Kapu krogs

Pievienoja:

Filips Bobinskis, 23.01.2023

1. att. Kapu krogs Krievijas impērijas 1866. gada trīs verstu kartē (1)

Koordinātas (WGS 84):

56.185157, 25.775669

Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

Par Kapu krogu dēvētais krogs atradās Aknīstes pagasta Kriškānu ciemā, Aknīstes-Siliņu (P74) ceļa malā. Savu nosaukumu krogs bija ieguvis no netālajiem Vecajiem Tunķeļu kapiem. Kapu dēļ Kriškāni un blakus esošie Tunķeļu un Smeķerstānu ciemi tikuši saukti kopīgā apzīmējumā par Kapu galu.

No Kapu kroga celtnēm dabā nav saglabājušās nekādas liecības. Nav arī zināms neviens šī kroga attēls. Visa informācija, kas par kroga darbību ir saglabājusies, ir dažas rakstiskas, galvenokārt no iepriekšējo paaudžu pārstāvju stāstījumiem pierakstītas liecības, kas aptver laika posmu no 19. gadsimta vidum līdz Pirmajam pasaules karam, kad krogs tika nojaukts. Pēc tam bijusī kroga vieta ietilpusi starpkaru periodā ārpus Kriškānu sādžas pārcelto „Kāpostiņu” laukā.

Pierakstītajās liecībās sniegtās ziņas par kroga ēku ir ļoti skopas. No stāstījuma par tā nojaukšanu noprotams, ka tā bijusi koka celtne. Minēta arī ķieģeļu klātbūtne, bet nav skaidrs, vai tie izmantoti ēkas nesošajās konstrukcijās vai kur citur, piemēram, dūmenī. Pati kroga ēka bijusi divdaļīga, vienā tās galā atradusies stadula, otrā - kroga istabas. No iekštelpu iekārtojuma aprakstos pieminēts ir vienīgi letes funkciju pildījis galds, kura virsmā bijis ierīkots speciāls caurums samaksātās naudas iemešanai atvilktnē. No kroga saimniecības ēkām dažas, piemēram, klēts, stāstījumos ir tikai garāmejot pieminētas, nesniedzot tām nekādu aprakstu.

2. att. Skats no dienvidiem uz vietu, kur atradās Kapu krogs. Izgriezums no no Google maps platformas Street view, uzņemts 2021. gadā

ZIŅAS

1934. gadā laikrakstā Jēkabpils Ziņas ar pseidonīmu Radžupes Radze tika publicēts raksts „Iz Aknistes pagātnes”, kurā par kapu krogu sniegtas šādas ziņas: „Gandrīz pretī šai kapsētai – drusku uz Aknistes pusi – otrā pusē jaunajam ceļam – ir mazs pauguriņš no vietas nosēts ķieģeļu un kaļķu drumstalām. Te kādreiz savā varenībā stāvējis „Kapu krogs”- šo minēto sādžu sirds. Ap to tad blīvējusies visu to laiku sabiedriskā dzīve ar priekiem un bēdām. Apmēram pirms trim paaudzēm kā pirmais krodzinieks šo krogu vaiņagojis Mārtiņš Mežaraups, enerģisks, neliela auguma vīrelis ar uzkrītoši smalku balsi. Šņabis tad neticis pārdots pudelēs, bet gan „mēriņos”. (...) Letes vietu izpildījis vecs, uz istabas pusi sašķiebies galds ar caurumu vidū – naudas iemešanai. Galda šķībums krodzeniekam pakalpojis tik daudz, ka uz „leti” uzliktais „mēriņš” stāvējis ieslīpi un pie pildīšanas ātrāki nācis pilns. (...) Krodzinieks par savu otro goda amatu uzskatījis līķu pavadīšanu uz kapsētu un bijis lepns un iedomīgs uz savām „garīdznieka” spējām, jo sādžā otru tādu nevarējis atrast, kas, dziedot „bēdīgās” dziesmas, būtu varējis „meldiņu locīt” un „runas turēt””.(2)

1936. gadā presē divus nelielus rakstiņus par Kapu krogu ir publicējis Krišjāņu ciemā dzimušais tobrīd nepilnus 15 gadus vecais Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas audzēknis Valdemārs Ancītis (1921–2006), vēlākais literāts un novadpētnieks. Nedaudz vēsturisku ziņu par bijušo krogu ir sniegts pirmajā rakstā: „Kroga ēku kaŗa laikā vāci nojaukuši un no viņas kokiem uzcēluši kādās tuva ciema mājās saimniecības ēku. Ēkas vienā galā bijusi stadula, otrā kroga istabas. Krodzinieki bijuši: latvietis Sīkrunātājs (palama: apm. 80 gadus atpakaļ) un žīdi Leiba Zilbermanis un Berka Blechmanis”. (3) Pārējais šī un otrā (4) rakstiņu saturs ir ar kroga darbību saistītu kuriozu gadījumu atstāstījums, kurus, kā V. Ancītis to citviet ir minējis, viņš pierakstījis no sava tēva Jāņa Ancīša (1878–1961). Dažus šādus stāstiņus par kroga apmeklētājiem savā iepriekš citētajā rakstā bija minējis arī Radžupes Radze. Tā ir viena no netiešām norādēm, ka persona, kura ar šo pseidonīmu 1934. gadā presē ir publicējusi divus Aknīstei veltītus rakstus, iespējams, varētu būt kāds no Ancīšu ģimenes locekļiem.

No abiem minētajiem 1936. gadā publicētajiem V. Ancīša rakstiņiem, tos apvienojot un nedaudz rediģējot, ir izveidota nodaļa „Aknīstes krogi”(5) viņa sarakstītajā, pēc nāves izdotajā „Aknīstes grāmatā”. Tur piebilsts, ka par Sīkrunātāju dēvētais krodzinieks, kura vārds neesot zināms, krogā saimniekojis ap 1850. gadu. Norādes par krodzinieka balss īpatnībām un viņa pildītajiem mirušo izvadītāja pienākumiem, apliecina, ka runa ir par Radžupes Radzes minēto krodzinieku ar Aknīstes pusē plaši izplatīto uzvārdu Mežaraups.

Visu minētajās publikācijās pieminēto ar Kapu krogu saistīto atgadījumu atstāsti, tiem dodot nosaukumu „Kapu krogus anekdotu cikls”, ir atrodami arī 20. gs. 40. gados V. Ancīša pierakstītajos folkloras materiālos, kas iesūtīti Latviešu Folkloras krātuvei un iekļauti viņa brāļa filologa Krišjāņa Ancīša (1911-1963) folkloras vākuma kolekcijā (6).