Siliņš, Uldis. Īsi par Austrālijas latviešu sestdienas skolām Sidnejā, Adelaidē, Brisbanē, Kanberā, Melburnā un Pertā. Historia.lv (22.05.2016.)

SIDNEJA    

Par Sidnejas skolā tīmeklī lasāms, ka 1952. gadā  Sidnejā un apkārtnē darbojušās 3 latviešu Sestdienas skolas – Sidnejas priekšpilsētās Benkstaunā, Penanthilā un Vindzoras pilsētā, kurās bija apmetušies visvairāk latviešu, ar 160 audzēkņiem. Darbojās arī 2 draudžu svētdienas skolas.

Lielākā no sestdienas skolām bija Elzas Siliņas vārdā noasauktā Benkstaunas mācības iestāde ar 9 skolotājiem un 65 bērniem, otrā vietā bija SLB Stratfildas sestdienas skola ar 5 skolotājiem un 50 bērniem. 

Pēc Latviešu nama iegādes 1954. gadā Stratfildas, Penanthila  skolas  apvienojās, un no 1956.gada  skolu sauca par SLB Stratfildas sestdienas skolu.

Kad 1969. gada beigās nojauc Benkstaunas baznīcas zāli un  citas piemērotas  telpas priekšpilsētā neizdodas atrast, vadība nolemj apvienoties ar Stratfildas sestdiens skolu. Jaunā skola saucas SLB sestdienas skola, vēlākā  SLB pamatskola. Skolnieku skaits ir ap 120, skolotāju  ap 20. Iesākumā strādāja tikai profesionāli skolotāji, vēlāk arī mātes un tēvi ar vidusskolas vai universitātes izglītību.

1954. gada sākumā  Benkstaunā  nodibina arī  papildskolas grupu, ko vada K.Freimanis. Kad 1954. gadā nodibinājās SLB izglītības kursi, tie pārņēma arī papildskolu ar nosaukumu SLB izglītības kursu papildskola.

1958.gadā izglītības kursi, kas bija domāti pieaugušiem, likvidējās un papildskola nonāca SLB paspārnē ar nosaukumu SLB vidusskola. Skola darbojās katru sestdienu no plkst.14.00–16.00. Mācības priekšmeti bija latviešu valoda, literatūra un Latvijas vēsture. 1956.gadā skolu beidza un saņēma apliecības Kārlis Apsītis, Guntis Bērziņš, Vita Bormane, Māra Krūmiņa, Mirdza Muižniece, Sigurds Rakūns un Valda Tomsone. Papildskolai bija tāda piekrišana, ka nācās nodibināt vēl otru grupu, ko nosauca par semināru. Mācības notiek gan lekciju, gan nodarbību veidā. Seminārs beidza darboties 1958.gadā. Vidusskolu sadalīja divās daļās vadoties pēc vecuma un izglītības jaunākajā grupā bija 10 un vecākajā  21 audzēknis. Sākot ar 1959. gadu darbojās tikai viena grupa ar skolēnu skaitu no 19–23. Pēc K.Freimaņa skolu vadīja L.Bērziņa, tad Ed.Šmugājs un pēc viņa atkal L.Bērziņa. Kā skolotāji strādājuši Z.Eglīte, A.Gūtmane, Ed.Kalums, mācītāji J.Krauklis un P.Laiviņš, V.lapsa, L.Ruņģe, I.Šterns. Atsevišķas lekcijas lasījuši A.Krīpens, A.Bērziņš, M.Siliņš. Tautas dejas  mācījuši I.Līcis un I.Zemīte.

1975.gadā nodibina spēļu grupu bērniem, kas nav sasnieguši skolas vecumu. No 1979.–2005.gadam vidusskolas absolventi varēja turpināt latvisko izglītību, iegūstot matrikulācijas tiesības latviešu valodā pie Jaunās Dienvidvelsas Izglītības departamenta. No 1985.–1990.gadam Latviešu nama telpās notika arī Flindersa Universitātes Latviešu valodas kursi.Viens no pasniedzējiem bija austrālietis  Dr.T.Fenels (T.Fenell), kas bija apguvis  latviešu valodu.

