Ševkina, Guna. Fotogrāfe Ērika Zariņa (1897–1968). Historia.lv (29.12.2021)

Raksta autores iepriekšējā publikācija Historia.lv (17.12.21) tika veltīta fotogrāfei Minnai Kaktiņai. Vēl viena fotogrāfe, kuras biogrāfiju un profesionālo darbību raksta autore aplūkoja 2020. gada septembra lekcijā “Būt fotogrāfei Latvijā 20. gadsimta 1. pusē” bija Ērika Zariņa. Šis raksts veltīts viņai.

Ir sastopamas fotogrāfijas, kuru reversā redzami spiedogi “E. Zariņš Madonā”. Balstoties uz Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja (turpmāk – MNMM) vēsturnieces Laimdotas Ivanovas sniegto informāciju, šo fotogrāfiju autore ir Erika Zariņš jeb Ērika Zariņa, kura Madonā kā fotogrāfe strādājusi 20. gadsimta 30.–40. gados. Pirms darbības Madonā, Ērika Zariņa dzīvojusi un strādājusi Pļaviņās, un tur izgatavoto fotogrāfiju virspusē fotogrāfe iespiedusi reljefa spiedogu “E. Zariņ Pļaviņas”. Fotogrāfes Ērikas Zariņas spiedogi apliecina 20. gadsimta 1. pusē pastāvošos uzvārdu rakstības noteikumus un praksi, proti, sieviešu uzvārdi tika rakstīti vīriešu dzimtē vai bez galotnes. Ērikas Zariņas profesionālo darbību nosacīti var iedalīt divos periodos, atbilstoši dzīves un darba vietai Pļaviņās un Madonā, kur fotogrāfei bija savas fotodarbnīcas. Šāds dalījums tiks izmantots fotogrāfes profesionālās darbības apskatam, vispirms sniedzot ieskatu Ērikas Zariņas biogrāfijā.

Ērikas Zariņas dzīves gājums

MNMM sniegtā informācija par Ērikas Zariņas dzīves gājumu tika apstiprināta periodikas izpētē. Latviešu trimdas laikraksta “Laiks” publikācijas sniedz nelielu, bet vērtīgu ieskatu Ērikas Zariņas un viņas ģimenes biogrāfijā. Presē publicētā informācija būtu jāuzskata par ticamu, jo šo informāciju sniegusi Ērikas Zariņas ģimene. Balstoties uz to, var noskaidrot, ka Ērika Zariņa dzimusi 1897. gada 29. augustā, Rūjienā, ar meitas uzvārdu Belova[1] (atbilstoši tā laika uzvārdu rakstības praksei – Belovs). Dzimšanas vietu un datumu apstiprina arī vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš,[2] papildus norādot, ka Ērika dzimusi Rūjienas Lielās muižas dzirnavnieka Johana Belova ģimenē, bet, mātei apprecoties otrreiz, par Ērikas patēvu kļuva Stukmaņos (tag. Pļaviņās) dzīvojošais fotogrāfs Georgs Rūtentāls. Tā Ērikas turmpākais dzīves gājums tika saistīts ar Pļaviņām.

Uzvārdu un arī savu profesionālās darbības zīmolu “Zariņš” Ērika Belova ieguva pēc precībām ar Jāni Zariņu. Ir zināms, ka Jānis Zariņš dzimis 1892. gadā,[3] Idus pagastā,[4] un miris 1975. gadā, ASV.[5] Jānis Zariņš bijis Madonas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs,[6] vēlāk arī biedrības priekšnieks.[7] Iespējams, ka arī Pļaviņās, paralēli darbam savā kurpnieka darbnīcā, viņš iesaistījās tobrīd aktīvajā ugunsdzēsēju biedrībā.[8] Ērikas un Jāņa kopdzīvē, 1923. gadā Pļaviņās piedzima dēls Valfrīds, kurš 1943. gadā absolvēja Madonas ģimnāziju.[9]

