Ševkina, Guna. Leģendārā "Leica" un uzraksts “MADE IN LATVIA” [“Ražots Latvijā”]. Historia.lv (06.06.2022)

Nereti pētniecības tēmas rodas apstākļu sakritības un pētošas uzmanības rezultātā. Tā notika arī šoreiz, kad manās rokās nonāca 20.gs. 30.gados ražotā fotokamera “Leica” un manu uzmanību piesaistīja uzraksts “MADE IN LATVIA”. Kāda ir saistība slavenajam fotokameru ražotājam ar Latviju? Šī jautājuma pētniecībā aicinu iesaistīties arī lasītājus.

“Leica” fotokamera

Zīmola “Leica” fotokameru ražošana ir saistīta ar Vāciju, Veclāras pilsētu (Wetzlar) un Ernsta Laica (Ernst Leitz) vārdu. Viņa vadītais uzņēmums 1925.gadā sāka masveidā rūpnieciski izgatavot mazformāta, viegli pārnēsājamas, ērtas un vienkāršas lietošanā, tehniski izturīgas un augstvērtīgas, kompaktas spolīšfilmu fotokameras plašai lietotāju auditorijai.[1] Paralēli ražoja un tirdzniecībā piedāvāja kamerām nepieciešamo aprīkojumu un mazformāta diaprojektorus. Nosaukumu “Lei-ca” veido divi vārdi: “Leitz Camera” jeb “Laica kamera”, bet latviešu valodā nosaukumu tradicionāli izrunā kā “Leika”. Uzņēmums vēsturiski veidojies uz “Optiskā institūta” (dib. 1849) bāzes, un savu atpazīstamību 19.gs. 70.-90.gados ieguva ar kvalitatīvu optiku, ražojot mikroskopus, episkopus, epidiaskopus, binokļus un kinokameras. Mūsdienās uzņēmums – koncerns ar nosaukumu “Leica Camera AG” turpina būt par vienu no vadošajiem analogo un digitālo fotokameru ražotājiem pasaulē. Joprojām “Leica” optika tiek uzskatīta par kvalitātes paraugu un nozares flagmani. Mūsdienu reklāmās “Leica” produkciju raksturo ar vārdiem “precīza mehānika”, “nevainojama optika”, “vislabākā attēla kvalitāte”, “augstvērtīgas un inovatīvas preces”.[2] Jāsecina, ka gandrīz 100 gadu laikā reklāmas saturs nav mainījies.

Uzraksts “MADE IN LATVIA”

Mana “Leica” fotokamera atrodas brūnā, cieši pieguļošā  aizsargfutrālī no samērā biezas dabīgās ādas. Futrālis ir kvalitatīvi izgatavots, šuves un kniedes ir stingras. Lai gan fotokamera ir lietota vairāk kā četras desmitgades, futrālis nav saplīsis vai izjucis. Uz tā atrodas divi iespiesti uzraksti: ražotāja logotips “Leica” priekšpusē un “MADE IN LATVIA” mugurpusē zem vāka. Protams, ka pēdējais rada jautājumu – kas saista slaveno “Leica” ar Latviju? Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tēma par fotokameru somu un futrāļu ražotājiem nav pētīta. Tā tas ir arī Latvijas Fotogrāfijas muzejā.

• Atbilde no Vācijas

Pētniecība ceļu turpināju ārpus Latvijas – Vācijā, kur izdevās sazināties ar “Leica” vēstures pētnieku asociāciju “Leica Historica”. Uzdotais jautājums un nosūtītie attēli Vācijas kolēģos radīja interesi, jo šāds fakts par Latvijā izgatavotām “Leica” ādas aizsargsomām viņiem vēl nebija zināms. Viņu sniegtais skaidrojums par uzraksta atrašanos uz fotokameras futrāļa ir šāds – “Leica” fotokameras pārdeva praktiski visā pasaulē un dažās zemēs vietējie izplatītāji pasūtīja speciālos kameru aizsargfutrāļus vietējiem ražotājiem. Līdzīga situācija un analogas aizsargsomas ir zināmas no Francijas, Polijas un Amerikas. Vācijas vēsturnieki noliedz, ka šādi futrāļi varēja būt nelegālas kopijas. Domājams, ka “Leica” ražotājs izsniedza licenci aizsargsomu izgatavošanai un atļāva izmantot savu logotipu. Visticamāk, ka kopā ar licenci ieguva arī fotokameru modeļiem atbilstošas, standartizētas piegrieztnes futrāļu izgatavošanai. Vācijas kolēģi arī norādīja, ka šāda veida aizsargsomas “Leica” piedāvāja kopš 1925.gada.

