Amatas pagasta Ģikšu-Kauļu-Kaikūnu apkārtnes hidronīmi

Vadoties pēc 17.gs. kartēm, 2018./19.gada Amatas pagasta apsekošanas ekspedīciju intervijām un mūsdienu kartogrāfiskā materiāla aprakstā sniegts ieskats Amatas pagasta Ģikšu - Kauļu - Kaikūnu teritorijas hidronīmu vēsturiskajos nosaukumos un to izmaiņās.

Kā redzams nemainīgi nosaukumi saglabājušies Alaiņu, Kauļu un Seklīša ezeriem.

Uz ziemeļiem, starp Alaiņu un Kauļu ezeriem atrodas neliels purva ezeriņš, kuram mūsdienu kartēs nav nosaukums. Augstāk redzamajā 17.gs. kartē tas dēvēts par Kiber ezeru. Savukārt mūsdienās vietējie iedzīvotāji ezeriņu dēvē par Velna ezeru vai Velna aci un purvu - par Velna purvu.

Dzīļūksnes ezers 17.gs. kartē lasāms kā Sillnānu ezers. Paliek atklāts jautājums - vai tas ir izkropļotā formā pierakstīts ezera nosaukums, vai arī ezeram bijis tieši šāds nosaukums? No Dziļūksnes ezera iztek, mūsdienu kartēs kā Dzirnupīte arī Skujas upe (Skujupe), saukta upīte. M.Vanagas materiālos tā augštecē dēvēta par Mērupi (Rokraksta grāmata Mūži un mirkļi 41, 45.lpp.). Savukārt visās 17.gs. kartēs šī upe saukta par Mergupi. Visticamāk ar laiku Mergupes vārds pārveidojies saprotamākajā Mērupes nosaukumā, bet Skujupes nosaukuma izcelsme iespējams būt saistāma ar upes lejtecē esošo Skuju saimniecību. Tālāk aiz Dziļūksnes ezera uz dienvidiem atrodas Vilkašu ezers, bet 17.gs. kartēs šis ezers saukts par Raudiņu (Rauding) ezeru. Arī M.Vanaga savos pierakstos Vilkašu ezeru dēvē par Raudiņu ezeru (Rokrakstu grāmata Mūži un mirkļi I, 167.lpp.), līdz ar to varētu uzskatīt, ka Vilkašu vārds (Viklkašas - mājas ezera tuvumā) ezeram ir piešķirts salīdzinoši nesenā pagātnē. Jātzīmē, ka ezera ziemeļu pusē atrodas Raudu kalns uz kura atradušās tāda paša nosaukuma saimniecība. Savukārt gandrīz visās PSRS topogrāfiskajās kartēs kā Vilkašu ezers atzīmēts tagadējais Rēveļu ezers.

Kā jau iepriekš minēts, arī Rēveļu ezera nosaukums dažādu laiku kartēs nav palicis nemainīgs. Tā 17.gs. kartēs tas dēvēts par Kaikūnu (Kaiken) ezeru.