Avotu kroga vieta

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 24.01.2024

Organizācija:

1. attēls. Avotu kroga aptuvenā vieta (1). Priekšplānā “Rēdnieku” mājas. Saulkrastu novads, Sējas pagasts. 2023. gada 13. septembris. V. Grīviņa foto.

Koordinātas (WGS 84):

57.15836 24.66734

Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

ATRAŠANĀS VIETA

Bijušā Avotu kroga vieta atrodas Saulkrastu novada Sējas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Sējas pagasts), vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa (mūsdienās vietējas nozīmes autoceļš Loja–Ragana) labajā pusē, apm. 270m uz ZA no “Rēdniekiem”. Koordinātas: 57.15836 24.66734.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

Kroga ēka zudusi, precīza kādreizējā atrašanās vieta nav nosakāma.

ZIŅAS

Senākais drošais Avotu kroga pieminējums vēstures avotos atrodams 1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi Krimuldas pilsnovada Grāves muižā (Gravenhof) reģistrē Awat Krough/Awot Krüger (zviedru/vācu val.).[1] Krogs, kā mājvieta nr. 3 (Awot krug) tiek arī iezīmēts revīzijas ietvaros 1683. gadā mērnieka H. Romana sastādītajā Grāves muižas kartē (2. attēls).[2]

2. attēls. Grāves muižas dzirnavu krogs (1) un Avotu krogs (2) H.Romana 1683. gadā zīmētā Grāves muižas plānā (F.Reichela 1788. gada kopija). LVVA 7404.f., 1. apr., 160. lieta.

3. attēls. Grāves muižas (Grafenhoff) Avotu krogs (Awat krug) J.A. Ulriha 1695. g. zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē. LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 7. (55.) lapa.

Avotu krogu (Awat krug) redzam attēlotu mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls).[3] Krogs tolaik atrodas ceļa kreisajā malā. Pretējā pusē iezīmētas Ballie mājas – tās pastāv apmēram līdz 18. gadsimta vidum.

1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Grāves muižai pieder četri krogi – Dzirnavkrogs, Stoķu un Avotu krogs pie Pēterburgas ceļa un Varžu krogs pie Limbažu ceļa (4. attēls). Avotu krogā krodzinieks Indriķis, kurš kroģē muižas alu un tāpēc neko nedod un klaušas nepilda[4]

4. attēls. Sadaļa “Krogi” Krimuldas draudzes Grāves muižas aprakstā 1751. gada arklu revīzijas protokolā. LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 614. lpp.

5. attēls. Sējas muižas ar Grāves muižu vācu un brīvo ļaužu saraksta fragments (bijušā Avotu krodzinieka Georga Klūgas ģimene) no 1795. gada Vidzemes guberņas dvēseļu revīzijas. LVVA 199.f., 1. apr., 530. lieta, 27. lapa.

1795. gada dvēseļu revīzijā Sējas muižas Grāves muižas pusmuižā ar Nr. 34 ierakstīts Avotu krogs (Awot krug). Iepriekšējais krodzinieks – vācu vīrs miesnieks Georgs Klūga (George Kluga) kopā ar ģimeni 1784. gadā aizgājis uz Rīgu, kur 1785. gadā miris (5. attēls).

Krogā tagad krodzinieks Jānis (Jahns), kas kopš iepriekšējās 1782. gada revīzijas atnācis no mājām nr. 17 (Mellus gesinde).[5]

6. attēls. Avotu krogs L.A. Mellīna 1791.gadā sastādītajā Rīgas apriņķa kartē.

7. attēls. Avotu krogs (Awot) Rikera 1839.gadā sastādītajā Vidzemes speciālkartē. No vesture.dodies.lv.

Avotu krogs bez nosaukuma iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (6. attēls).[6] Vēlāk tas ar kroga simbolu un nosaukumu “Awot” attēlots Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (7. attēls) [7]

19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei, kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam, kas kopš 18. gadsimta sākuma ir arī ceļš no Rīgas uz impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[8] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Ragana (Englārte) – Vecmurjāņi – Iļķenes pārceltuve (8. attēls) zaudē nozīmi un tā krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti.

8. attēls. Vecā Rīgas-Valmieras lielceļa trase (ar zaļu) un 19.gs. 40.-tajos gados izbūvētā jaunā Rīgas-Inčukalna-Englārtes (Raganas) šoseja (ar oranžu) Krievijas impērijas 3 verstu mēroga 1866. gada militāri topogrāfiskajā kartē. No vesture.dodies.lv.

9. attēls. Avotu zemnieksēta (Дв. Авоть) un aptuvena Avotu kroga vieta (ar bultiņu) 1915. gadā izdotajā 1907. g. uzmērījuma Krievijas impērijas vienas verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē. No vesture.dodies.lv.

Vēl 1850. gada dvēseļu revīzijā Sējas muižas ar Grāves muižu mājvieta Nr. 34 ierakstīta kā Avotu krogs (Awoht krug), bet nākamajā, 1857. gada revīzijā jau Avotu zemnieksēta (Gesinde Awoth).[9]

1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē Avotu krogs vairs nav attēlots (8. attēls) un detalizētajā 1907. gada uzmērījuma Krievijas impērijas vienas verstes mēroga militāri topografiskajā kartē redzam (9. attēls), ka kroga ēka, kas kādreiz atradusies ceļmalā ir nojaukta.

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

Tipoloģiski Grāves muižas Avotu krogs iekļaujas gan lielceļa krogu grupā.

17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.

Tā kā ēka zudusi jau 19. gadsimtā un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, plānus vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.

LITERATŪRA UN AVOTI

1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 29.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1. apr., 160. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 7. (55.) lapa.
4 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 614., 628., 629. lpp.
5 LVVA 199.f., 1.apr., 530. lieta, 18., 18.o.p., 27. lapa.
6 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
9 LVVA 199.f., 1. apr., 530.lieta, 384.o.p. lapa.

Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

Iezīmes

Vietu klasifikators:

Ceļi un robežas, krogi

Pagasts:

Sējas pagasts

Aizsardzības kategorija:

kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav

Atrašanās vieta:

Saulkrastu novada Sējas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Sējas pagasts), vecā Rīgas-Valmieras-Valkas-Tērbatas lielceļa (mūsdienās vietējas nozīmes autoceļš Loja-Ragana) labajā pusē, apm. 270m uz ZA no “Rēdniekiem”.