"Pa Hronikas pēdām" – Rubenes baznīcas ekspozīcijas paplašinātā tīmekļa versija, 5. sadaļa – Reformācija Rubenē

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 16.02.2021
Organizācija: 

Izvēlēties sadaļu:

Sākums

1. Krusta kari Baltijā

2. Priesteris Indriķis

3. Imeras/Rubenes draudze

4. Indriķa Livonijas hronika

5. Reformācija Rubenē

6. Mācītājs, apgaismotājs un grāmatizdevējs Kristofs Harders

7. Rubenes baznīca ar mācītājmuižu

 

5. sadaļa. Reformācija Rubenē

1517. gada 31. oktobrī Mārtiņš Luters piesita pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm papīra lapu ar 95 tēzēm, kurās kritizēja grēku atlaižu tirgošanu un uzskatus, kuros šāda prakse balstījās. Šo notikumu mēdz uzskatīt par reformācijas sākumu. Latviju reformācijas idejas sasniedza ļoti ātri.

1554. gadā Valmierā Livonijas landtāgs pasludināja ticības brīvību Livonijā, kas nozīmēja arī Lutera evaņģēliskās baznīcas atzīšanu. Tobrīd Rubenē, iespējams, jau darbojās protestantu draudze.

Kā galvenais reformācijas ieguvums latviešiem atzīmējams luteriskā principa iedzīvināšana par dievkalpojumu noturēšanu tautas valodā, no tā izrietošie latviešu literatūras garīgo rakstu pirmsākumi un latviešu skolu dibināšana. Savukārt latviešu un vācu draudžu nošķiršana paplašināja jau tā ievērojamo sociālo un kulturālo plaisu, kas pletās starp latviešu zemniekiem no vienas puses un Livonijas pilsētu vāciskās namniecības un muižniecības no otras.

E. Glika bībeles pirmizdevuma titullapa. Attēls no Alūksnes E.Glika Bībeles muzeja krājuma.

Reformācija latviešu zemniekus ārpus Rīgas sākotnēji tomēr maz ietekmēja – mācītāji reti prata latviešu valodu, bet zemnieki joprojām turējās pie līdzšinējā katoliskā sinkrētisma, kurā pagāniskās tradīcijas un priekšstati bija savijušies ar kristietības elementiem.

Zilaiskalns (Blåå Berget) Mujānu muižas 1683.g. plānā. Zīmējis I.Svedmans. LVVA, 7404.f., 1.a., 625.l.

Rubenē, tāpat kā citviet Vidzemē, evaņģēliskā baznīca sāka nostiprināties tikai sākot ar 17. gs. 30. gadiem, kad šī teritorija nonāca protestantisko zviedru pārvaldījumā. Tomēr, kā liecina 17. un arī vēl 18. gs. baznīcu vizitāciju dokumenti, latviešu zemnieki daudzviet vēl ilgi turpināja godāt katoļu svētos, kā arī apglabāt mirušos Livonijas laika kapelu vietās. Rubenes draudzē bija iecienīts svētais Laurentijs jeb Labrencis, kura dienā, 10. augustā, zemnieki, pulcējoties no apkārtējiem pagastiem, devās uz Zilokalnu, lai tur svinētu mirušo piemiņas svētkus.

 

Izvēlēties sadaļu:

1. Krusta kari Baltijā

2. Priesteris Indriķis

3. Imeras/Rubenes draudze

4. Indriķa Livonijas hronika

5. Reformācija Rubenē

6. Mācītājs, apgaismotājs un grāmatizdevējs Kristofs Harders

7. Rubenes baznīca ar mācītājmuižu


Plašākas tūrisma iespējas apkārtnē:

Materiāls tapis  ar 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ERAF  projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” un Kocēnu novada domes finansiālu atbalstu.

Reklāma