Visticamāk, ka Ērikas Zariņas interese par fotogrāfiju un fotografēšanu ir radusies un nostiprinājusies ar patēva Georga Rūtentāla līdzdalību un atbalstu. Patēva fotodarbnīcā varēja apgūt fotogrāfa profesionālās prasmes un praktizēties arodā meistara vadībā. Nav zināms, vai fotogrāfe būtu apguvusi vēl kādu amatu, ar ko būtu pastāvīgi nodarbojusies. Būtu uzskatāms, ka Ērika Zariņa ar fotografēšanu nodarbojās profesionālā līmenī un tā bija viņas pamatnodarbošanās. Ir zināms, ka Madonā fotodarbnīcas darbību atbalstīja un kā palīgs Ērikai bija vīrs Jānis Zariņš, jo savu kurpnieka arodu Madonā viņš vairs nav piekopis.[10] Nav gūtas ziņas, vai Ērikas Zariņas fotodarbnīcās būtu strādājuši vēl citi fotogrāfi vai mācekļi.

Pļaviņās Ērika Zariņa strādāja un dzīvoja līdz 1930. gadam, kad ģimene pārcēlās uz dzīvi Madonā. Profesionālo darbību pārtrauca un būtībā arī izbeidza 1944. gada vēsturiskie notikumi Latvijā – ģimene tika šķirta, jo dēlu Valfrīdu iesaistīja darba dienestā un aizsūtīja uz Vāciju, bet Ērika un Jānis Zariņi devās bēgļu gaitās uz Sabili.[11] Pēc Otrā pasaules kara Valfrīds, atbrīvots no gūsta, nonāca ASV, Mineapolē un tikai 1956. gadā atsākās sarakste ar Sabilē dzīvojošajiem vecākiem. Mēģinājumi iegūt izbraukšanas atļauju no Latvijas PSR uz ASV vainagojās panākumiem 1967. gadā, kad Ērika Zariņa ar vīru Jāni satika savu dēlu Valfrīdu ar ģimeni ASV. Ērika Zariņa nomira 1968. gada 1. novembrī, Minesotā, ASV.[12] Tika izvadīta 1968. gada 16. novembrī, mācītāja Langina vadībā.[13]

Lielākā Ērikas Zariņas fotogrāfiju kolekcija atrodas MNMM krājumā. Šī muzeja kolekcijas analīze balstās uz tiešsaistes Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā (turpmāk – NMKK) publicēto informāciju, ņemot vērā publicēto attēlu vizuālo kvalitāti.[14] Ērikas Zariņas veiktie uzņēmumi sniedz gan vēsturiskas liecības par starpkaru periodu divās Latvijas pilsētās, gan ieskatu fotogrāfes profesionālajā darbībā, kurai tiks pievērsta turpmākā uzmanība.

Ērikas Zariņas profesionālā darbība

• Pļaviņu periods

Pļaviņās Ērikai Zariņai bija fotodarbnīca Baznīcas ielā 12,[15] bet nav zināms, kad tieši fotogrāfe šo darbnīcu atvērusi. Tajā tika uzņemti portreti pilnā un nepilnā augumā, arī dubultportreti un grupu portreti.[16] Fotodarbnīcas grīdu sedza gaišs linoleja veida materiāls ar tumšu ziedu rakstu. Portretējot cilvēkus stāvus, nereti tika izmantots pīts krēsls, pie kura portretējamais atbalstījās. Portretos sēdus bieži redzams gaiši krāsots koka krēsls ar roku balstiem un atzveltni. Šādi krēsli fotogrāfes salonā bijuši vairāki, kuri lietoti grupu portretu uzņemšanai (2. att., 5. att.).[17]

Fotodarbnīcā bija vairāki gleznoti dekoratīvi foni un tumši, visticamāk, viegli atvelkami un aizvelkami aizkaru tipa auduma foni – drapērijas. Nav īsti zināms, tieši cik dekoratīvie foni tikuši izmantoti fotodarbnīcā, bet fotogrāfijās ir identificējami trīs gleznoti foni: uz pirmā bija uzgleznots interjers – gaiša drapērija ar bārkstīm un maziem bumbuļiem gar malu, gaišas kolonnas stāvs uz četrstūrveida pamatnes, sienas fragments ar dekoratīvu koka paneli (3. att.);[18] uz otra – koka rāmī iestiprināts augsts spogulis ar ziedošiem gaišu ziedu zariem vāzē; uz trešā – attēloti gaiši aizkari ar maziem bumbuļiem gar malu un skats uz krūmrozes zariem (4. att.).[19] Šis otrais un trešais fons darbnīcā atradās vienlaikus, 20. gadsimta 20. gadu 2. pusē (5. att.).[20]

