Kalna Tenclavas

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 18.02.2016

Kalna Tenclavas. 2015.g. jūlijs. Vēsmas Johansones foto.
Koordinātas (WGS 84): 
57.190740 26.059000
Koordinātas ir precizētas dabā

Vecsaimniecība

Kalna Tenclavas atrodas Gaujas kreisajā krastā. Tenclavu (Stenzlau) vārds atzīmēts jau 17.gs. zviedru kartēs. Pašreizējais Kalna Tenclavu sētas ēku komplekss celts 19.gs. vidū.

Tenclavu mājas (atzīme "4") 1681.g. Jaunpiebalgas  muižas kartē (kartes fragments).

Ziņas

2015.g. janvārī un jūlijā Kalna Tenclavas apsekoja Edgars Žīgurs un Vēsma Johansone.

Ēkas

Dzīvojamā māja

Kalna Tenclavu dzīvojamā māja. 2015.g. janvāris. Edgara Žīgura foto.

Māja celta ap 1848. gadu, par to liecina kādreizējās melnās virtuves (rovja), (melnā ķēķa) priekšējā sienā iemūrētais akmens. Ēka būvēta guļbūvē no kaķētiem, aptēstiem baļķiem, kas stūros savienoti krusta pakšos. Jumts četrslīpju, segts ar apses skaidām. Domājams, ka sākotnēji ēkai bijis salmu jumts, kā arī brodiņi tā galos. Ēkas priekšpusē plata jumta pārkare. Pamati mūrēti no laukakmeņiem. Mājas vecākie saglabājušies logi sastāv no divām daļām – apakšējo, lielāko daļu veido ieliekams rāmis ar divām lielām taisnstūrveida rūtīm. Augšējo daļu veido rāmis ar 3 mazām rūtīm. Šie logi nav verami un visticamāk pielāgoti ap 20.gs. vidu. Kalna Tenclavu iekštelpu plānojams pēc mājas saimnieka stāstītā laika gaitā mainījies. Kopumā Piebalgā raksturīgs trīsdaļīgs māju plānojums un tā pazīmes tikai daļēji saskatāmas šajā celtnē. Ēkas centrā ir bijis nams, kas tagad sadalīts divās daļās: priekšnamā un virtuvē/ rovī (tag. vannas istaba). Priekšnamam ir divviru ārdurvis, kas raksturīgi daudzām Piebalgas dzīvojamām ēkām.
Pašlaik mājai izteikti bojāts D puses jumta segums, kā arī izšķiebusies R puses ārsiena.

Kūts

Kalna Tenclavu kūts. 2015.g. janvāris. Edgara Žīgura foto.

Kūts celta guļbūvē no kaķētiem apaļiem baļķiem, kas stūros savienoti krusta pakšos. Pakšu savienojuma vietās un pārlaidumā baļķi notēsti. Pamati - no laukakmeņiem, kas stiprināti ar kaļķu un grants javu - salīdzinoši zemi, iegrimuši un iziruši. Jumts četrslīpju, segts ar apses skaidām. Jumta pārkare kūts priekšā veido paspārni. Ēka sastāv no 4 telpām, no kurām divas ir lielas un divas mazākas. Katrai telpai ir bijušas savas durvis, divas priekšējā fasādē, divas uz mazākajām telpām no A puses sāniem. Spriežot pēc durvju konstrukcijām un analoģijām, kūts kreisā lielākā telpa izmantota lopu turēšanai, labā un sānu telpas lopbarībai vai sīklopiem. Kūts fasādes pusē atstāti gari sānu sienu baļķu galu pārlaidumi, tajos fiksējamas mezglu vietas baļķu stiķēšanai. Tas varētu liecināt par kādreizēju kūts pārbūvi vai arī par baļķu izmantošanu no kādas citas celtnes. Sakarā ar to, ka saimniecības kompleksā ir fiksējami daudz lielāki un augstāki vecās kūts pamati, tad var izvirzīt vairākas hipotēzes:

  • Sākotnēji šai ēkai ir bijusi cita saimnieciska nozīme un tā vēlāk pielāgota kūts vajadzībām;
  • Ēka ir būvēta sīklopiem;
  • Kūts pastāvējusi jau pirms lielās kūts celtniecības. 

Kopumā ēkai stipri bojāts jumta segums, deformējušās un bojāts jumta konstrukcijas. Izirstot pamatiem, nosēdušās sienas, kā arī stipri bojāti apakšējo vainagu baļķi.

Klēts-pagrabs

Kalna Tenclavu klēts-pagrabs. 2015.g. jūlijs. Edgara Žīgura foto.

