Krustpils pils rekonstrukcijas laikā atklātas daudzas vēsturiskās liecības

Apraksts

Krustpils pilī kopš pagājušā gada norit vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuru laikā tiek atjaunota pils greznākā un arī lielākā daļa – A korpuss, pagalms un dārzs ar strūklaku. Būvdarbu norisi ik pa laikam kavē dažādu vēsturisko liecību atrašana. Tā kā pils ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, darbi notiek arheologa uzraudzībā, un par darba trūkumu arheologs nevar sūdzēties. Līdz šim fiksēti jau vairāki simti atradumu, kas nonāks Jēkabpils Vēstures muzeja krājumā. To vidū ir daudz keramikas, lauskas no stikla traukiem un krāšņu podiņiem, kā arī fragmenti no marmora statujām. Jēkabpils Vēstures muzeja galvenā krājumu glabātāja Iluta Bērziņa stāsta: “Tas ir marmors, un interesanti, ka šādi gabali atrast, gan atjaunojot strūklaku, gan iekšpagalmā. Skatoties uz šīm marmora paliekām, varam secināt, ka tās varētu būt jūgendstila dāmu rokas.”
    
Vēl atradumu vidū ir dažādi metāla priekšmeti, piemēram, sarūsējis nazis ar daļēji saglabājušos koka spalu, naglas, svina lodes un citas vēsturiskās liecības. Lielākā daļa priekšmetu datēta ar 18. vai 19.gadsimtu, bet ir atrasti arī priekšmeti, kas varētu būt senāki. Daudzām liecībām gan vēl nav noteikts datējums. Tāpat ir atradumi, par kuriem vēl nav īsti skaidrs, kādam nolūkam tie domāti. Par vienu no tādiem atradumiem stāsta Iluta Bērziņa: “Sākumā arheologam likās, ka tā ir kļavas lapa, bet vēlāk viņš saprata, ka tas ir krāsainā metāla izstrādājums. Lai gan tas veidots rūpnieciski, ja ieskatāmies, varam redzēt seju. Redzam degunu, muti, kas paslēpusies zem ūsām un bārdas. Tas ir vīrieša profils. Bet kādam nolūkam tas bijis? Pieņēmums ir tāds, ka tas varētu būt bijis pielikts klāt kādam mēbeles interjeram.”
    
Katrs atradums ir vērtīgs, jo ļauj spriest par to, kā pils izskatījusies pagājušajos gadsimtos. Līdztekus maziem atradumiem ir arī lielāka izmēra vēsturiskās liecības, kas būtiski ietekmē būvdarbu norisi. Piemēram, iekšpagalmā atrasti koka pāļi, netālu no strūklakas atrasts no ķieģeļiem veidots mazs tunelis, par kura nozīmi vēl nav skaidrības, savukārt vienā no pils telpām tika atrasta izflīzēta vanna, ko varētu nosaukt par barona laiku SPA. Gan eja, gan vanna aizklāta ciet, bet nākotnē plānots piesaistīt finansējumu, tos atjaunot un padarīt skatāmus pils apmeklētājiem.
    
Kopš pagājušā gada Krustpils pilī darbojušies divi arheologi – Oskars Ušpelis strādāja strūklakas daļā, savukārt pils iekšpagalmā tagad strādā Andris Tomašūns. Šī projekta laikā gaismā nonākuši daudzi atradumi, bet droši var teikt, ka vairāk nekā 780 gadus senā Krustpils pils glabā vēl daudzus neatklātus noslēpumus.


Sandra Paegļkalne
 

Iezīmes

Pilsēta: 
Jēkabpils

Reklāma