"Pa Hronikas pēdām" – Rubenes baznīcas ekspozīcijas paplašinātā tīmekļa versija, 2. sadaļa – Priesteris Indriķis
Pievienoja:
Valters Grīviņš, 15.02.2021Organizācija:
Izvēlēties sadaļu:
6. Mācītājs, apgaismotājs un grāmatizdevējs Kristofs Harders
7. Rubenes baznīca ar mācītājmuižu
2. sadaļa. Priesteris Indriķis
Priesteris Indriķis jeb Heinrihs ir autors “Livonijas hronikai” – nozīmīgākajam un plašākajam stāstošajam avotam, kas vēstī par 13. gs. sākuma krustakariem Latvijā.
Par pašu Indriķi zināms ļoti maz, nav skaidra pat viņa tautība. Izteiktas versijas, ka hronists bijis vācietis, pārvācots lībietis vai latgalis, taču mūsdienu vēsturnieku vairākums uzskata, ka Indriķis varētu būt cēlies no Magdeburgas apkaimes Ziemeļvācijas baltu vai slāvu cilmes iedzīvotājiem, mācījies kādā baznīcas skolā un ap 1203. gadu ieradies Rīgā.
Atbraucis Līvzemē, Indriķis iepazīst vietējos apstākļus, piedalās misionāru darbā, dodas līdzi krustnešiem vairākos karagājienos, apgūst lībiešu, latgaļu un vēlāk, sākoties Igaunijas pakļaušanai, arī igauņu valodu.
Pateicoties vietējo valodu, notikumu un apstākļu zināšanai, Indriķis kļūst par bīskapa Alberta uzticības personu, nereti viņa uzdevumā pilda dažādus atbildīgus tulka, pārstāvja un vēlāk arī historiogrāfa pienākumus.
Ap 1206. gadu Indriķis, šķiet, sāk dzīvot Turaidā pie priestera Alebranda un, pārstāvot Rīgas bīskapijas intereses, kā misionārs aktīvi piedalās Gaujas tirdzniecības ceļa pakļaušanā.
1208. gadā bīskaps Alberts iesvēta Indriķi par priesteri un nosūta pie jaunkristītajiem Imeras latgaļiem, kuriem viņš uzcēlis baznīcu. Imera vāciem tobrīd ir stratēģiski nozīmīga gan kā autonoma daļa no vēl neatkarīgās Tālavas, kurā tie cenšas gūt ietekmi, gan arī tādēļ, ka Imerai cauri ved tirdzniecības ceļš, kas pie Valmieras pagriežas uz Igauniju.
“Alebrands kristīja dažus ciemus, atgriezās Rīgā un sniedza ziņojumu bīskapam. Tas, priecādamies kopā ar viņu un allaž cenzdamies rūpēties par baznīcu, aizsūtīja savu audzēkni Heinrihu, kas bija saņēmis svēto ordināciju, ar šo pašu Alebrandu atpakaļ uz turieni. Pabeidzis šajā novadā kristīšanu, Alebrands atgriezās, bet otrs, uzcēlis baznīcu un saņēmis to par beneficiju, apmetās turpat pie viņiem uz dzīvi un, par spīti jo daudzām briesmām, nemitējās izklāstīt nākamās dzīves svētlaimi.” (Indriķa hronika XI: 7)
Laikā no 1217. līdz 1234. gadam Indriķis ar pārtraukumiem darbojas par misionāru Igaunijā, tad atgriežas Imerā.
Neraugoties uz nopelniem katoļu baznīcas priekšā, Indriķis, domājams dēļ savas nevācu izcelsmes, līdz mūža beigām paliek darboties par vienkāršu lauku mācītāju.
Pēdējo reizi vēstures avotos Rubenes draudzes priesteris Indriķis (Heinricus plebanus de Papendorpe) pieminēts 1259.gadā, kad viņš, ļoti vecs un nevarīgs (senex est valde et debilis), aicināts sniegt liecību par bīskapa un ordeņa valdījumu robežām pie Burtnieku ezera un Salacas.
Izvēlēties sadaļu:
6. Mācītājs, apgaismotājs un grāmatizdevējs Kristofs Harders
7. Rubenes baznīca ar mācītājmuižu
Plašākas tūrisma iespējas apkārtnē:
Materiāls tapis ar 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ERAF projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” un Kocēnu novada domes finansiālu atbalstu.
Reklāma