Klēts uzbūvēta virs pagraba. Ieeja kopīga gan pagrabam, gan klētij. Tālāk klēts iekšpusē ir no laukakmeņiem izmūrēti pakāpieni, kas ved pagrabā. Klēts tālākā daļā nokļūšana gar vienu vai otru pusi no pagraba kāpnēm. Pagrabs mūrēts no laukakmeņiem, bet pagraba durvju velve no ķieģeļiem.

Klēts ir kaķētu apaļu baļķu guļbūve krusta pakšos. Ēkas priekšpusē baļķu gali pakšos tēsti, savukārt, aizmugures daļā un pa vidu atstāti apaļi. Klēts celta no divām daļām un sastāv no divām telpām, kuras atdala guļbūves siena. Visticamāk kādai mazāka izmēra ēkai (klētij?) vēlāk klāt ir piebūvēta tagadējā klēts priekšdaļa. Iespējams, tas darīts vienlaicīgi ar pagraba izbūvi. Klēts otrās daļas Z puses ārsienā redzams logveida izzāģējums, kas aizpildīts ar atbilstošām baļķu protēzēm. Pamati eventuāli jaunākajā klēts priekšējā daļā no kaļķu grants javā mūrētiem laukakmeņiem, bet klēts aizmugurējā daļā mūrējuma pazīmes nav saglabājušās un šeit ir akmens paviļas pamati. Jumts četrslīpju, kādreiz bijis skaidu segums, tagad tam uzklāts šīferis. Klētij bojāti apakšējo vainagu baļķi, kā arī vietām tie noslīdējuši no pamatiem.

Stallis-ratnīca

Kalna Tenclavu stallis-ratnīca. 2015.g. janvāris. Edgara Žīgura foto.

Ēka celta guļbūvē no kaķētiem apaļiem baļķiem, kas stūros savienoti krusta pakšos. Pamati iegrimuši un iziruši – akmens paviļas. Jumts četrslīpju, skaidu, priekšpusē ar lielu pārkari. Ēkai divas telpas. Pa kreisi – stallis, pa labi – ratnīca. Abām telpām divviru durvis (vārti).

20.gs. otrā pusē pie ēkas piebūvētas vairākas palīgtelpas – nojumes. Stallim – ratnīcai bojātas un deformētas jumta konstrukcijas. Tāpat bojātas sijas un apakšējo vainagu baļķi.

Citas ēkas

Gadaskaitļa "1858" iekalums kādas zudušas Kalna Tenclavu ēkas palikušajos pamatos. 2015.g. janvāris. Edgara Žīgura foto.

Kopumā saimniecībā bijušai vēl vairāk ēkas. Par to liecina pamatu vietas. Ievērību pelna (kūts?) pamati Gaujas krastā, kuros virzienā pret Gauju akmenī iekalts gadskaitlis – 1858.

Iedzīvotāji

20.gs. sākumā Kalna Tenclavās saimniekojuši Jānis un Anna (dz. Lūss) Nedēļas. 

Vēlāk - Oļģerts Nedēļa Jāņa d. (dz. 1908.g.), Nedēļa Emīlija Pētera m. (dz.1907.g.), viņu dēls Jānis Nedēļa (apsekošanas brīdī- 2015.gada augustā dzīvo Gaujas 29), kurš dzimis 1936. gadā Kalna Tenclavās, Nedēļa Milda Oļģerta m. (dz.1933.g.), Nedēļa Skaidrīte Oļģerta m. (dz.1940.g.), Nedēļa Aija Oļģerta m. (dz. 1940.g.), Nedēļa Staņislava (dz.1936. g.; Jāņa sieva). Māsa Aija dzīvo Rūjienas pusē Jeros.

Mājas grāmatas ieraksti vēsta, ka dažādos laikos dzīvojuši: Aparjods Artūrs Pētera d. (dz.1920.g.), Vilis Dravants (dz.1942.g.), Keišs Juris (dz.1953. g.), Anita Zariņa (dz. 1947.), viņas dēls Zariņš Andris (dz. 1973.g.), Evalds Vilnītis (dz. 1939.g.) un viņa sieva Aina Vilnīte (dz.1938. g.; dzīvo no 1989. gada līdz šim laikam), viņu dēls Ivars Vilnītis (dz.1964.g.).

Avoti un literatūra

Edgara Žīgura personīgais arhīvs.

Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja krājuma materiāli.

Aizsardzības kategorija: 
kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav
Atrašanās vieta: 
Gaujas kreisajā krastā, 1km uz Z-ZA no Jaunpiebalgas pagasta padomes, starp Avotiem un Vectenclavām. Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads.

Reklāma