Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušā Avotu kroga vieta atrodas Saulkrastu novada Sējas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Sējas pagasts), vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa (mūsdienās vietējas nozīmes autoceļš Loja–Ragana) labajā pusē, apm. 270m uz ZA no “Rēdniekiem”. Koordinātas: 57.15836 24.66734.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi, precīza kādreizējā atrašanās vieta nav nosakāma.
ZIŅAS
Senākais drošais Avotu kroga pieminējums vēstures avotos atrodams 1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi Krimuldas pilsnovada Grāves muižā (Gravenhof) reģistrē Awat Krough/Awot Krüger (zviedru/vācu val.).[1] Krogs, kā mājvieta nr. 3 (Awot krug) tiek arī iezīmēts revīzijas ietvaros 1683. gadā mērnieka H. Romana sastādītajā Grāves muižas kartē (2. attēls).[2]


Avotu krogu (Awat krug) redzam attēlotu mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls).[3] Krogs tolaik atrodas ceļa kreisajā malā. Pretējā pusē iezīmētas Ballie mājas – tās pastāv apmēram līdz 18. gadsimta vidum.
1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Grāves muižai pieder četri krogi – Dzirnavkrogs, Stoķu un Avotu krogs pie Pēterburgas ceļa un Varžu krogs pie Limbažu ceļa (4. attēls). Avotu krogā krodzinieks Indriķis, kurš kroģē muižas alu un tāpēc neko nedod un klaušas nepilda[4]


1795. gada dvēseļu revīzijā Sējas muižas Grāves muižas pusmuižā ar Nr. 34 ierakstīts Avotu krogs (Awot krug). Iepriekšējais krodzinieks – vācu vīrs miesnieks Georgs Klūga (George Kluga) kopā ar ģimeni 1784. gadā aizgājis uz Rīgu, kur 1785. gadā miris (5. attēls).
Krogā tagad krodzinieks Jānis (Jahns), kas kopš iepriekšējās 1782. gada revīzijas atnācis no mājām nr. 17 (Mellus gesinde).[5]


Avotu krogs bez nosaukuma iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (6. attēls).[6] Vēlāk tas ar kroga simbolu un nosaukumu “Awot” attēlots Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (7. attēls) [7]
19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei, kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam, kas kopš 18. gadsimta sākuma ir arī ceļš no Rīgas uz impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[8] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Ragana (Englārte) – Vecmurjāņi – Iļķenes pārceltuve (8. attēls) zaudē nozīmi un tā krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti.


Vēl 1850. gada dvēseļu revīzijā Sējas muižas ar Grāves muižu mājvieta Nr. 34 ierakstīta kā Avotu krogs (Awoht krug), bet nākamajā, 1857. gada revīzijā jau Avotu zemnieksēta (Gesinde Awoth).[9]
1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē Avotu krogs vairs nav attēlots (8. attēls) un detalizētajā 1907. gada uzmērījuma Krievijas impērijas vienas verstes mēroga militāri topografiskajā kartē redzam (9. attēls), ka kroga ēka, kas kādreiz atradusies ceļmalā ir nojaukta.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Grāves muižas Avotu krogs iekļaujas gan lielceļa krogu grupā.
17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Tā kā ēka zudusi jau 19. gadsimtā un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, plānus vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 29.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1. apr., 160. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 7. (55.) lapa.
4 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 614., 628., 629. lpp.
5 LVVA 199.f., 1.apr., 530. lieta, 18., 18.o.p., 27. lapa.
6 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
9 LVVA 199.f., 1. apr., 530.lieta, 384.o.p. lapa.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.