Ievērojamais latviešu dzejnieks, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Kārlis Skalbe dzimis 1879.gada 7.novembrī nelielajā kalēja mājā – Incēnos (mūsdienās Saulrietu Incēni). Incēnos paiet nākamā dzejnieka bērnības un skolas gadi, te tapis pirmais grāmatā izdotais dzejojums „Pie jūras” (izdots 1898.g.), kā arī sarakstīta liela daļa no pirmā dzejoļu krājuma „Cietumnieka sapņi” (1902.g.).
1926.gadā rakstnieks uzceļ māju ainaviskajā Incēnu kalnā, kur Skalbju ģimene pavadījusi 18 vasaras (1926–1944). Vasarnīcas arhitektūra nav raksturīga tradicionālajām Piebalgas celtniecības tradīcijām, drīzāk tajā saskatāmas skandināvu 20.gs. sākuma celtniecības paraugu atspoguļojums. Kopš 1987.gada Saulrietos darbojas Kārļa Skalbes memoriālais muzejs.
Pie Saulrietiem atrodas Vaktskalns, kurā atrodas Kārļa, Lizetes un Ilzes Skalbju kapu vieta. Kapu vieta veidota kā laiva ar vējā plandošu buru. No Vaktskalna paveras ainavisks skats uz Alaukstu.
Vaktskalna nosaukums vedina uz pieņēmumu, ka šeit kādreiz varētu būt bijis ceļa sargpostenis. Šai hipotēzei par labu runā gar Saulrietiem ejošā ceļa nozīmība - tas atradies uz Rīgas - Pleskavas ceļa trases un atspoguļots 17.gs. kartēs.
