Košu vēris

Kopš bērnības es, Aivars Vilnis (dz. 1959), dzīvoju "Lodes" rūpnīcas strādnieku ciematā Liepas ciemā. Visu savu apzinīgo mūžu esmu zinājis vietvārdus “Košu vēris” un “Košu pļavas”. Bērnībā  līdz 1970. gadu sākumam tās bija kopīgo ar vecākiem pastaigu gala mērķis. Pavasaros gājām turp lasīt skābenes, vasarās spradzenes, sauļojāmies. Mana māte Vizbulīte Polmane prec. Vilne dzimusi Liepas 105.kilometra dzelzsceļa mājā, kas netālu no “Baižām”. Viņai “Košu vēris” zināms kopš bērnības.

2019.gada 26.aprīlī jautāta, Vizbulīte teica, ka nezinot kāpēc “Košu vērim” tāds vārds. Pēc kara tur savām govīm sienu pļāvuši Reinīši no “Atvariem” un Mūri no “Gaujmaļiem”.

Līdz 2019.gada 25.aprīlim, kad historia.lv izlasīju par “Strīdus pļaviņu”, domāju, ka Košu vērim šāds nosaukums, jo tur augušas kosas (Equisetum arvense). 

Mans tētis Modris Jānis Vilnis (1939–2015) Liepā ienācējs no Matīšiem stāstīja, ka Jāņu aizlieguma laikā 1960. gadu sākumā tur liepēnieši rīkojuši nelegālu Jāņu svinēšanu ar muzicēšanu. 

Es atceros, ka pļavās 1960. gados bija mācību laukums ugunsdzēsējiem ar dažādām šķēršļu sienām.  

2019.gada 25.aprīlī  Raimonds Rencis (dzimis 1942) – “Baižu” māju mantinieks – atcerējās, ka “Košu vēris” vienmēr bijušas “Baižu” pļavas, viņš tur jaunībā arī sienu pļāvis. Viņš par to piederību “Kosām” un neko nezināja.

2015.gada 1.jūnijā dižkoku pētnieka Ata Baižas  (1936–1992) brālis Uldis Baiža (1934–2018), kas dzīvoja Liepas “KalnaLodēs”, atcerējās, ka “Košu pļavu” attekās mērcēti lini.

2019.gada 26.aprīlī uzrunātā Dzidra Kaņepe prec. Bērtiņa (dz. 1943) atcerējās, ka viņu mājās “Birztalās”, kuru zemes no “Baižām” uz DA, lietots gan “Košu vēra”, gan “Košu pļavas” vārds. Viņa no sava tēva – stiebru krēslu meistara – Jāņa Kaņepa dzirdējusi, ka “vecos laikos” tās pļavas piederējušas pārgaujas “Kosu” mājām. Viņa atcerās, ka kolhoza laikā tur ganītas “Ūdru” fermas nobarojamās teles. Arī viņa atcerās attekas ar mērcētiem liniem, tie dikti smirdējuši. Viņa apstiprināja Jāņu svinēšanas faktu – tas bijis vienu reizi – un to, ka bijis ugunsdzēsēju mācību laukums. Krēslinieka Jāņa Kaņepa (1912–2004) krēsli ir “Lejas Bregžu” krēslu muzejā, viņš arī redzams dokumentālajā filmā, ko muzejā rāda apmeklētājiem.

“Košu vēris” tagad aizaudzis ar stādītām neretinātām eglēm.