Aknīstes luterāņu draudzes skola/baznīca

Pievienoja:

Filips Bobinskis, 08.10.2016

Skats uz Aknīstes luterāņu baznīcu un pieguļošo teritoriju no pakalna tās austrumu pusē. Foto: T.Bobinska, 2008.

Koordinātas (WGS 84):

56.163433, 25.751899

Koordinātas nav precizētas dabā

Baznīca

Ēkas un teritorija

Ēka

1865. gadā celtā Aknīstes (vēsturiski arī Okniste, Aknīša) luterāņu baznīcas ēka ir senākā saglabājusies pilsētas ēka. Baznīca, kas sākotnēji bijusi skola, ir celta kā guļbūve, kas apšūta ar dēļiem. Uz divslīpju jumta ir miniatūrs tornītis. 20.gs. 80. gadu beigās ēka apšūta ar silikātķieģeļiem. 2000. gados ēkai uzlikts jauns metāla jumta segums. Ēka sastāv no vienjoma dievkalpojumu telpas ar arkveida griestiem, kas skolas laikā bijusi mācību telpa, un dzīvojamām telpām ēkas dienvidu galā, kas bija paredzētas skolotājam, bet baznīcas laikā izmantotas vai nu kā mācītāja dzīvesvieta vai arī kā palīgtelpas draudzes vajadzībām. Dievkalpojumu telpas ziemeļu galā virs ieejas ir balkons ar ērģelām, pretējā galā - vienkāršs altāris.

Pieguļošā teritorija

Baznīcai ir 0,65 ha liela pieguļoša teritorija. Tās austrumu robežu iezīmē ir vītolu rinda, pie ziemeļu robežas bijis dīķis. Līdzās rietumu pusē esošai Dzirnavu ielai aug dižliepa 4,92 m apkārtmērā. Līdz 21.gs.sākumam teritorijā bija ābeļu dārzs. Baznīcas teritorijā ir 20.gs.otrajā pusē celts malkas šķūnis un 20.gs.beigās celta garāža. No vēsturiskajām saimniecības ēkām palicis vien no akmeņiem mūrēts velvjveida pagrabs. Līdz 20.gs. 80./90.gadu mijai baznīcas pagalmā bija saglabājusies zirgu slita.

Ziņas

No 1865. gada Aknīstes luterāņi dievkalpojumus vienu vai divas reizes mēnesī noturēja uzceltajā draudzes skolas namā. 19.gs. otrajā pusē Aknīstes luterāņiem bijusi iespēja uzcelt baznīcu, bet tā nav izmantota un dievkalpojumus turpināts noturēt skolā. “Baznīcas tur vēl nav. Grāfs Tiezenhauzens gan apsolījies baznīcu par savu rēķinu uzcelt, ja tik draudze materiālu pievedīšot, bet draudzes lielākā daļa ir tik daudz nav apņēmusies izdarīt, īpaši tie saimnieki ne, kuri kroņam par savām mājām izpirkšanas rentes maksājot.” (Baltijas Zemkopis, Nr. 32 (01.08.1879))

Baznīcas periods

Pašos pēdējos 19. gs. gados preses ziņās par Aknīsti 1865. gadā celtais nams jau tiek saukts par lūgšanu namu, nevis skolu. 1899. gadā rakstīts: "Izgājušā namā lūgšanu namu pārtaisīja: griestus jaunus ielika un pastellēja jaunas ērģeles. (...) Caur šiem pārlabojumiem lūgšanas nams no iekšienes līdzinājas baznīcai, tikai vēlams būtu, lai tiktu beņķi pagatavoti, jo visu dievkalpošanas laiku veciem cilvēkiem kājās nostāvēt ir diezgan grūti." (Balss, Nr.19 (12.05.1899)

Līdz Latvijas valsts dibināšanai Aknīstes luterāņu draudze bija saistīta ar Subates un vēlāk – ar Kaldrabuņas draudzēm, bet tad tā kļūst par patstāvīgu draudzi Sēlpils prāvesta iecirknī. Arī starpkaru periodā Aknīstes luterāņu draudzes ēka oficiāli saukta nevis par baznīcu, bet par lūgšanu namu. Pēc V.Ancīša (dz.1921) atmiņām vecāki ļaudis Aknīstes dievnamus dēvējuši nevis konfesiju, bet gan tautību vārdā. Luterāņu lūgšanu nams saukts par latviešu baznīcu, katoļu baznīca – par leišu baznīcu, bet sinagoga – par žīdu baznīcu.

1826. gadā luterāņu lūgšanu namā iesvētītas jaunas ērģeles.

20. gadsimta 30. gadu beigās bijuši plāni netālajā Brūžu kalnā celt jaunu luterāņu baznīcu, bet padomju okupācija šos plānus izjaukusi.