• Firma “Emil Borchardt”

Starpkaru periodā oficiālais “Leica” pārstāvis Latvijā un tās produkcijas izplatītājs bija firma “Emil Borchardt”, kuras veikals un noliktava atradās Rīgā, Vaļņu ielā 10. Firma 20.gs. 30.gados tika uzskatīta par vecāko Latvijas fototirgotavu un Rīgas vecāko “speciālnamu fotogrāfijai, mikroskopijai un projekcijai”, kuru 1900.gadā dibināja fotogrāfs Emils Borhards.[3] 1902.gadā par tās īpašnieku un vadītāju kļuva Arturs Kurcs. Fotogrāfijas nozares presē, apsveicot Kurcu profesionālās darbības 30 gadadienā, rakstīts, ka firma “jau vairāk kā desmit gadus propogandē mazformātu fotogrāfiju”, un  princips “mazi uzņēmumi – lieli attēli” fotokamerai ir ļāvis iekarot pasaules foto tirgu un būt uzvarētājas statusā, izsaucot veselu revolūciju un iegūstot atzinību no lielākiem skeptiķiem. Arī firmai “Emil Borchardt” bija labs finansiālais stāvoklis, un ap 1932.gadu tā modernizēja veikala telpas un papildināja fotolaboratoriju ar modernām iekārtām. Tātad, šī firma sniedza fotolaboratorijas pakalpojumus, pārdeva fotokameras un to aizsargfutrāļus. Domājams, ka aizsargsomu izgatavošanu firma “Emil Borchardt” pasūtīja specializētai darbnīcai.

Cik ilgi un kurš?

Šobrīd rodas jautājumi: “Cik ilgi Latvijā izgatavoja ādas aizsargfutrāļus “Leica” fotokamerām?” un “Ar ko sadarbojās Rīgas firma “Emil Borchardt” to izgatavošanā?”. Diemžēl Vācijas kolēģi man palīdzēt nevarēja, jo viņu rīcībā šādas informācijas nav.

Aicinu lasītāju iesaistīties šīs interesantās, maz zināmās tēmas izpētē un dalīties ar faktiem, viedokļiem un minējumiem. Varbūt ir jau zināms, kurš Latvijā izgatavoja “Leica” aizsargfutrāļus, tikai šī informācija nav pietiekami plaši pieejama. Aicinu sūtīt fotoattēlus ar jūsu rīcībā esošām “Leica” fotokamerām un to aizsargfutrāļiem ar uzrakstu “MADE IN LATVIA”, norādot kameras ražošanas sērijas numuru. To parasti iespieda fotokameras korpusa augšējā daļā, virs objektīva, netālu no skatu lodziņa. Atsūtītā informācija tiks apkopota un iegūtie secinājumi publicēti.

Lūgums vēstules un attēlus sūtīt uz: [email protected]

Autore izsaka pateicību par atbalstu biedrībai "Process".

[1] Vairāk skatīt: https://leica-welt.com/ernst-leitz-museum

[2] SIA "Baltic Optics" (oficiālais uzņēmuma "Leica Camera AG” pārstāvis) https://www.balticoptics.lv/par-leica.html

[3] Šeit un turpmāk informācija par firmu un citāti no: [B. a.] Dažādas ziņas // Objektīvs. – 1932. – Nr.5 – 14.lpp.

Publikācija sagatavota ar VKKF finansiālu atbalstu.