ADELAIDE

Adelaides Latviešu sestdienas skolas dibinātāja ir Margarita Biezaite. Skola sāka darboties 1950. gada februārī. Viņas pirmo skolnieku vidū ir vairāki nākamie Adelaides latviešu sabiedriskie darbinieki. Tālāk  izvilkums no M.Biezaites 2005.g. februārī rakstītās vēstules Adelaides Latviešu muzeja vadītājai Mārai Kolomitsevai:

Mūsu ģimene Adelaidē ieradās 1949. gadā un [19]50.g. sākumā dzīvoja īrētā mājā Largs North. Latvieši Adelaidē (un ne tikai luterāņi) sāka pulcēties St Stephens baznīcas draudzes namā, kur viņus uzņēma mācītājs Cinbauers [Zinnbauer]. Māc. Cinbauers zināja, ka esmu profesionāla skolotāja un aicināja mani uzņemties ticības mācību stundu pasniegšanu emigrantu bērniem Largs skolā, reizē solīdams dot telpas sestdienu rītos latviešu skolai draudzes mājā, bez konfesiju atšķirības. Tā nu uzņēmos darbu Largs skolā un reizē sāku organizēt latviešu skolu. 1950. gada sākumā uz pirmo aicinājumu atsaucās 7 audzēkņi: trīs Līdumu ģimenes zēni – Aivars, Andris un Māris, Guntis Ozols, Andris Jaudzems, Konstantīns Štrauss un mana meita Laima. Mēģinot apzināt skolotājus, kas varētu skolā strādāt, atsaucās tūlīt Austra Matveja, Fricis Kļaviņš, Mirdza Jurēvičus (dz. Zālīte) un Anastasija Kajaka. Jau pirmā gada laikā skolnieku skaits strauji auga un [19]51. gadā to skaits sasniedza jau ap 100. Arī skolotāju skaits pieauga un tā gada fotogrāfijā (bez jau pieminētajiem) redzami vēl arī Laimonis Mušinskis, Rozenbilde un deju skolotāja Gulbe. Kad Adelaidē ieradās mācītājs Verners Voitkus, viņš no Cinbauera pārņēma latviešu luterāņu draudzi un svētdienas skolu un Adelaides latviešu sestdienas skolai palīdzēja darbā skolas vasaras nometnēs.

BRISBANE

Par Brisbani  ziņas tīmeklī ir skopas. Pirmo Sestdienas skolu uzsākusi Brisbanes latviešu ev. lut draudze un to vadījusi Milda Veidis.

Otro sestdienas skolu vēlāk iesāka Brisbanes latviešu ev. lut. Māras draudze ar  vadītāja Antoniju Vīksni.

Šīs rindas rakstot, latviešu skaits Brisbanē ir samazinājies, un skola vairs nedarbojas.

KANBERA

Vispirms, ap 1953. gadu, Kanberā nodibinājās Svētdienas skola latviešu ev.lut draudzes paspārnē. Skolas pārzine un skolotāja bija baltu filoloģe Rita Alpa. Viņai bija vairāki palīgi, bet tie nebija kvalificēti skolotāji. Skolas darbība apsīka, bet 1968.g. Austras Gūtmanes vadībā tā no jauna atsāka darboties, šoreiz Kanberas latviešu biedrības paspārnē. Pēc Gūtmanes vadību pārņēma Māra Siksna. Viņas palīgi jau bija kvalificēti Austrālijas skolotāji. Vēlāk darbība atkal apsīka, un skola šodien vairs nepastāv.

MELBURNA

Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skola, dibināta 1950. gada 16.decembrī, darbojās Melburnas latviešu biedrības paspārnē bērniem no pirmsskolas līdz astotajai klasei. Pirmais skolas pārzinis bijis Jēkabs Dzenis. No vecām fotogrāfijām var secināt, ka skolas sākuma darbībā bijuši iejaukti prāvests A.Grosbachs, Z.Bārda, P.Brēmane un mācītājs A.Buģis.  

Skola uztur ciešas saistības ar Melburnas Latviešu vidusskolu. Abas skolas kopīgi rīko gadskārtējos sarīkojumus un liela daļa pamatskolas absolventu turpina skolas gaitas vidusskolā. Melburnā dzīvoja arī PBLA Tautas balvas laureāte Anna Ziedare, kuras ierosmē nodibinājās Austrālijas latviešu Vasaras vidusskola.

PERTA

Arī par Pertu  ziņas ir skopas. Tīmeklī atrodami divi, ar 1957.g. datēti foto attēli. Galvenais Sestdienas skolas organizētājs ir bijis māc. L.Kampe. Pēc viņa par skolotāju  vairākus gadus strādājusi Ingrīda Viļuma.

Uldis Siliņš