Fotodarbnīcā uzņemtajos portretos cilvēks visbiežāk portretēts trīs ceturtdaļas pagriezienā, gaismai parasti krītot no kreisās puses. Vairākās fotogrāfijās ir redzams interesants fona risinājums, gaiši gleznoto fonu kombinējot ar tumšu drapēriju, tādējādi panākot gan cilvēka ķermeņa silueta, gan sejas izteiksmību (4. att.). Šādu dalīta fona risinājumu, šķiet, fotogrāfe bija iecienījusi un tas redzams arī 1939. gadā uzņemtajā Ērikas Zariņas ģimenes portretā.[21]

Ērika Zariņa, strādājot Pļaviņās, uzņēmusi daudzveidīgus portretus arī brīvdabā, piemēram, Pļaviņu iedzīvotājus izbraukumā (6. att.),[22] jauniešus pie baznīcas iesvētību dienā (7. att.),[23] vai arī Pļaviņās ieradušos atpūtniekus un ekskursantus (8. att.),[24] jo 20. gadsimta 20. gados Pļaviņas, pateicoties ērtajai dzelzceļa satiksmei un skaistajai apkārtnes dabai, bija iecienīta tūrisma vieta. Iespējams, ka nolūks izgatavot atklātnes tirgošanai varēja kalpot kā viens no iemesliem fotografēt arī pašu apdzīvoto vietu – Baznīcas ielas un Daugavas ielas apbūvi, Pļaviņu dzelzceļa staciju (9. att.),[25] Daugavas krastu skatus (10. att.),[26] kas sniedz vērtīgu dokumentālo informāciju par Pļaviņu pilsētas vēsturi un objektiem, kuri līdz mūsdienām vairs nav saglabājušies.[27]

Ja Daugavas gleznaino krastu uzņēmumi pārstāv ainavas žanra fotogrāfiju un Pļaviņu ielu skati ir dokumentālās fotogrāfijas piemēri, tad Ērikas Zariņas tvertie notikumi Pļaviņās, piemēram, rakstnieka Augusta Saulieša uzstāšanās publiskā lekcijā 1925. gadā (11. att.)[28] vai svētku parāde pilsētas centrā,[29] būtu uzskatāmi par reportāžas žanra fotogrāfijām starpkaru Latvijā.

Nav zināmi iemesli, kādēļ Ērika Zariņa nolēma pārcelties uz Madonu. Ģimenes dzīvesvietas maiņu varēja veicināt jaunas darbavietas piedāvājums gan viņai pašai, gan vīram Jānim. Iespējams, to varēja rosināt arī pieaugošā konkurence, jo Pļaviņās, 20. gadsimta 20.–30. gados, paralēli Ērikas Zariņas fotodarbnīcai pastāvēja arī Emīlijas Raguelas fotodarbnīca un Pļaviņu iedzīvotājus mēdza portretēt arī fotogrāfi A. Žīgurs un K. Krauklis.[30] Gleznainie Daugavas stāvkrasti no Pļaviņām līdz Koknesei piesaistīja daudzus fotogrāfus, kuri izdeva vai plānoja izdot tobrīd populārās un ienākumus nesošās atklātnes ar Daugavas skatiem. Piemēram, šādas atklātnes izdeva arī plaši zināmā atklātņu darbnīca “Fotobrom”[31] un fotogrāfa A. Saules darbnīca.[32] Ir zināms, ka jau 1930. gada septembrī Ērika Zariņa Madonā fotografēja savā fotodarbnīcā.[33]

Madonas periods

Līdzīgi kā Pļaviņās, dažādu notikumu dokumentēšanu Ērika Zariņa turpināja, arī strādājot Madonā – vai tā ir Madonas ģimnāzijas karoga pasniegšana,[34] vai pusdienu gatavošana aizsargu sporta svētkos,[35] vai ceļa darbi Madonā.[36] Mūsdienās šie fotouzņēmumi kalpo kā vērtīgs sava laika aculiecinieks. Tomēr Ērika Zariņa sevi kā fotogrāfi uzskatāmi ir apliecinājusi portreta žanrā.

