Bātciems

Pievienoja: 
Gints Skutāns, 09.03.2023

1. attēls. Jesperi un Bātciems Krievijas impērijas 1915.gada 2 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē.
1. attēls. Jesperi un Bātciems Krievijas impērijas 1915.gada 2 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē.
Koordinātas (WGS 84): 
57.19746 24.36124
Koordinātas nav precizētas dabā

Ciems

Arī Bātes ciems vai Badaciems. Kartēs un literatūrā sastopamas dažādas nosaukuma formas — Bātes, Bāciems, Bātciems, Bātes ciems, Badciems, Badaciems. Forma Bada ciems (vietējā izrunā arī Bāda ciems) ir iesauka, kas ar humorīgu pieskaņu transformējusies no sākotnējā nosaukuma — Bātes ciems.

ATRAŠANĀS VIETA UN RAKSTUROJUMS

Bātciems atrodas Saulkrastu novadā, Saulkrastu pagasta pagasta dienvidu daļā 13,4 km no pagasta un novada centra Saulkrastiem un 38,5 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta ar ~19 atsevišķām mājsaimniecībām (uzrādītas pasta adreses) un 26 deklarētiem iedzīvotājiem (2021.gadā) aizņem 0,224km2 platību. atrodas pie autoceļa A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)) un V101 (Lilaste–Saulkrasti–Duči) krustojuma, kā arī dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte.[1] Ciemam apkārtējā mežu un kāpu teritorija ietilpst Piejūras dabas parka  īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.[2]

ZIŅAS

Vēsturiski Bātes ciems atradies Krimuldas pilsnovada Pempēnu muižas (vāc. — Pempern) robežās. Pempēnu muiža jau 18.gadsimtā pievienota citiem īpašumiem – pamatnogabals tiek iekļauts Pabažu muižā, taču neliela teritorija ap Bātciemu pievienota Sējas muižai.

Senākais avots, kādu izdevās atrast ar Bātes vārda pieminējumu, ir 1638.gada arklu  revīzija. Tajā ierakstītas Pempēnu muižas Baht un Meth sētas, kuras ceļa uzturēšanas vajadzībai nodotas Kristofera Rihtera (Chrisstoffer Richter) īpašumā. Ja šo māju iemītnieki veic ceļa darbus, tad citi zvejnieki nodevas maksā ar reņģēm un butēm (plekstēm).[3]

Ciemu bez nosaukuma ar 4 zvejnieku (fischer bauern) sētām un Pempēnu muižas krogu (Pempersche hoffs Krug) redzam iezīmētu (2.attēls) 1683.gadā sastādītā Pempēnu muižas plāna 1780.gada kopijā. Kā norādīts plāna eksplikācijā, virsleitnantam Rihteram (iespējams, 1638.g. revīzijā minētā Rihtera dēlam) tagad pieder visas ciema mājas (izņemot krogu).[4]

1695.gadā sastādītā Daugavgrīvas ceļa kartē redzam (3. attēls) ceļa labajā pusē iezīmētas divas zvejnieksētas un tām pa vidu krogu bez nosaukuma (krug), bet pretējā pusē uzrakstu "Baartes zeem H oberstlieutn Richter gehorih" (Bārtes ciems, pieder virsleitnanta Rihtera kungam).[5]

2. attēls. Bātes ciems Pempēnu muižas plānā. 1780.g. kopija no E.Hedberga 1683.g. plāna. Kartes eksplikācijā sniegtie paskaidrojumi: Nr.1 — Pempēnu muižas krogs, nr.2 — Metth., nr.3 — Bath., nr.4 — Sille Hindrich und Matz, nr.5 — Hermann (sētas 2.—5. pieder virsleitnantam Rihteram). LVVA 7404.f., 1.apr., 158.l.
3. attēls. Bātciems (Baartes Zeem) un Basūles krogs (Bassüles krüg) J.UIriha(?) 1695.g. zīmētajā Daugavgrīvas ceļa kartē (karte orientēta uz DDR). LVVA 7404.f., 1.apr., 2194.lieta, 5(43).lapa.

Nedaudz tālāk uz Z-ZA no Bātes ciema 1695.gada kartē iezīmēts otrs, pie Bātes ciema nepiederošs, Pempēnu muižas (unter Pempern) Bazūnes krogs (Bassüles krüg).

