Pūtelis, Miķelis Raibs,  Katrīne Raus, Valija Raudul, Amālija Rāms,  Anna Rezgal, Katrīne Leontīne Riebe, Ansis Riksis,  Marija Salei, Anne Skābum,  Pēteris Skubiņ, Minna Slaida, Līze Slava, Ausma Slapjuma, Jānis Slinkum, Ansis Smaka, Marija Matilde Smukum; Pēteris Arnolds Spalvain, Karlīne Spēle, Elīze Spītniek, Anna Jūle Skopiņ, Kārlis Stalt, Pēteris Stiprais, Elza Šķīst,  Amālija Tarkš,  Minna Amālija Tikums, Anna Troksnis, Ādolfs Utkuraitis, Mārtiņš Uzticīgs, Jēkabs Vaidiņ; Ernsts Valbis, Juris Valda, Pēteris Valdīšana, Kārlis Vājš, Trīna Cecīlija Līna Puscūc, Jānis Caurais, Rūdolfs Skrēja, Lizete Siļķe.

Avoti:

Noriņa, Rasma. Kā radies tavs vārds? Auseklis,18.04.2002. 
Noriņa, Rasma. Uzvārdu došana. Auseklis,18.07.2002.                         

Personas

Iezīmes

Pilsēta: 
Salacgrīva, Limbaži, Ainaži
Pagasts: 
Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Viļķenes pagasts, Umurgas pagasts, Liepupes pagasts
Literatūra: 
Populārzinātniskie raksti un publicistika

Reklāma