Strādājot Madonā, Ērika Zariņa lielākoties uzņēmusi portreta žanra darbus iekštelpās un brīvdabā. Lielu daļu kolekcijas veido grupu portreti – Madonas ģimnāzijas un pamatskolas skolēni, Madonas dramatiskā kolektīva aktieri, Madonas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedri, Madonas slimnīcas personāls un pacienti slimnīcas telpās, Latvijas Bankas Madonas nodaļas darbinieki savās darba telpās.

Modeļu traktējumā vērojama zināma daudzveidība – no samērā statiskām pozīcijām līdz brīvākām pozām nelielu grupu portretos, tomēr, portretējot skaitliski lielu grupu, tiek ievērots dokumentalitātes aspekts, lai uzņēmumā ir redzami visi klātesošie.[37] Portretos brīvdabā tiek veiksmīgi izmantotas vidē pieejamās iespējas kompozīcijas risinājumos, tādējādi veicinot dabiskuma aspektu.[38]

Saturiski saistoši ir Madonas dramatiskā kolektīva grupu portreti, kuros uzņemti aktieri skatuves personāžu tēlos, piemēram, no 1934. gada izrādes "Indrāni" (12. att.).[39] Interesantas ir Madonas ģimnāzijas audzēkņu dramatiskā pulciņa fotogrāfijas – pulciņa dalībnieki fotografēti uz skatuves iestudējumu mizanscēnās, piemēram, 1933. gada izrādē “Čaukstenes”.[40] Teātra trupu fotogrāfijas papildina informācija par konkrēto izrādi – uz fotogrāfijas vienā no stūriem tiek norādīts izrādes nosaukums un datums (12. att.). Iespējams, ka šo fotoattēlu izgatavošanas nolūks varētu būt arī tirdzniecisks, tos pārdodot kā atklātnes.

Ērikas Zariņas aizraušanos ar Madonas teātra dzīves un aktieru fotografēšanu varētu būt izskaidrojama ar viņas pašas aktīvu līdzdalību pašdarbībā, jo Ērika Zariņa trimdas laikrakstā ir minēta arī kā režisore,[42] kura, domājams, darbojusies Madonas ģimnāzijā.[43] Būtu jānorāda, ka jau Pļaviņās ir vērojami grupu portretējumi kā nelielas, atpūtas un viesību gaisotni atainojošas mizanscēnas (skatīt 6. att).

Spiedogi fotogrāfiju reversā norāda divu darbnīcu atrašanās vietas – Lazdonas ielā 4 un Rīgas ielā 1.[44] Fotogrāfe darbnīcā Lazdonas ielā 4 (šī adrese norādīta arī kā Kalpaka ielā 4)[45] strādājusi no 1930. gada 1. septembra līdz 1938. gada 1. decembrim.[46] 1938. gada laikrakstā “Madonas Ziņas” fotogrāfe ir ievietojusi paziņojumu, “[..] ka pārvietoju savu foto darbnīcu [..] uz Rīgas ielu 1, Kļaviņas k[un]dzes jaunceltajā mājā”,[47] sniedzot arī ieskatu jaunajā darbnīcā – “[..] Ierīkošu darbnīcu pēc visām šī laika modernām prasībām pie dienas un elektriskās gaismas. Siltas telpas.”[48] Šīs jaunās darbnīcas iekārtojuma apraksts var raksturot Ēriku Zariņu kā veiksmīgu fotogrāfa aroda pārstāvi un esošo potenciālu profesionālās darbības attīstībai.

Pieejamās Ērikas Zariņas fotogrāfijas portreta žanrā ļauj secināt, ka darbnīcā, Lazdonas ielā 4, atradās vairāki gleznoti dekoratīvi foni: vienā bija attēlots interjers – sienas stūris ar loga un kāpņu margu fragmentu aizmugurējā plānā un uz četrstūraina podesta novietota apaļas formas vāze blakus aizkaram ar bārkstainu malu pie loga[49]; otrā – siena ar gleznu greznā rāmī, kuram priekšā uz plaukta novietota vāze ar ziedošiem ziediem.[50] Portretējamie tika sēdināti gaiši krāsotos koka krēslos ar roku balstiem un atzveltnēm, kas, visticamāk, tika atvesti līdzi no darbnīcas Pļaviņās. Gleznotie dekoratīvie foni no Pļaviņām netika konstatēti Madonas darbnīcu fotogrāfijās.