Bazūnes jeb Bazunes mājvārds pirmo reizi parādās jau 1638.g. arklu revīzijā (Basun). Lielā kadastra 1682./1683.g. revīzijas laikā Bazunes sētas vietā jau ir krogs (Bassunkrug) un kā Pabažu muižas Pempēnu pusmuižas krogs tas norādīts arī 1744.g. (Bassuhn/ Bassun Kruger) un 1795.g. (Basune Krug) revīzijā.[6] Vēlākos avotos Bazunes vārds vairs nav atrodams — mājvieta visdrīzāk beidza pastāvēt pēc ceļa posma pārcelšanas iekšzemes virzienā. Pagaidām nav īsti skaidra Bazunes kroga lokācija. 1695.gada ceļa kartē tas iezīmēts it kā netālu no Bātes ciema Pempēnu muižas kroga, taču reālais attālums dabā varēja būt arī lielāks. Bazunes kroga vārds saglabājies Bazūnurgas strauta nosaukumā.

Vēl 1791.gadā grāfa L.A.Mellīna sastādītajā Rīgas apriņķa kartē redzam (4.attēls) veco jūrmalas ceļa trasi un tās malā pa vidu starp Lilasti un Inčupi, Bazūnurgas labajā krastā, iezīmētu Bātes? krogu (Bohtes). Nav skaidrs, vai tas ir identificējams ar Pempēnu muižas vai Bazunes krogu.

Jau 1744.gadā Pempēnu muižas Bātes ciems (4 sētas un krogs) nonāk Sējas muižas īpašumā, kādā, šķiet, paliek līdz Latvijas Republikas izveidošanai (sk. 8.attēlu). Pašu Pempēnu muižu ar pārējām tai piederošajām sētām kā pusmuižu pievieno Pabažu muižai.[6] Pempēnu muižas vietu ainavā šodien iezīmē Sējas pagasta (1940.g. — Pabažu pagasta) Vecmuižnieku mājvieta. Māju vietā diemžēl vairs tikai drupas...

4. attēls. Bātes? (Bohtes) krogs L.A.Mellīna 1791.g. sastādītajā Rīgas apriņķa kartē.
5. attēls. Jūrmalas ceļa vecā trase, Bātes ciema vecā (iezīmēta ar sarkanu dubultapli — lokalizācija aptuvena) un jaunā vieta Rikera 1839.g. Vidzemes speciālkartē.

Līdz piekrastes meža izciršanai un kāpu pārvietošanās sākumam ciems atradies tuvāk jūrai, ~ 0,5 km uz ziemeļiem no tagadējās vietas, strauta kreisajā pusē. Lai nepieļautu ciema aprakšanu smiltīs, visas mājas 18.gadsimta beigās —19.gadsimta pirmajā pusē pārceltas uz tagadējo novietojumu, abpus toreizējam Rīgas—Pērnavas lielceļam. K.Rikera 1839.gada Vidzemes speciālkartē (5.attēls) Bātciems redzams jaunajā vietā Bātciema kāpas austrumu pusē.[7]

Pēc ļaužu atmiņām, 20.gadsimta 30-ajos gados Bātciemā bija 7 zvejnieku mājas (Ķempes, Bātes, Siliņš, Krastiņš, Kļāviņš, Vītoliņš, Sējas krogs jeb Kāpu māja (Lejas Bātes, Bāteskrogs)). Astotās — Jesperu mājas bijušas pielāgotas robežsargu kordonam [8], kurā dzīvoja robežsargi (vietējā izloksnē žukuri). Ciemata galvenā iela, kas atdalās no asfaltētā ceļa starp Bātēm un Selgām (skatīt LĢIA karti)faktiski ir 18.—19.gadsimta Rīgas—Pērnavas lielceļa posms, kas atseviškos gadījumos saglabājies bez būtiskām pārbūvēm.

6. attēls. Joprojām izmantots Rīgas—Pērnavas vecā lielceļa posms Bātciemā. 2023.g. 4.aprīlis. R.Bataraga foto.
7. attēls. Rīgas—Pērnavas vecā lielceļa saglabājies posms Bātciemā, Kāpu māju teritorijā. 2023.g. 4.aprīlis. R.Bataraga foto.

Uz Krastiņu zemes pēc vietējo iedzīvotāju stāstītā sākotnēji atradies krogs[9], tautā saukts arī par Sējas un Kāpu krogu[10]. Krastiņu un blakus esošās Kāpu mājas pastāv un ir apdzīvotas. Krastiņu saimnieki nodarbojas ar lauku tūrismu, tādēļ mūsdienu kartēs ir atrodams nosaukums “Brīvdienu māja Krastiņi”. Kāpu 2 māju pagalmā, slēgtā un iežogotā teritorijā ir saglabājies neskarts līdz pat 200 metrus garš lielceļa fragments, kā arī krogus ēkas daļa, kas mūsdienās kalpo kā dzīvojamā ēka. Kāpu nosaukumu Bāteskrogs ieguvis 1930.gados. Līdz tam krogus ēka saukta par Lejas Bātēm vai Bāteskrogu.[13]

8. attēls. Sējas muižas (Zögenhof) jūrmalas teritorija (iekrāsota, norādīta ar bultiņu) Rīgas apriņķa 1912. gada ceļu kartē.[11]
Bāteskrogs. 20.gs. sākums. Attēls no Arņa Bērziņa kolekcijas.

