Starptautiskā konference ’’Personība kultūru un valodu krustcelēs. Pēterim Šmitam 150" 25.04.2019.

Apraksts

Latvijas Universitātē (LU) 25. un 26. aprīlī noritēja UNESCO atbalstītā starptautiskā konference ’’Personība kultūru un valodu krustcelēs. Pēterim Šmitam 150’’, kurā tika analizēts P. Šmita (1869-1938) - valodnieka, etnogrāfa, folklorista un sinologa, Pekinas, Vladivostokas un Latvijas Universitātes profesora - ieguldījums un atstātais mantojums ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mēroga kultūras, izglītības un zinātnes attīstības kontekstā. LU Bibliotēkas un LU Konfūcija institūta kopīgi organizētajā divu dienu konferencē bija pārstāvēti referenti no Latvijas, Ķīnas, Vācijas un Krievijas. 
Turpinot konferences ievadtēmu par laikmeta vēsturisko raksturojumu, referēja LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Dr. hist. Uldis Krēsliņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Dr. hist. Tālis Pumpuriņš un LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Dr. hist. Kaspars Kļaviņš.
U. Krēsliņa prezentācija “Pēteris Šmits un Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu sabiedriski politiskie centieni 1918.-1920. gados” veltīta P. Šmita mazāk zināmajām aktivitātēm un attiecīgo sabiedriski politisko procesu hronoloģijai. Pēteris Šmits bija ne tikai izcils zinātnieks, bet spēja arī uzņemties sabiedriska darbinieka lomu un nostāties Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu nacionālpolitisko centienu priekšgalā, kad I pasaules kara izsauktā bēgļu kustība pēc Oktobra revolūcijas noveda pie ap 200.000 latviešu bēgļu koncentrēšanās bijušās Krievijas impērijas austrumu daļā. Lai gan 1918. gada beigās prof. Šmits atteicās no Tālo Austrumu Latviešu Centrālā biroja priekšsēdētāja amata iekšējo domstarpību dēļ, jo saskatīja kreiso tendenču pieaugumu, tomēr savu darbību birojā viņš nepārtrauca, turpināja darboties militārās terminoloģijas komitejā un citur. Izveidojoties Sibīrijas un Urālu Latviešu nacionālajai padomei, P. Šmits tajā tika ievēlēts par goda priekšēdētāju, ar ko sākās aktīvāki sabiedriski centieni, t.sk., latviešu kultūras dzīves veicināšana, laikraksta izdošana, angļu valodas kursi u.tml. Prof. Šmits vienmēr uzsvēra, ka nav politiķis un tā nav viņa pamatmisija, bet nekad nevairījās no sava latviskuma un centās palīdzēt, cik tas bija viņa spēkos.  
T. Pumpuriņa referātā “Pētera Šmita līdzdalība latviešu patriotisma popularizēšanā I pasaules kara laikā” runāts par prof. Šmita viedokli par Vladivostokā dzīvojošo tautiešu aktivitātēm un par 1915. gadā nodibināto Vladivostokas latviešu biedrību, kurā P. Šmitu ievēlēja par priekšnieku. Biedrības pasākumos P. Šmits uzsvēra nepieciešamību neaizmirst nacionālās tradīcijas arī svešumā un vēlējās, lai tā kalpo ne tikai izpriecām, bet arī izglītībai. Pēteris Šmits iesaistījās arī polemikā par latviešu nacionālā karoga izveidi, neiebilstot pret krāsu izvēli, tikai iesakot citas proporcijas, atsaucoties uz Atskaņu hroniku un tautas dziesmām. Tomēr meklēšana folklorā šai gadījumā neguva lielu atsaucību un profesors piekāpās vairākuma priekšā, parādot spēju nošķirt zinātnē diskutējamas problēmas no politikas. Referātā skarta arī darbība Sibīrijas un Urālu Latviešu nacionālajā padomē un patriotisma veicināšana latviešu strēlnieku vidū ar izglītošanas starpniecību. 
K. Kļaviņa referāta tēma -  “Pētera Šmita analoģijas metode kultūru interpretācijā un tās aktualitāte mūsdienu starpkultūru attiecībās”. Apzinoties pašiem savu kultūras mantojumu, var izprast, kā attiekties pret jebkuru citu kultūru. Pazīdams daudzas kultūras, Pēteris Šmits spēja labāk saprast arī latviešu garamantu nozīmi. Viņš nekautrējās šķirot, vērtēt un pētīt visas lietas pēc būtības, nevis stereotipiski pēc mitoloģizētām, romantizētām nostādnēm un bija brīvs no jebkādas nacionālas mitoloģijas aprobežotības. Salīdzinot Eiropas un Āzijas kultūras, P. Šmits mudināja neaizrauties ar  pārspīlētiem secinājumiem. Kultūras nav svešas viena otrai, tikai specifiski vēsturiskie apstākļi u.tml. veido katras kultūras unikalitāti. Pēteris Šmits starpkultūru komunikācijā ir paraugs jebkuras kultūras tolerantai interpretācijai.

Reklāma