30. gadu beigu un 40. gadu sākuma uzņemtajos portretos, pateicoties “elektriskās gaismas” ierīkošanai[51] fotodarbnīcā Rīgas ielā 1, acīmredzama ir fotogrāfes interese par daudzveidīgu gaismas izmantošanu. Tā panākta ar tumšas drapērijas fona apgaismošanu, izkliedētu un atstarotu gaismu, tādējādi iegūstot niansētākus gaismēnas risinājumus. Fotogrāfe tās mēdza papildināt ar formu mīkstināšanu, radot vizuālas atsauces uz piktoriālismam raksturīgo tēlainību un poētismu.[52] Šajos uzņēmumos ir manāma arī rakursu daudzveidība un radošu meklējumu klātbūtne. Var tikai minēt, kā pilnveidotos fotogrāfes profesionālisms, ja būtu turpinājušies tiem piemēroti apstākļi.

Ar Ērikas Zariņas samērā nelielo, bet pietiekami daudzveidīgo fotogrāfiskā mantojuma starpniecību var iepazīt fotogrāfes un fotodarbnīcas īpašnieces darbu un daiļradi (13. att.).[53] Tajā liela loma ir portretiem kā komerciālai fotogrāfijai, kas nodrošināja fotodarbnīcas pastāvēšanu un veicināja jaunus vizuāli estētiskos risinājumus tieši portreta žanrā. Vienlaikus Ēriku Zariņu var uzskatīt par raksturīgu Latvijas mazpilsētā strādājoša profesionālā fotogrāfa piemēru, kuras darbības apskatā var gūt vispārinātu priekšstatu par fotogrāfa arodu Latvijā 20. gadsimta 20.-40. gados.

Raksta autore izsaka pateicību par sadarbību un atbalstu Laimdotai Ivanovai (Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs), Gintai Zalcmanei (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Inetai Grandānei (Pļaviņu novada bibliotēka), Ivetai Krastiņai (Pļaviņu novada muzejs), Aldonai Cinītei (1937-2020) un Indulim Zvirgzdiņam.

[1] Paziņojums // Laiks. – 1968. – Nr. 92 – 16. nov. – 13. lpp.

[2] Informāciju sniedza vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš privātā sarakstē ar raksta autori. Indulis Zvirgzdiņš līdz 2018. gadam strādāja Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.

Rūjiena kā Ērikas Zariņas dzimšanas vieta nesakrīt ar Latvijas Fotogrāfijas muzeja (turpmāk - LFM) arhīvā esošo informāciju – Dzidras Belovas atmiņu pierakstu. Tajā minēts, ka Ērika Zariņa dzimusi Bērzpilī. Dzidra Belova bija Ērikas Zariņas brāļa – Pētera Belova sieva. LFM arhīva materiāls Nr. FZAp 148/1.

[3] 1967. gadā Jānis Zariņš bija 74 gadu vecumā. Informācija no: [B. a.] Pēc 22 gadiem pie dēla ģimenes // Laiks. – 1967. – Nr. 19 – 8. marts – 1. lpp. Norādīto dzimšanas gadu apstiprina arī Indulis Zvirgzdiņš.

[4] LFM arhīva materiāls Nr. FZAp 148/1.

Idus pagasts atradās Valmieras apriņķī, blakus Rūjienas pagastam un pastāvēja līdz 1949. gadam.

[5] Zvirgzdiņš I. Atgriešanās Madonā: Madonas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības karoga gaitas // Laiks. – 1991. – Nr. 85 – 23. okt. – 5. lpp.

[6] Zvirgzdiņš I. Atgriešanās Madonā: Madonas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības karoga gaitas // Laiks. – 1991. – Nr. 85 – 23. okt. – 5. lpp.; MNMM sniegtā informācija.

Madonas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība dibināta 1913. gadā. Ziņas no: Namsaimnieks. Dāvāsim! // Madonas Ziņas. – 1938. – Nr. 26 – 30. jūn.

