Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Grāvmelderu krogs atrodas Saulkrastu novada Sējas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Sējas pagasts) Grāvmelderos, vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa (mūsdienās vietējas nozīmes autoceļš Loja–Ragana) kreisajā pusē. Koordinātas: 57.163454, 24.670503.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka daļēji zudusi, daļēji drupās, ieaugusi krūmos.
ZIŅAS
Senākais 16. gadsimta II pusē Krimuldas pilsnovadā izveidojušās Vehmaņa (vēlāk Grāves) muižas dzirnavu pieminējums avotos atrodams 1624. gada arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi protokolā ieraksta, ka tās ir pamestas.[1]

Nedz 1638. gada revīzijā, nedz arī vēl Lielā kadastra ietvaros 1682./1683. gadā veiktajā Krimuldas pilsnovada revīzijā Grāves muižā dzirnavu krogs nav minēts. Tomēr, ielūkojoties mērnieka H.Romana 1683. gadā sastādītajā Grāves muižas (Graff Hoff) plānā (2. attēls), redzam, ka Dzirnavkrogs (iezīmēts ar zemniekmājas simbolu, kurai labajā pusē uzraksts “krug”) šajā laikā jau pastāv, bet, kas uzkrītoši, eksplikācijā (plānā attēloto mājvietu uzskaitījumā) nav iekļauts.[2] Kāpēc tā – pagaidām nav pārliecinošas atbildes.
Grāves muižas Dzirnavu krogs iezīmēts arī J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls).[3] Krogs jau tolaik atrodas savā vēlākajā vietā lielceļa kreisajā malā netālu no dzirnavām uz Raganas pusi.



1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Grāves muižai pieder četri krogi – Dzirnavkrogs, Stoķu un Avotu krogs pie Pēterburgas ceļa un Varžu krogs pie Limbažu ceļa.[4]
1795. gada dvēseļu revīzijā Sējas muižas Grāves muižas pusmuižā ar Nr. 32 ierakstītas Dzirnavas ar tām piederošo krogu (5. attēls). Krogā krodzinieks Jēkabs, kas kopš iepriekšējās 1782. gada revīzijas atnācis no mājām nr. 17 (Mellus gesinde).[5]
Grāves muižas dzirnavu krogs bez nosaukuma iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (6. attēls).[6] Vēlāk tas attēlots Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (7. attēls) [7] un vēl arī 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē (8. attēls).[8] Dzirnavas, krogu un tā palīgēkas detalizēti redzam iezīmētas Sējas muižas ar Grāves muižu 1864.–1865. gadā izgatavotajā plānā (9. attēls).[9]



19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei, kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam, kas kopš 18. gadsimta sākuma ir arī ceļš no Rīgas uz impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[10] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Ragana (Englārte) – Vecmurjāņi – Iļķenes pārceltuve (8. attēls) zaudē nozīmi un tā krogi cits ātrāk, cits vēlāk līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti.

1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” lasām, ka Sējas muižā gan pastāv tai piederošās Grāves muižas dzirnavas (dzirnavnieks Wilh. Seefeldt), taču neviens krogs muižā vairs nav minēts.[11]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un arī tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.


Sējas muižas dalīšanas lietā glabājas 1922. gada 27.martā sastādīts, I šķiras mērnieka Antona Padega izgatavots muižas rentes māju ēku apraksts. Kā īpašums nr. 96F tajā iekļautas Grāves dzirnavas ar 3 ēkām. Dzirnavas (ēka nr. 40.) nodegušas, bet bijušā kroga drupās (nr. 38) ierīkots pagaidu dzīvoklis. Krogs bijis būvēts no nededzinātiem ķieģeļiem, jumts klāts ar dēļiem. Kroga ēkas garums – 11,6m, platums – 8,5m, augstums – 2,8m. Trešā ēka (nr. 39) ir kūts, kas būvēta no akmeņiem, bet atlikušas tikai divas sānu sienas. Kūts garums – 14,5m, platums – 8,5m, augstums – 3m.[12] Gan pēc norādītajiem kroga un kūts izmēriem, gan arī pēc jaunsaimniecības plāniem (10., 11. attēls) redzam, ka kūts nav nekas cits kā bijusī kroga stadula.
Citu ziņu par Grāves muižas dzirnavu kroga piederību, lietojumu un tā iedzīvotājiem Latvijas Republikas gados un padomju okupācijas periodā pagaidām nav. Zināms vienīgi, ka vēl 1960.-tajos gados kroga ēkas daļā pastāvēja kolhoza kūts.




TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Grāves muižas dzirnavu krogs iekļaujas gan lielceļa, gan dzirnavu krogu grupā.
17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Līdz mūsdienām drupu veidā daļēji saglabājusies krogus celtne bija ceļam paralēla vienstāva mūra garenbūve ar vienu gareniski pievienotu stadulu. Krogus daļa bijusi celta no nededzinātiem ķieģeļiem, bet stadula, spriežot pēc tās atliekām, bijusi būvēta ķieģeļu-akmeņu stabos, kuru starpas pildītas ar tēstiem guļbaļķiem. Vēlāk (iespējams 19.gs. beigās), stadulu pārveidojot par kūti, guļbaļķu vietā iemūrēts laukakmeņu mūris, kas vēl vēlāk (pēc II pasaules kara?) papildināts ar cementa javu saistītiem liela izmēra ķieģeļiem.
Nav zināms, kad šī ēka būvēta, bet, ņemot vērā nešķelto laukakmeņu izmantošanu ķieģeļu-akmens stabu konstrukcijā, domājams, ne vēlāk par 19. gadsimta vidu vai III ceturksni.
Tā kā ēka līdz mūsdienām gandrīz nav saglabājusies un nav izdevies iegūt kādus kroga plānus, vēsturiskās fotogrāfijas vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Auns, M. Turaidas un Krimuldas pilsnovada 13.–18. gadsimta vēsturiskā ģeogrāfija // Vidzemes 1624./1625. gada arklu revīzija : Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi. Rīga : Zinātne, 2019. – 291. lpp.
2 LVVA 7404.f., 1. apr., 160. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 7.o.p. (56.) lapa.
4 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 614. lpp.
5 LVVA 199.f., 1. apr., 530. lieta, 17.-17.op. lapa.
6 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
9 LVVA 1679.f., 194.apr., 96.lieta.
10 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
11 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 11.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
12 LVVA 1679.f., 172. apr., 1451. lieta.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.