Gints Skutāns 1994.gada vasarā, strādājot Lilastes mežniecībā, vairākkārt apmeklēja ciemu un intervēja vismaz septiņus vietējos ilgdzīvotājus. 2023.gada 2.—4.martā G.Skutāns veica vēsturiskā piekrastes ceļa apsekošonu Bātciemā un intervēja piecus vietējos iedzīvotājus. Izrādījās, ka senākie bātciemieši dzīvo vairs tikai Kļaviņās, Kāpas 2, Ķempēs, Vaiņagos un Dzintarkalnos, pārējās ir pārdotas vasarniekiem. Ar zveju un lauksaimniecību ciemā neviens vairs nenodarbojas.

Ciems atzinīgi ir pieminēts Viļa Veldres grāmatā Dzīve pie jūras,  kad autors 1938.gadā, ejot cauri Vidzemes piekrastei, paslavē arī centīgos Badaciema zvejniekus.[12]

Ciema vietējie ilgdzīvotāji pirms četrdesmit gadiem skaidri atcerējās sava ciema vēsturi, par ciema pārcelšanu izdevās pierakstīt vairākas nostāstu versijas. Vienu no tām pastāstīja Roberts Siliņš Bātciema Vecsiliņos: 

"Bātciems agrāk ietilpa Sējas pagastā, kuram visriņķī bija Pabažu pagasts. Šeit viens kvartāls [meža] piederēja pie Sējas muižas, jo arī Sējas kungs ir gribējis sev vienu zemes gabalu pie jūras. Ciems agrāks esot bijis citā vietā, puskilometru uz jūras pusi, bet pēc meža nociršanas tam virsū uznākusi kāpa. Sējas kungs esot citam kungam paspēlējis kārtīs to mežu, kas audzis jūrmalā. Vinnētājs ar mežu esot nocirtis, un Bātes ciemu aizcēluši prom no jūras."[8]

Aprakstu sastādīja: Gints Skutāns un Valters Grīviņš

AVOTI UN LITERATŪRA

1 https://www.daba.gov.lv/lv/piejura
https://lv.wikipedia.org/wiki/Batciems
3 Dunsdorfs, Edgars. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija = Die Hakenrevision Livlands 1638 = Actus revisionis Livoniæ 1638.. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1938. - 212.lpp.
4 LVVA 7404.f., 1.apr., 158.l.
5 LVVA 7404.f., 1.apr., 2194.lieta, 5(43).lapa.
6 Auns, M. Turaidas un Krimuldas pilsnovada 13.-18. gadsimta vēsturiskā ģeogrāfija // Vidzemes 1624./1625. gada arklu revīzija : Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi. Rīga : Zinātne, 2019. 302.—307. lpp.
7 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 Teicējs: Siliņš Roberts (dz. 1905.g., Bātciema Vecsiliņos). Pierakstīja G.Skutāns, 1994.gada 8.augustā.
9 Teicēja: Baiba Lamša (dz. 1937.g., Ķempēs).
10 Teicēji: Elza Gogule (dz. Nicmane, 1927.g., Ladiņos); Ričards Batarags — e-pasta sarakste ar V.Grīviņu 2023.g. 3.aprīlī.
11 Uebersichtskarte der Strassen und Wege vom Rigaschen Kreise mit eingetragenen Kirchspiels- und Gutsgrenzen [Kaart] / Ausgeführt vom Liv-Estländischen Landeskultur-Bureau auf Grund der im Besitz der Livländischen Ritterschaft befindlichen Kreis-Wegekarte. 1912. Skatīta: dspace.ut.ee
12 Veldre, Vilis. Dzīve Pie Jūras : Vērojumi Latvijas Jūrmalas Zvejniekciemos. Tēvzemes Mācība. Rīga: Latvijas Kultūras Fonds, 1991.— 175.lpp.
13 Novadpētnieka Arņa Bērziņa G.Skutānam sniegtās ziņas.

 

Iezīmes

Vietu klasifikators: 
Mājvietas, Pilsētas, ciemi, ciems, Senie ciemi
Pagasts: 
Saulkrastu pagasts
Aizsardzības kategorija: 
kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav
Atrašanās vieta: 
Starp Lilasti un Saulkrastiem, 0,5 km ziemeļos no apdzīvotas vietas Lilaste, tieši R no autoceļa A1 (E67).

Reklāma