Senie ceļu stabi un akmeņi
Bestes jūdžakmens ir 17. gs. ceļu būves un aprīkojuma piemineklis.
Nosaukumu ieguvis no netālu esošā Bestes kroga, ko tagad sauc par "Ābelītēm". Jūdžakmens mūsdienās neatrodas precīzi tajā pašā vietā, kur ticis sākotnēji uzstādīts. 20.gs. vidū, izbūvējot šoseju, tas bija nogāzts un, iespējams, iestumts grāvī, pārvietojot par vairākiem metriem, bet ap 1980.g. pēc Valmieras vēsturnieku ierosmes to atkal uzcēla stāvus un ar cementu nostiprināja uz betona pamatnes.
Akmens (sārts, vidēji lielkristālisks kālija laukšpata un biotīta granītgneiss) ir stēlas veida (garums 2,4 m, virs zemes paceļas 1,5 m) un tajā iekalts skaitlis "1686" un uzraksts "14M", kas apzīmē tā uzstādīšanas gadu un un, domājams, attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai. Spriežot pēc 17.gs. kartēm, jūdžu norādes (koka stabi vai akmeņi) uz zviedru ierīkotajiem pasta ceļiem varētu būt bijušas uzstādītas ik pa jūdzei, taču Bestes jūdžakmens ir vienīgais šodien zināmais eksemplārs.
18.gs. sākumā Vidzemi iekaroja Krievija un zviedru jūdžu akmeņu vietā uzstādīja verstu stabus, pirmajiem zaudējot praktisko nozīmi.
Avoti:
Valmieras muzeja materiāli.