[7] Zvirgzdiņš I. Atgriešanās Madonā: Madonas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības karoga gaitas // Laiks. – 1991. – Nr. 85 – 23. okt. – 5. lpp.

[8] Liniņš J., Zaltāns K. Pļaviņu pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsture: no pirmsākumiem līdz 1991. gadam. – [Jēkabpils]: SIA Erante. – 82. – 83. lpp.

Informāciju par Jāņa Zariņa kurpnieka amatu sniedza Indulis Zvirgzdiņš.

[9] 1943. gada Madonas ģimnāzijas absolventu izlaiduma grupas fotogrāfijā (MNMM krājuma priekšmets Nr. MNM 40617:6) augšējā rindā trešais no kreisās ir redzams Valfrīds Zariņš. Viņa dzimšanas gadu apstiprina arī Indulis Zvirgzdiņš.

[10] Informāciju sniedza Indulis Zvirgzdiņš, tādējādi apstiprinot informāciju uz MNMM krājuma priekšmeta Nr. MNM 20780 (datēts ar 20. gs. 30. gadiem, uz fotogrāfijas uzraksts “Madonas fotogrāfi - Zariņa Ērika un Zariņš Jānis”). Publicēts tiešsaistē: https://www.nmkk.lv/Items/ItemViewForm.aspx?id=1418575

[11] Šajā rindkopā informācija no: [B. a.] Pēc 22 gadiem pie dēla ģimenes // Laiks. – 1967. – Nr. 19 – 8. marts. – 1. lpp.

[12] Paziņojums // Laiks. – 1968. – Nr. 92 – 16. nov. – 13. lpp.

[13] Paziņojums // Laiks. – 1968. – Nr. 92 – 16. nov. – 10. lpp.

[14] Pētījumā izmantota informācija par 122 priekšmetiem no MNMM krājuma, kas NMKK brīvpieejā bija publicēta līdz 2020. gada 1. aprīlim.

[15] Informācija no Aldonas Cinītes personiskā arhīva – uz kādas pases izmēra fotogrāfijas reversā ir fotogrāfes spiedogs ar norādīto adresi.

[16] Darbu analīzē izmantoti fotoattēli no Pļaviņu novada bibliotēkas un Pļaviņu novada muzeja fotogrāfiju kolekcijām, Aldonas Cinītes personiskā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vietnes zudusilatvija.lv, kas raksta autorei bija pieejami līdz 2020. gada 1. aprīlim.

[17] Fotogrāfija no Aldonas Cinītes personiskā arhīva. Datējama ne vēlāk par 1930. gadu.

Raksta ietvaros visu publicēto fotoattēlu autors ir Ērika Zariņa, tādēļ pie katra attēla atsevišķi autors netiek norādīts.

[18] Fotoattēls no Pļaviņu novada muzeja fotogrāfiju kolekcijas. Datējams ne vēlāk par 1930. gadu.

[19] Fotoattēls no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Datēts ar 1929. gadu. Publicēts tiešsaistē: https://zudusilatvija.lv/objects/object/40621/

[20] Fotoattēls no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Datēts ar 1928. gadu. Publicēts tiešsaistē: https://zudusilatvija.lv/objects/object/42155/

[21] MNMM krājuma priekšmets Nr. MNM 30771. Datēts ar 1939. gadu. Publicēts tiešsaistē: https://www.nmkk.lv/Search/SearchResultForm.aspx?SearchObjectId=0&Search...

[22] Fotogrāfija no Aldonas Cinītes personiskā arhīva. Datējama ne vēlāk par 1930. gadu.

[23] Fotoattēls no Aizkraukles reģiona publisko un skolu bibliotēku kopkataloga. Publicēts tiešsaistē: https://aizkraukle.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=108019&ident=1209...

[24] Fotogrāfija no Aldonas Cinītes personiskā arhīva. Datējama ne vēlāk par 1930. gadu.

[25] Fotoattēls no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Datējams ne vēlāk par 1930. gadu. Publicēts tiešsaistē: https://zudusilatvija.lv/objects/object/47144/

[26] Daugavas muzeja krājuma priekšmets Nr. DoM 8798. Datēts ar 20. gs. 20.-30. gadiem. Publicēts tiešsaistē: https://www.nmkk.lv/Attachments/AttachedFileViewForm.aspx?id=267943&Item...