20. gadsimta 60. gados uz Aknīstes luterāņu baznīcu tika pārvietota dievkalpojumiem slēgtās Rīgas sv. Pestītāja anglikāņu baznīcas kancele, kas anglikāņu draudzei 2020. gadā atjaunojot tās vēsturisko altāri, tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem.

Skola

Ziņas

Informāciju par Aknīstes luterāņu draudzes skolas ēkas celšanu un līdz tam notikušo apkārtnes bērnu apmācīšanu atstājis Subates mācītājs G.G.Grīners (1818 – 1900) sava laika periodikā (Gr. No Oknistes // Latviešu Avīze, Nr.37 (15.09.1866.) – 75. – 76.lpp.) Cik var noprast Grīners jau no 1851. gada, kad kļuva par Subates draudzes mācītāju, neveiksmīgi bijis mēģinājis panākt skolas celšanu Aknīstē. Tikmēr bērniem nelielu apmācību ziemas periodos savās mājās snieguši Aknīstes pērminderi. Īpaši aktīvs bijis Kristaps Dzenis. Pēc Krievijas luterāņu draudzēm domātas palīdzības lādes nodibināšanas Aknīstes luterāņi ik gadus saņēmuši zināmu naudas summu skolmeistara algošanai. Skolas vajadzībām izmantotas telpas kādās zemnieku mājās, kas gan bijušas pārāk šauras.

Pēc 1863. gada Poļu dumpja notikumiem 1864. gadā Aknīstē ieradies ģenerālgubernatora sūtīts karakungs barons Ronne, lai izvērtētu situāciju šajā apkaimē. Mācītājs Grīners un luterticīgie saimnieki Ronnem izteikuši vēlmi celt draudzes skolu un saņēmuši solījumu tam atļauju saņemt. Iespējams, viens no iemesliem atļaujas došanai bijis tas, ka neviens apkārtnes luterticīgais neesot bijis iesaistījies dumpī.

Grīners raksta: “1864. juni – mēnesī Oknistē atbrauca Tīzenhauzena, Oknistes dzimtkunga, vietnieks, un ar šo mēs nu varējām salīkt, ka dabūjām priekš savas Evanjēliskās Lutera skolas 2 pūrvietas priekš mājas plača un dārza zemes un 3 pūravietas pļavas. (...) Dabūjām labu meistaru, kas mums visu skolasnamu 11,5 asis garu un 4,5 asis platu, un vēl vienu īpašu ēku, kur skolmeistarim būtu stallis un klēts, apņēmās uztaisīt līdz 1. oktoberim 1865. Par to Oknistes pagasts tam maksāja 1040 rubļ.sudr.un vēl apņēmās visus baļķus, akmiņus, ķieģeļus un šķindes pievest un apgādāt.”

Pamatakmens skolas ēkai likts 1865.gada 28. aprīlī. Nams iesvētīts 1865. gada 1. oktobrī.

Skolas ziemeļu galā bijusi liela mācībām paredzēta telpa, kurā pieticis vietas ap simts bērniem. Ēkas dienvidu galā bija skolmeistaram paredzētas dzīvojamās telpas. Virs tām bēniņu stāvā bija izbūvēta viena apdzīvojama telpa, kas bija paredzēta to bērnu gultasvietām, kas lielā attāluma dēļ ikdienā nevarēja doties uz mājām.

1879. gadā par skolu tiek rakstīts: “Oknistes miestiņā tik viena skola atrodas, kura tiek no 80 - 100 skolniekiem apmeklēta.Visas mācības, bez vien reliģijas, tiek krievu valodā pasniegtas. Skolotājs tur tik viens strādā.”( Baltijas Zemkopis, Nr.31(01.08.1879)

19. gs. 80. gados Aknīstē tiek izveidota vēl viena skola, kas saukta par tautas skolu vai pagasta skolu. “Pagastam ir divas skolas abas miestiņā: krievu tautas skola un latviešu pātaru skola. Abas skolas tiek uzturētas tikai no vecajiem 130 saimniekiem un kalpiem, latv.pāt.skolu uztur tikai luterāņi. Abas skolas pagastam maksā gadā ap 800 r. Algās un divēju skolas māju un piederīgo ēku uzturēšanu. Pātaru skola ir reizā arī mūsu Dieva namiņš, kur Subates mācītājs par mēnesi reizi notur dievkalpošanu.”

Apraksta autoram nav zināms precīzs gads, kurā skolas darbība apskatāmajā ēkā tika pārtraukts. Šķiet, tas noticis 19. gs. 90. gados. Turpmāk ēka izmantota tikai reliģiskai darbībai.