Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Aptuvenā Balpeķu kroga vieta atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā), autoceļa A3 (Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka)) kreisajā pusē, laukā, apm. 170m uz DDR no “Balpeķiem” Koordinātas: 57.19900 24.74701.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi. Vecā ceļa trase nolīdzināta un pievienota lauksaimniecības zemei, taču tās vieta labi izdalās vertikālā aerofoto uzņēmumā (2. attēls).
ZIŅAS
Senākais Balpeķu sētas pieminējums atrodams 1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi Jērkules muižā reģistrē Balte Peck mājas.[1]
1744. gada arklu revīzijā ierakstītas “Baltast” mājas[2], 1751. gada revīzijā šo māju nav, bet 1795. gada dvēseļu revīzijā jau redzam, ka mājas nr. 12 ir ierakstītas kā “Balpeck Krug”. Paskaidrojošā piezīmē teikts, ka iepriekšējās (1782. gada) revīzijas laika krodzinieks Jaspers tagad ir saimnieks mājās nr. 9, bet tagadējais krodzinieks ir brīvs cilvēks Karls Merpols, kas atnācis no Bīriņu muižas.[3]
Balpeķu krogs (Balpikkes) iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (4. attēls).[4] Vēlāk tas attēlots Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (Balten – 5. attēls)[5] un 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē (Кальбекъ – 6. attēls)[6]
Jau kopš viduslaikiem krogi ne vien kalpo savam pamatmērķim – sniegt patvērumu, ēdienu un naktsmītni ceļiniekiem un ziņnešiem, bet tiek arī izmantoti dažādām sabiedriskām vajadzībām, tādām kā pagasta nodevu ievākšanai un tiesas spriešanai, kopējo dzīru rīkošanai, dažādām sapulcēm, mūža godu – krustabu, vedību un bedību svinībām u.c.
Lai arī reti, bet reizēm šādiem nolūkam krogus izmanto ne vien pamatiedzīvotāji latvieši un lībieši, bet arī citām tautām piederīgie. Šajā sakarā interesanta ir laikabiedra liecība par 1887. gadā Balpeķu krogā notikušajām čigānu bērēm:
“No Krimuldas draudzes. Man kā ceļiniekam atgadījās 9. martā š. g. braukt pa Pēterburgas ceļu, gar Engelhardta pastu; netāļu no Engelhardta muižas Ragan kroga ieraugu lielu garu rindu braucam pakaļ. Zirgs man jau no dabas tāds pakūtris un barības trūkuma dēļ tikko kaulos un ādā turās. Tādēļ es biju piespiests šosejas malā pieturēt, lai neaizkavētu citus braucējus. – Garām braucējus es pazinu par citas tautas bēriniekiem, kuri uz mūžīgiem miera mājokļiem pavadīja kādu no savējiem. – Ar diviem zirgiem aizjūgti līķu rati brauca pa priekšu, kuri kā vēlāk dzirdēju, no Krimuldas priekš tam bija īrēti, un aiz tiem tā ap pārdesmit citu bērinieku rati ļoti spīdošā aizjūgā; katros ratos sēdēja pa trim personām, smalki ģērbušās. – Lai gan visi no garām braucošiem bēriniekiem man izlikās būt brūni ģīmī un melniem matiem, kundzes ar raudātām acīm un kungi ar nopietnu sēru seju, tomēr nevarēju savām saulē apžibējušām acīm ticēt, ka tie būtu čigāni.
– Ziņkārības pārņemts ar savu mēmo ausaini aizlaidu līdz minētam Ragan krogam un apvaicājos, kas aizvests uz smiltaini un kas viņa pavadītāji. – Krodziniece man stāstīja, ka Jērkules muižas Balpek krogā iebraukušiem čigāniem bērns un kāds 60 gadus vecs vīrs nomiris, bez kā būtu mantu izvēlējis, atstādams atraitnei vienu kaulos un ādā stipru zirgu, ratus, spilvenus, kastroli, piecas paša pītas džindžalas, trīs aitu ādas utt. – Kamēr es savu bēro pabaroju, ienāca kāds turienes kaimiņš, kurš stāstīja, ka bijis Balpek krogā un redzējis, ka tur pie nelaiķa ceremonijas izdarījis Kr. valsts valodīgais skrodelis.”[7]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” norādīts, ka Jērkules valsts muižā darbojas divi krogi – viens Jērkulē, otrs Balpeķos (Balpen), kur krodzinieks kāds Kazāns.[8]
1900. gadā Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols un Vidzemē slēdz ap 66% līdz tam pastāvējušo krogu.[9] Domājams, tiek slēgts arī Balpeķu krogs, jo Rihtera 1909. gada “Vidzemes adresu grāmatas” Jērkules muižas sadaļā vairs nav minēts neviens krogs. Balpeķu krogs gan joprojām ar kroga nosaukumu redzams izdalīts Jērkules valsts muižas 1909. gada plānā (8. attēls), taču, jādomā, ka kroģēšana tajā nenotika, jo 1907. gada uzmērījuma un aktualizācijas Krievijas impērijas 1 verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē (9. attēls) redzam Balpeķu zemnieksētu un pie lielceļa atsevišķā zemes gabalā nodalītu kroga ēku, taču nu jau bez kroga simbola vai nosaukuma.
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Balpeķu kroga ēka, acīmredzot, pārāk sliktā stāvoklī, lai varētu tikt saimnieciski izmantota un tam piederošo niecīgo 0,22ha zemes gabalu palielināt nav iespējams, jo to no vienas puses norobežo šoseja, bet no pārējām trim izpirktā un tāpēc nedalāmā Balpeķu māju zeme – dēļ šiem apstākļiem krogs paliek valsts zemes fondā līdz 1927. gadam, kad Balpeķu saimnieks to pievieno savai zemei, apmainot pret līdzvērtīgu, bet viņam mazāk noderīgu gabalu (10. attēls).[10]
Vecā kroga ēka pēc zemes gabala pievienošanas Balpeķiem tiek nojaukta un tās vietā, kā tas redzams 1944. gada jūlijā uzņemtā vācu gaisa izlūkošanas uzņemtā aerofotogrāfijā (11. attēls), ierīkots tīrums.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Balpeķu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
18. gadsimta beigu avotos minētais Balpeķu krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka. Cik sena bija līdz 20. gadsimta 20.-to gadu beigām vai 30.-tajiem gadiem pastāvējusī Balpeķu kroga ēka, šobrīd nav zināms.
Tā kā nav izdevies iegūt kādus kroga ēkas aprakstus, plānus, vēsturiskās fotogrāfijas vai citus attēlus, nav zināms nedz tās ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 28.lpp.
2 Auns, M. Turaidas un Krimuldas pilsnovada 13.–18. gadsimta vēsturiskā ģeogrāfija // Vidzemes 1624./1625. gada arklu revīzija : Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi. Rīga : Zinātne, 2019. – 329. lpp.
3 LVVA 199. f., 1. apr., 163. lieta, 10., 16. lapa.
4 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
5 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 D.L. Iekšzemes ziņas. No Krimuldas draudzes // Mājas Viesis. – 1887. – Nr. 14. – 4. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
8 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 11.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
9 Niedre, U. 19. gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
10 LVVA 1679.f., 172. apr., 1358. lieta.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
