Amatas pagasta Ģikšu-Kauļu-Kaikūnu apkārtnes hidronīmi

Pievienoja: 
Edgars Žīgurs, 21.08.2019

Skats no Alaiņiem rietumu virzienā.  2019.gada 19.jūnijs. V.Grīviņa aero foto.
Skats no Alaiņiem rietumu virzienā. 2019.gada 19.jūnijs. V.Grīviņa aero foto.
Koordinātas (WGS 84): 
57.160500, 25.315430
Koordinātas ir precizētas dabā

Vietvārds

Vadoties pēc 17.gs. kartēm, 2018./19.gada Amatas pagasta apsekošanas ekspedīciju intervijām un mūsdienu kartogrāfiskā materiāla aprakstā sniegts ieskats Amatas pagasta Ģikšu - Kauļu - Kaikūnu teritorijas hidronīmu vēsturiskajos nosaukumos un to izmaiņās.

1694.gadā H.Kelča sastādītā karte. Glabāšanās vieta: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; fonds 7404; apraksts 3; lieta 56
Mūsdienu hidronīmu nosaukumi. LĢIA pārskata karte.

Kā redzams nemainīgi nosaukumi saglabājušies Alaiņu, Kauļu un Seklīša ezeriem.

1 - Alaiņu ezers; 2 - Kauļu ezers. 2019.gada 19.jūnijs. V.Grīviņa aero foto.

Uz ziemeļiem, starp Alaiņu un Kauļu ezeriem atrodas neliels purva ezeriņš, kuram mūsdienu kartēs nav nosaukums. Augstāk redzamajā 17.gs. kartē tas dēvēts par Kiber ezeru. Savukārt mūsdienās vietējie iedzīvotāji ezeriņu dēvē par Velna ezeru vai Velna aci un purvu - par Velna purvu.

1 - Velna (Kiber) ezeriņš Velna purvā; 2 - Kauļu ezers; 3 - Seklītis; 4 - Dziļūksnes ezers.  2019.gada 19.jūnijs. V.Grīviņa aero foto.

Dzīļūksnes ezers 17.gs. kartē lasāms kā Sillnānu ezers. Paliek atklāts jautājums - vai tas ir izkropļotā formā pierakstīts ezera nosaukums, vai arī ezeram bijis tieši šāds nosaukums? No Dziļūksnes ezera iztek, mūsdienu kartēs kā Dzirnupīte arī Skujas upe (Skujupe), saukta upīte. M.Vanagas materiālos tā augštecē dēvēta par Mērupi (Rokraksta grāmata Mūži un mirkļi 41, 45.lpp.). Savukārt visās 17.gs. kartēs šī upe saukta par Mergupi. Visticamāk ar laiku Mergupes vārds pārveidojies saprotamākajā Mērupes nosaukumā, bet Skujupes nosaukuma izcelsme iespējams būt saistāma ar upes lejtecē esošo Skuju saimniecību. Tālāk aiz Dziļūksnes ezera uz dienvidiem atrodas Vilkašu ezers, bet 17.gs. kartēs šis ezers saukts par Raudiņu (Rauding) ezeru. Arī M.Vanaga savos pierakstos Vilkašu ezeru dēvē par Raudiņu ezeru (Rokrakstu grāmata Mūži un mirkļi I, 167.lpp.), līdz ar to varētu uzskatīt, ka Vilkašu vārds (Viklkašas - mājas ezera tuvumā) ezeram ir piešķirts salīdzinoši nesenā pagātnē. Jātzīmē, ka ezera ziemeļu pusē atrodas Raudu kalns uz kura atradušās tāda paša nosaukuma saimniecība. Savukārt gandrīz visās PSRS topogrāfiskajās kartēs kā Vilkašu ezers atzīmēts tagadējais Rēveļu ezers.

Rēveļu - Raudukalna apkārtne. Fragments no PSRS topogrāfiskās kartes 1:10000
Skats no Sermuļiem uz Rēveļu, Vilkašu pusi. 1 - Rēveļu (Kaikūnu) ezers, 2 - Raudiņu (Vilkašu) ezers. 2019.gada 19.jūnijs. V.Grīviņa aero foto.

Kā jau iepriekš minēts, arī Rēveļu ezera nosaukums dažādu laiku kartēs nav palicis nemainīgs. Tā 17.gs. kartēs tas dēvēts par Kaikūnu (Kaiken) ezeru.

Raudiņu un Kaikūnu ezeri. 1683.g. sastādītas kartes fragments. Glabāšanās vieta: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; fonds 7404; apraksts 1; lieta 824

 

Teicējs: 
Vinets Eglītis
Vācējs: 
Edgars Žīgurs
Laiks: 
2019.gada jūnijs
Aizsardzības kategorija: 
vietējas nozīmes kultūrvēsturiska vieta
Atrašanās vieta: 
Amatas pagasts, teritorija starp Ģikšiem, Kauļiem un Kaikūnām.

Reklāma