Puidze, Dana. Kučertēvu atceroties. Pagalms [Lejasciema pagasta pārvaldes izdevums]. - Nr.3 (153), 3.lpp. (2016.g. aprīlis)

Rīts

Cik rīts ir jauks, kā saule smaida,
Kā tālie kalni sapņot sauc!
Kā sirds pēc īstas laimes gaida,
Pa kalniem un pa lejām trauc!
Kā kalni padebeši ceļas,
Pret dienvidiem tie aug un kūst,
No saules staru klēpja veļas,
Pa debess zilo jūru plūst.
/1918. g./

Iespējams, ka tikai retais zinās, ka šī dzejoļa un vēl daudzu citu autors ir jau vairākām lejasciemiešu paaudzēm zināmais Kučertēvs, enerģiskais novadpētnieks Jānis Roberts Kučers (1901 – 1989), kuram 26. aprīlī aprit 115. gadadiena.

Lejasciemam nav greznu piļu, baznīcu vai muižu, bet mums ir cilvēki, ar kuru veikumu mēs varam lepoties. Šobrīd grūti iedomāties, kas ir bijis tas dzinējspēks, kas mūsu novadniekam Jānim Robertam Kučeram ir devis spēku un neizsīkstošo enerģiju, lai savu dzīvi veltītu novadpētniecības darbam.

Savas zināšanas viņš galvenokārt ieguvis neatlaidīgā pašizglītības ceļā, jo skolu ir bijis iespējams apmeklēt tikai trīs ziemas. Skolotāja, izcila novadpētnieka, ģeologa Z. Lancmaņa iedvesmots un iedrošināts, J. Kučers uzsācis grūto pašizglītošanās ceļu. Šādi apguvis ģeoloģiju, rasēšanu, vācu un latīņu valodu, ģeodēzijas un topogrāfijas pamatus.Viņa mūža darbs un zināšanas veltītas daudzām nozarēm: vēsturei, folklorai, literatūrai, valodniecībai, novada dabas izpētei. Iežu kolekcijas, akmeņu un dižkoku apzināšana, veco ēku, dzirnavu, kapsētu, pilskalnu, kulta vietu apraksti, muižu un citu veco apbūvju plānu veidošana, baznīcu un skolu vēsture, iežu atsegumu ģeoloģiskās kartes – ir bijuši viņa pētījumu objekti. Novadpētnieka interešu loks ir bijis ļoti plašs, un tādēļ savākto materiālu un pētījumu apjoms ir milzīgs. Viņa vākums šobrīd atrodas Kultūras fondā, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē, LU Latviešu valodas institūtā, Vēstures institūta etnogrāfi jas nodaļā, Rakstniecības muzejā, Gulbenes un Alūksnes muzejos, Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā, viņa dzimtajās mājās „Zemītēs” un, iespējams, vēl daudzās citās vietās.

Vēl viena no viņa kaislībām ir bijusi rakstīšana. Dažādos laikrakstos un avīzēs viņš publicējis apmēram 140 rakstus, uzrakstījis arī vairākus desmitus stāstu, kurus savā laikā publicēt mudinājis arī Imants Ziedonis. J. Kučers gan
esot to mēģinājis darīt, bet žurnāla „Karogs” veidotājiem vienmēr bijis kas svarīgāks publicējams.

Līdz aiziešanai pensijā J. Kučers strādājis par galdnieku, visas mēbeles viņa mājās bijušas paša darinātas.

Pēdējos gados sirmais novadpētnieks īpaši aizrāvies ar suvenīra koka karošu gatavošanu, cenšoties parādīt katra koka īpašo skaistumu. Karošu skaits sniedzas daudzos desmitos, turklāt tām pievienoti apraksti par katru koku,
to īpašībām un nozīmi.

Sīkāka informācija par J. Kučeru un viņa paveikto, kā arī daļa no iežu un karošu kolekcijas ir aplūkojama Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā, tāpēc, pieminot mūsu izcilo novadnieku, laipni aicinu visus to
apmeklēt!

Dana Puidze