Pazāne, Baiba. Padomju brāļu kapi Ludzas rajonā

LNA Rēzeknes ZVA glabājas „Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības centrālās padomes Ludzas rajona nodaļas” fonda materiāli. Tajā esošajos dokumentos ir atrodamas ziņas par Padomju laika brāļu kapiem, kas uzstādīti Ludzas rajona teritorijā laikā pēc Otrā pasaules kara. Ziņas par visiem brāļu kapu kompleksiem tika apkopotas īpašās šim mērķim paredzētajās „Vēsturiskā pieminekļa pasēs”. Tās bija anketas tipa mazas iešūtas grāmatiņas ar vairākām pozīcijām, kuras bija jāaizpilda ar attiecīgu informāciju.

Lielākā daļa šo pieminekļu bija vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Piemēram, tādi bija Ludzas rajona Rundēnu pagasta Rundēnu ciemā esošie Rundēnu brāļu kapi, kuri veltīti „kritušajiem Padomju Armijas karavīriem un partizāniem Lielajā Tēvijas karā 1941.-1945.gadā”. Piemineklis atradās Rundēnu ciema centrā ceļa posmā Zilupe-Ludza, 100 metru attālumā no vietējās baznīcas. Granīta piemineklis (1,4x1 metrs) tika celts 1959. gadā un restaurēts – 1968. gadā. Tāpat pieminami Vecslabodas brāļu kapi, Bozaukas brāļu kapi, Kārsavas pilsētas brāļu kapi, Stiglavas brāļu kapi, kapi vācu terorā cietušajiem Ludzas rajona iedzīvotājiem 1941. gada 13. novembrī ceļa posma Ludza-Rēzekne 11.kilometrā, Zilupes pilsētas brāļu kapi Priežu ielā un Brīvības ielā, Ļauderu brāļu kapi, Briģu brāļu kapi, Rogovskas brāļu kapi, Ludzas pilsētas un apkārtnes civilo iedzīvotāju kapi, Cirmas mežā – piemineklis civilo iedzīvotāju piemiņai un Partizāņu memoriāla plāksne Salnavas ciema padomes Nupernskas mežā.

Dažiem no šiem memoriāliem bija piešķirts Latvijas PSR kultūras pieminekļa statuss. Tādi bija Zvirgzdenes brāļu kapi, kuru piemineklis (no cementa veidots obelisks, 2x3 metri) tika uzstādīts 1958. gadā un kurš 1959. gada 11. novembrī tika iekļauts Latvijas PSR aizsargājamo objektu sarakstā ar kārtas Nr.34. 1963. gada 10. aprīlī Latvijas PSR kultūras pieminekļu sarakstā ar Nr.55 tika iekļauti arī Ludzas rajona Zaleskas ciema padomes Duboviku ciema kapi (granīta piemineklis) civilo iedzīvotāju upuru piemiņai. 1959. gada 22. aprīlī Latvijas PSR kultūras pieminekļu sarakstā ar Nr.31 tika iekļauti Ludzas brāļu kapi, kuri būvēti 1947. gada 20. novembrī ceļa posmā Ludza-Dagda-Krāslava, 17 kilometru attālumā no Ludzas. Tāpat jāpiemin Pildas brāļu kapi ar 1947. gadā celto granīta pieminekli obeliska veidā, kuri Latvijas PSR kultūras pieminekļu sarakstā ar Nr.35 tika iekļauti 1959. gada 11. novembrī.

Šo padomju karavīru kapu pieminekļu vizuālajā veidolā parasti tika ietverta PSRS simbolika, slavinot tās diženību, kā arī izceļot militāro spēku. Lielākā daļa no tiem bija monumentāli granītā cirsti vai no cementa veidoti pieminekļi, nereti obeliska vai četrskaldņa veidā. Taču bija arī izņēmumi. Piemēram, Stiglavas brāļu kapu piemineklis bijis gatavots no koka. 1987. gadā piemineklim tika konstatētas būtiskas saglabātības problēmas. Tāpēc tika izteikta doma pārapbedīt kritušo karavīru paliekas Kārsavas pilsētas kapos.
Neatņemama pieminekļu sastāvdaļa bija plāksnīte ar uzrakstu – parasti tā bija krievu valodā. Teksts uz tām bija lielākoties bija vienāds: „Mūžīga slava varoņiem, kuri gāja bojā cīņā par brīvu un neatkarīgu mūsu Padomju Dzimteni, 1941-1945”. Bija tādi pieminekļi, kas bija veltīti konkrētam cilvēkam. Piemēram, Zilupes brāļu kapi bija veltīti piecu Padomju armijas karavīru, tajā skaitā padomju majora V.Voronova piemiņai. Pat tuvējā Zilupes vidusskola, kas atradās 100 metrus no Brāļu kapiem, tika nosaukta par godu minētajam majoram. Bez piemiņas plāksnēm varēja būt pievienoti dažādi citi dekoratīvi elementi, piemēram, zvaigznes (Ludzas brāļu kapi).

Pie pieminekļiem esošā teritorija tika labiekārtota un regulāri kopta. Tur tika iekārtoti pieejas grantēti celiņi, piegulošā teritorija – apzaļumota, iestādīti plānveida koki, piemēram, ābeles. Pieminekļu uzraudzības un sakopšanas darbi parasti bija uzdoti vietējai izpildkomitejai un tuvumā esošajai skolai. Pieminekļi tika regulāri apsekoti un nepieciešamības gadījumā arī restaurēti. Savukārt sovjetizācijas rezultātā radītā disciplīna paredzēja pārējās sabiedrības obligātu klātbūtni un dalību padomju karavīru pieminēšanas rituālos.

Sabrūkot Padomju Savienībai, mainījās arī Padomju brāļu kapos uzstādīto monumentu publiskais un valstiskais statuss.

Izmantotie avoti: LNA RZVA, 741.fonda 1. apraksta 69., 73., 83., 97., 109. lieta.

Rakstu sagatavoja: LNA RZVA galvenā fondu glabātāja Baiba Pazāne.

Ar Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības centrālās padomes Ludzas rajona nodaļas dokumentiem iespējams iepazīties LNA Rēzeknes zonālajā valsts arhīvā, Dārzu ielā 17a, Rēzekne.
Laipni gaidīti!

Raksts pārpublicēts no Latvijas nacionālā arhīva facebook.com lapas.