Vecsaimniecība
Sētas un ēku kopējais apraksts.
Ziņas
1638.g. Raunas draudzes Kalna muižā (Grestenhoff) minēta Mača Kippe (Matz Kipp) sēta;
1864.g. Rozes un Kalna muižai piederīgā Āšķipu saimniecība tiek vērtēta. Visas ir koka ēkas ar salmu jumtiem. Kopā 11 ēkas, t.sk. viena dzīvojamā māja un trīs klētis;
1869.g. Rozes muižas Āšķipu saimnieks Kārlis Plūmīte un viņa dēls Pēteris Plūmīte slēdz saimniecības izpirkšanas līgumu (4791rbl.11kap.);
1891.g. Kārlis Plūmīte savu daļu Āšķipu saimniecības dāvina Jēkabam Plūmītim (domājams dēlam);
1910.g. Āškipu abu daļu saimnieki lūdz atļauju Āškipus sadalīt divās atsevišķās saimniecībās – Kalna un Lejas Āšķipos. Vienas daļas saimnieks – Pēteris Plūmīte, bet otru daļu pārstāv Pēteris Miezītis, kā, vārdā nenosauktas, mazgadīgas mantinieces aizbildnis;
1929.g. Kalna Āšķipus turpina apsaimniekot Pēteris Plūmīte, bet Lejas Āšķipus īpašniece Alma Plūmīte ir izrentējusi Jānim Ozolam;
1939.g. Šo 10 gadu laikā ir notikusi īpašumu nosaukumu maiņa. Kalna Āšķipi kļuvuši par Āšķipiem, tos turpina apsaimniekot Pēteris Plūmīte, bet Lejas Āšķipi pārdēvēti par Skujniekiem un to īpašniece ir Alma Skujiņa (domājams, tā pati Alma Plūmīte pēc apprecēšanās). Saimniecība tiek izrentēta Ellai Ogriņai.
Pētījumi
2017.g. 5.septembrī Āšķipus/Skujniekus Brantu pagasta vecsaimniecību apzināšanas ekspedīcijas ietvaros apsekoja Edgars Žīgurs, Valters Grīviņš un Jānis Puntulis.
2017.g. 5.novembrī, piedaloties Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Historia.lv un Gaujas fonda pārstāvjiem, notika Āšķipu/Skujnieku klēts saglabāšanas un dokumentēšanas talka.
Ēkas
Dzīvojamā māja Skujnieki (Nr.1 situācijas plānā)
Teksts.
Dzīvojamā māja Āšķipi (Nr.3)
Teksts.
Klēts (Nr.2)
Izvērtējot Āšķipu (oficiāli Skujnieku) klēts konstrukciju un arhīva materiālus, var secināt, ka klēts aptuvenais celšanas laiks varētu būt no 1890.–1910.g., tas ir laiks, kad vienu saimniecību apsaimnieko divi brāļi. Mūsdienās klēts ir saglabājusies tikai daļēji. Pilnībā ir izzudušas koka konstrukcijas virs pamatiem ēkas kreisajā pusē. Līdz ar to no kādreizējās divtelpu klēts ir saglabājusies tikai viena telpa. Laika gaitā mainījusies arī klēts jumta konstrukcija, un 20.gs. 30-tajos gados klēts galā, izmantojot vecās rijas (tās vietu dabā tagad iezīmē neliels pacēlums un sabrukušās krāsns paliekas) baļķus, piebūvēta pūnīte.
Minētā ēka ir bijusi reljefā veidota kaķētu baļķu guļbūve krusta pakšos, ar vienā sānā slēgtu lieveni (otrs lieveņa ZR gals, pēc mājas saimnieka Elmāra Plūmīša (dz.1936.g.) stāstītā, bijis vaļējs), kas balstījās uz DR sienas izvirzītajiem gala baļķiem un stabiem. Precīzs stabu skaits nav zināms, bet vadoties no saglabājušās daļas stabu vietām, varētu pieņemt, ka lieveni balstījuši apmēram 5 stabi. Klētij mūrēti laukakmeņu pamati, un zem klēts izmūrēti divi velvju pagrabi. D stūrī pie pamatiem piemūrēta slīpa laukakmeņu mūra uzeja. Patreiz fasādes un kreisā sāna (kādreiz vidējā siena) veidotas no tēstiem baļķiem, savukārt aizmugurējā un labā sāna siena – no iekšpusē tēstiem, bet ārpusē apaļiem baļķiem. Labā sāna sienai ārpusē ir notēsti tikai lieveņa pārkari balstošie baļķu gali. Klētij kādreiz bijis četrslīpju jumts, bet tagad pārbūvēts par divslīpju. Celtnes kopējais garums ar vēlāk piebūvēto pūnīti gandrīz 17m, bet platums, pieskaitot mūra uzeju, ap 11m. Detalizētāku informāciju par klēts izmēriem skatīt pievienotajos celtnes plānos.
Ēka (Nr.6)
Teksts.
Stallis/ratnīca (?) (Nr.5)
Teksts.
Dvīņu kūts (?) (Nr.4)
Teksts.
Lielā mūra kūts (Nr.7)
Teksts.
Rijas pamatu vieta (Nr.8)
Teksts.
Pamati (nr.9)
Teksts.
Pamati (nr. 10)
Teksts.
Iedzīvotāji
Teksts.
Avoti un literatūra
Grīviņš Valters, Žīgurs Edgars. Ekspedīcijas materiāli, 05.09.2017; 05.11.2017.
Latvijas vēstures avoti. IV sējums.
Vidzemes 1638. g. Arklu revīzija. II burtnīca. Rīga 1940., 678. lpp.
LVVA 218.f., 2.apr., 9292. lieta; 1308.f., 4.apr., 418. lieta, 175., 176.lp.; 1308.f., 11.apr., 13294.l., 169. un 170.lp.
