Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Maskavas krogus vieta atrodas Aizkraukles novadā, Koknesē, senā Kokneses – Bērzaunes ceļa sākumā, divu nozīmīgu satiksmes ceļu krustojumā, apmēram 120 m uz DDA no Kokneses luterāņu baznīcas. Koordinātas: 56.64013, 25.43416.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Mūsdienās vieta atrodas Daugavas dzelmē, kur nonāca 1965. gadā pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas.
ZIŅAS
Nav zināms, kopš kura laika krogs ceļu krustojumā pastāvējis. Zviedru valdības veiktā Lielā kadastra ietvaros 1682./1683.g. zīmētā Kokneses pilsnovada kartē[1] šajā vietā iezīmēts mājvietu simbolizējošs aplītis, kuru E.Dunsdorfs pēc kadastra sarakstiem atšifrējis kā “Slawodtz Kroug”, piezīmē paskaidrojot ,ka tas ir Maskavas, resp. Kokneses baznīckrogs.[2] Baznīcu pretī krogam gan ceļ tikai 1687. gadā. Kokneses muižas un apkārtnes 1689. gada plānā[3] redzama gan baznīca, gan krogs ceļa pretējā pusē, Helēnas upītes labajā krastā. Tāda pati situācija attēlota arī ap 1700. gadu zīmētajā Kokneses – Raunas ceļa kartē.[4]
18. gadsimtā krogs saistībā ar ceļa trases izmaiņām tiek pārcelts uz Helēnas upītes kreiso krastu. Jaunā situācija attēlota 1763. gadā tapušajā Rīgas – Kokneses – Polijas robežas ceļa kartē.[5] Šajā kartē (3. attēls) krogs vairs netiek saukts vienkārši par “krogu”, bet ir ieguvis “Lehle krug” vārdu un atrodas krustojumā tieši pretī no Kokneses pils puses nākošajam ceļam. Savukārt ceļa otrā pusē, vietā, kur krogs vēlāk atkal tiks pārcelts uz savu beidzamo atrašanās vietu, atrodas neliels namiņš, kas nosaukts “Wachhaus” – sarga māja. Tas, ņemot vērā turpat Daugavas otrā pusē esošo Kurzemi, kas tolaik vēl bija nosacīti neatkarīga hercogiste, varētu būt robežsargu vai muitnieku postenis.
1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē[6] blakus krogam atzīmēta pasta stacija. Iespējams, krogus ēka šajā laikā jau pārvietota kādreizējās sarga mājas vietā, zem viena jumta apvienojot gan ceļotājiem un citiem apmeklētājiem paredzēto krogus daļu, gan zirgu pastam nepieciešamās telpas.
Šādu iespējamību apliecina arī 1797. gada Kokneses privātmuižas karte[7], kurā krogs attēlots L burta formā, novietojumā, kas atbilst vēlāk zināmajai Maskavas kroga atrašanās vietai (4. att.). Krogs ar attiecīgu simbolu, bet bez pievienota nosaukuma, atzīmēts arī Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[8], Krievijas un Vācijas impērijas 19.gs. II puses un 20. gs. sākuma militāri topogrāfiskajās [9] un citās kartēs.
Senākais kartogrāfiskais materiāls, kurā parādās Maskavas kroga vārds (K. Moskau), iespējams, ir Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Kokneses draudzes Kokneses pilsmuižas ar 1865./1883. gadu datētais plāns.[10] Kā krogus paralēlais nosaukums šajā plānā minēts Baznīckrogs (Kirchen Krug). (5. att.)
1892. gadā A.V.Krēgera Rīgā izdotā Baltijas provinču adresu grāmatā Kokneses pilsmuižā minēti 3 vārdā nenosaukti krogi kā arī baznīckrogs un viesnīca "Stadt Moskau". Pēdējos divus no muižas īpašnieka Otto fon Lēvenšterna nomā kāds L.Didrihsens (L.Diederichsen). Pie baznīckroga pastāv arī kolonālpreču veikals[11] 20. gs. sākumā, kā liecina šajā laikā izdota kolorēta pastkarte (6. attēls), viesnīca “Maskava” krogus ēkā joprojām darbojas.
Novadpētnieks J. Blese 1998.g. izdotā grāmatā “Koknese” raksta:
"Upītes krastā, tieši pretī baznīcai kādreiz stāvēja Maskavas krogs — uz nogāzes slīpuma celta varena plienakmeņu celtne, rietumu pusē pret baznīcu divstāvu, ziemeļu un austrumu pusē vienstāva."
"Gan Maskavas krogā, gan Stūra krogā pēc Pirmā pasaules kara nekāda kroga nebija. Maskavas krogā bija tikai neliels veikaliņš. Maskavas krogā ir dzimis pazīstamais ainavu gleznotājs Jūlijs Feders (1838—1909), kura tēvs šeit bijis krodzinieks."
“1935. gada 13. oktobrī, rīkojot Koknesē pļaujas svētkus, Maskavas krogu pārvērta labiekārtotā tūristu mītnē un nosauca par Saulēm. (..) Pēc kara, ņemot vērā diezgan šaurās telpas Krievkalna pamatskolā, dažas jaunākās klases pārcēla uz Saulēm. Šeit bija arī vienīgā kaut cik plašākā telpa, kur varēja notikt kādi sarīkojumi. Ēku vairākkārt remontēja un telpas pārbūvēja, tā ka, sākoties applūdināšanai, bija jāpamet samērā labi iekārtota ēka.”[11]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Kokneses Maskavas krogs ir tipisks lielceļa krogs, taču tā kā krogs atradies blakus baznīcai, to var pieskaitīt arī pie baznīckrogiem. Maskavas krogs, kā lielākā daļa vēsturisko mūra lielceļa krogu, datējams ar aptuveni 18. gadsimta otro pusi vai 19. gadsimta sākumu. Saglabājušies daži fotoattēli ar skatu uz krogu un baznīcu. Spriežot pēc fotogrāfijās un Kokneses muižas 1865./1883.g. kartē redzamā, krogs plānā bijis U formas. Atbilstoši J. Bleses rakstītajam, krogs celts mūra konstrukcijā, kā būvmateriālu izmantojot vietējo kaļķakmeni. Stadulu skaits nav zināms. Ēkai bijis divslīpju jumts, kas 20. gs. sākumā bijis segts ar kārniņiem (6.att.), bet 1950.-tajos gados – ar šīfera vai azbestcementa plākšņu klājumu (7.att.). Krogam bijuši vairāki salīdzinoši lieli logi, bet fasādes apmestas.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA, 7404.f., 3.apr., 5.l.
2 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. – Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 245.lpp. Skatīta: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:644820
3 LVVA, 7404.f., 1.apr., 1469.l.
4 LVVA, 7404.f., 1.apr., 2217.l.
5 LVVA, 7404.f., 1.apr., 2220.l.
6 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
7 LVVA, 2760.f., 1.apr., 117.l.
8 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
9 Skatītas: https://vesture.dodies.lv/
10 LVVA 1679.f., 194.apr., 80.l.
11 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. - Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. - 14.lpp. Skatīta: https://kpbc.umk.pl/dlibra/publication/238047/edition/248428?language=en
12 Blese, J. Koknese : Ar Atskatu Tālākā Pagātnē / [red. Silvija Brice]. – Rīga: Atēna, 1998. – 84.–86. lpp. Skatīta: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:643087
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