[27] Piemēram, Ērikas Zariņas fotouzņēmumi ir publicēti apjomīgajā, 2013. gadā izdotajā darbā “Atmiņu Daugava” (sastādītāji: Jānis Ivars Padedzis, Mārtiņš Mintaurs).

[28] Fotoattēls no Personu un vietu attēlu datu bāzes [Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības un mūzikas muzejs], inv. Nr. RTMM 7299. Publicēts tiešsaistē: https://www.acadlib.lu.lv/pvp/0000000287.htm

[29] Fotoattēls no Pļaviņu novada bibliotēkas fotogrāfiju kolekcijas. Datējams ne vēlāk par 1930. gadu.

[30] Raksta autores apkopota informācija, izmantojot vietnē zudusilatvija.lv tiešsaistē publicēto materiālu, kas bija pieejams līdz 2020. gada 1. aprīlim.

[31] Piemēram, LFM krājuma priekšmeti Nr. LFM 2421, LFM 2638. Datēti ar 20. gs. 20.-30. gadiem.

[32] Raksta autores apkopota informācija, izmantojot vietnē zudusilatvija.lv tiešsaistē publicēto materiālu, kas bija pieejams līdz 2020. gada 1. aprīlim.

[33] Paziņojums // Madonas Ziņas. – 1938. – Nr. 45 – 10. nov.

[34] MNMM krājuma priekšmets Nr. MNM 37181. Datēts ar 1939. gadu.

[35] MNMM krājuma priekšmets Nr. MNM 33529:1. Datēts ar 1931. gadu.

[36] MNMM krājuma priekšmeti Nr. MNM 17567:1, MNM 17567:2. Datēti ar 20. gs. 30. gadiem.

[37] Piemēram, MNMM krājuma priekšmeti Nr. MNM 30655; MNM 23316; MNM 42947.

[38] Piemēram, MNMM krājuma priekšmeti Nr. MNM 30656; MNM 28845.

[39] MNMM krājuma priekšmets Nr. MNM 13635:3. Datēts ar 1934. gadu. Publicēts tiešsaistē: https://www.nmkk.lv/Attachments/AttachedFileViewForm.aspx?id=585898&Item...

[40] MNMM krājuma priekšmets Nr. MNM 16547:6. Datēts ar 1933. gadu.

[41] MNMM krājuma priekšmets Nr. MNM 40609. Datēts ar 1933. gadu.

[42] Paziņojums // Laiks. – 1968. – Nr.92 – 16.nov. – 13. lpp.

[43] MNMM vēsturnieces Laimdotas Ivanovas sniegtā informācija.

[44] Informācija uz fotogrāfijām no Aldonas Cinītes personiskā arhīva. Datējamas ar 20. gadsimta 30.-40. gadiem. Skatīt 13. att.

[45] Paziņojums // Madonas Ziņas. – 1938. – Nr. 45 – 10. nov.

Madonas ielu tīkla plānojumā Lazdonas ielas turpinājums ir Oskara Kalpaka iela.

[46] Paziņojums // Madonas Ziņas. – 1938. – Nr. 45 – 10. nov.

Indulis Zvirgzdiņš sniedz šādas ziņas: "Zemes gabalā, tuvāk Avotu ielai bijis atsevišķs koka fotopaviljons ar plašu stiklotu logu." Fragments no sarakstes ar raksta autori.

[47] Paziņojums // Madonas Ziņas. – 1938. – Nr. 45 – 10. nov.

[48] Paziņojums // Madonas Ziņas. – 1938. – Nr. 45 – 10. nov.

[49] MNMM krājuma priekšmeti Nr. MNM 42701:1, MNM 42940. Datēti ar 20. gs. 30. gadiem.

[50] MNMM krājuma priekšmeti Nr. MNM 20715, MNM 41587:1. Datēti ar 20. gs. 30. gadiem.

[51] Paziņojums // Madonas Ziņas. – 1938. – Nr. 45 – 10. nov.

[52] Piemēram, LFM krājuma priekšmets Nr. LFM 12584. Datēts ar 20. gs. 30. gadiem.

[53] Informācija uz fotogrāfijām no Aldonas Cinītes personiskā arhīva. Datējamas ar 20. gadsimta 20.-40. gadiem.