Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Aknīstes Kalna krogs atradies tagadējās Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centra ēkas vietā Skolas ielā 9, Aknīstē, Jēkabpils novadā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Aknīstes pagastā), senā Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļa vecās trases labajā pusē. Koordinātas: 56.162232 25.740181.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka nojaukta 1950.-tajos gados.
ZIŅAS
Latvijas atmiņas institūciju krājumos un preses materiālos par Aknīstes pagasta 19. gs. un 20. gs. sākuma vēsturi pieejami salīdzinoši maz materiālu, jo kopš trešās Polijas-Lietuvas kopvalsts dalīšanas 1795. gadā līdz pat 1921. gadam Aknīste atradās Krievijas impērijas Kauņas gubeņas sastāvā un, attiecīgi, šī laika vēstures avoti pamatā glabājas Lietuvas krātuvēs.
Aknīstes Kalna krogs bijis Aknīstes muižas (vācu: Gut Oknist, poļu: dwor Oknista) īpašumā.
Nav zināms, kad Aknīstē uzbūvēts pirmais krogs. Iespējams, tāds bijis jau laikā, kad Rokišķu muižas īpašnieks barons Tīzenhauzens 1744. gadā uzcēla senāko Aknīstes baznīcu.
Aknīstes Kalna krogs ar kroga nosaukumu vai kroga simbolu nav iezīmēts nevienā līdz šim manis atrastā kartē vai plānā. Vienīgie kartogrāfiskie avoti, kuros redzams kroga ēkas novietojums, ir Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros tapušais Aknīstes miesta sadalīšanas projekta izmaiņu plāns (2. attēls) kā arī 1939. gadā sastādītais Aknīstes ciema plāns (3. attēls).
Aknīstes muižas sadalīšanas lietas I daļā lasām: “Ašaks Jānis no muižas nomājis dzīvokli Aknīstes kalna krogā. C.Z.I.K. ar lēmumu no 2/X 1924.g. piešķīrusi Ašakam no Kalna kroga viņa nomājamo daļu ar zemes platības noteikšanu pie projekta sastādīšanas. Kalna kroga otra daļa piešķirta Aknīstes-Gārsenes kooperatīvam. Kalna krogs (māja uz tirgus laukuma Nr. 5 atrodas Aknistes miestiņā.”[1]
Aknīstes miesta ēku saraksts atrodams Aknīstes biezi apdzīvotās vietas sadalīšanas lietā. Kalna krogs sarakstā iekļauts ar Nr. 66. Ēkas lietojuma ailē teikts: “Bij. krogs, kurā atrodas dzīvojamas telpas, veikali un kūts.” Krogs celts no koka, jumts dakstiņu un skaidu, ēka veca, stāvoklis – vidējs.
Nav zināms, kad Kalna krogs no darbojošās kroģēšanas iestādījuma kļuva par “bijušo krogu”. Tomēr visai iespējams, ka krogs tika aizvērts 1897. gadā, kad, līdzīgi kā daudzviet Krievijas impērijā, arī Kauņas guberņā stājās spēkā cara Aleksandra III 1894. gadā parakstītais rīkojums par valsts degvīna monopola ieviešanu, kas nozīmēja, ka stipros alkoholiskos dzērienus turpmāk varēja pārdot tikai valsts tirgotavās.[2]
1927. gadā Jānis Ašaks uzsāk garu, bet neveiksmīgu administratīvi birokrātisku procesu, cenšoties panākt viņam un kooperatīvam pa daļām piederošās bijušā kroga ēkas daļas robežkupicu pārcelšanu, jo situācija dabā ir tāda, ka īpašumus atdalošā starpsiena un vēl “krietna pēda” no Ašaka telpas ietilpst kooperatīva pusē. Savā 1927. g. 1. novembrī Centrālajā Zemes ierīcības komitejā reģistrētajā lūgumā Ašaks cita starpā norāda viņam piešķirto kroga telpu platību: “dzīvoklis 5,50m x 12,60m, vāgūzis 8,75m x 5m, virtuve un pieliekamais kambars 2m x 8,50.”[3]
Lietas izskatīšana nonāk līdz Augstākās tiesas senātam, taču tās rezultāts nav zināms. Iespējams, Jānis Ašaks galīgo lēmumu tā arī nesagaida, jo 1931. gada 29. martā mirst.[4]
Gārsenes-Aknīstes kooperatīvs savā kroga daļā iekārto kantori, veikalu un noliktavu.[5]
1933. gadā Gārsenes-Aknīstes kooperatīvs atsakās no zemes gabala 223F un līdz ar to, domājams, arī no tam piešķirtās kroga ēkas daļas. Ar Centrālās Zemes ierīcības komitejas tā paša gada 16. marta lēmumu (prot. nr. 2170, p. 7) šis gabals “par dzimtu” tiek piešķirts Patērētāju kooperatīvam “Centība”. Noraidīts tiek cits pieprasītājs – Staņislavs Burkīša.[6]
1935. gadā Aknīstē darbojas kooperatīvam “Centība” piederošs dažādu preču veikals, iespējams, tas atrodas Kalna kroga telpās.[7]
Citu ziņu par Aknīstes Kalna kroga piederību, lietojumu un tā iedzīvotājiem Latvijas Republikas gados, vācu un padomju okupācijas periodā pagaidām nav. Vecā kroga ēka tiek nojaukta, domājams, 1950.-tajos gados, kad Aknīstē 1950. gadā izveido Aknīstes rajona centru un uzceļ vairākas jaunas ēkas. Krogs, lai arī dabā tobrīd jau vairs nepastāv, šķiet, vēl redzams 1963. gadā izdotajā PSRS armijas ģenerālštāba topogrāfiskajā kartē (5. attēls).
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Pēc sava novietojuma un funkcionālās nozīmes Aknīstes Kalna krogs bijis gan lielceļa krogs, gan miesta krogs, gan baznīckrogs.
Krogs bija celts koka konstrukcijā, jumts klāts dakstiņiem. Ēkas izmēri plānā: garums – 27,5m, platums – 17,5m, augstums – 3m. Domājams, tajā ēkas daļā, kur 1920.-to gadu sākumā bijusi kūts, sākotnēji atradusies stadula.[3]
Tā kā ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies un pagaidām nav izdevies arī iegūt kādus Aknīstes Kalna kroga vēsturiskos attēlus vai aprakstus (izņemot minētos agrārās reformas laika materiālus), nav zināms nedz tā ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 1679.f., 172. apr., 331. lieta.
2 LVVA 1679.f., 172. apr., 333. lieta.
literaturairmenas.lt
3 LVVA 1679.f., 172. apr., 333. lieta.
4 Tiesu sludinājumi // Valdības Vēstnesis. – 1932. – Nr. 87. – 20. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
5 Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados = Les premiers dix ans de la République de Lettonie indépendante : [rakstu krājums] / galvenais redaktors Alfreds Bīlmans ; redaktors-sastādītājs Julijs Izaks ; literāriskais redaktors Lizete Skalbe. Rīga: Golts un Jurjans, 1928. – 400. lpp.
6 Galīgi piešķirtas rūpniecības iestādes, augļu dārzi un t.t. // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1933. – Nr. 507. – 4. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
7 Salnais, V un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 502., 507.lpp.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu
