Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Madonas Leiverkrogs atradies uz senā Bērzaunes–Cesvaines ceļa, mūsdienu Madonas pilsētas teritorijā, Rīgas ielā 4. Koordinātas: 56.84932 26.21523.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Vairākkārt pārbūvētā ēka mūsdienās pieder valstij, ir labā stāvoklī un tajā atrodas Cēsu zonālā valsts arhīva Madonas dokumentu glabātava.
ZIŅAS
Krogs bijis Madonas (Modohn) jeb Biržu muižas sastāvā. Senākais kartogrāfiskais materiāls, kurā atrodams Leiverkrogs, ir 17. gadsimta Bērzaunes-Cesvaines ceļa karte. Šajā kartē, 22. jūdzē no Rīgas, starp divām upēm Madonas muižas tuvumā iezīmēts “Leiwer krogh” (2.attēls).[1] Vēlāk tas, iespējams, redzams arī 1839. gada Rikera Vidzemes speciālkartē - kroga nosaukums šeit nav atzīmēts un pats apzīmējums nav skaidri nolasāms.[2] Krogs (Leiwer Krug) norādīts arī 20. gadsimta sākumā zīmētajā Lazdonas draudzes kartē (3.attēls)[3].
1905. gada revolūcijas laikā laucinieki, sociāldemokrātu iedvesmoti, nereti vēršas pret krogiem kā muižnieku peļņas avotu un tautas nodzirdīšanas vietām. Īpaši plaši šīs norises izvēršas toreizējā Cēsu apriņķa dienvidu daļā. Tā Sarkaņu pagasta sapulcē 4. novembrī pieņemts lēmums divu nedēļu laikā slēgt pagasta teritorijā esošos abus krogus, aicinot no 18. novembra nepārdot tajos alu un citus stipros dzērienus. Krogu slēgšanai ievēlēti desmit cilvēki, starp tiem arī pagasta vecākais Augusts Balodis un rakstvedis Pēteris Šlesers. Nākamajā dienā lēmuma raksti nogādāti Aizkujas Krusta krogā un Madonas Leiverkrogā. Madonas krodzinieks Jānis Simolmanis vēlāk nopratināšanā liecināja, ka 5. novembrī krogā ienākuši 10 vīri, viņš pazinis pagasta vecāko, rakstvedi un zemnieku Šiliņu no Bitēm. Rakstvedim rokā bijis attiecīgais lēmums, viņš to nolasījis un piestiprinājis pie sienas. Krodzinieks teicis – viņš jau tūlīt varot beigt tirgoties. lenākušie pasmējušies – vēl 14 dienu esot atļauts to darīt, tad pasūtījuši dzērienu, samaksājuši, izdzēruši un aizgājuši. J. Simolmanis noteiktajā laikā krogu esot slēdzis.[4]
Ap 1905./1906. gadu krogs tiek likvidēts un kartogrāfiskajos materiālos turpmāk vairāk atzīmēts netiek.
1931. gadā par Leiverkrogu rakstījis Jānis Mednis: “Gadu simteņu maiņā Aronas (Jābūt “Madona” – red.piez.) vēl nav bijis. Tā izaugusi desmit gados ap veco un slaveno Leivērkrogu, uz ko tēvu tēvus veduši visi ceļi kā svētceļniekus uz Romu. Šī trīsdesmit asu garā ēka piecu ceļu krustos bijusi pirmā apstāšanās vieta braucot ar cūkām un liniem Rīgā, un desmit pagastos to pazinuši veci un jauni. Ja kādu turējuši aizdomās, ka viņa prāts nav pilnīgs jeb ka “viņam visa nav mājās”, tādam jautājuši: čura, vai zini kur Leivērkrogs ? Ja viņš to nav zinājis, visiem bijis skaidrs, ar ko darīšana. Krogs ir bijis pilsētas tēvs. Ap to apmetušies pirmie amatnieki un tirgotāji un rindās gar lielceļa malu cēluši savas paspārnes. Pēc viņiem saradās policijas un tiesu iestādes, bet vēlāk bija vajadzīgas arī skolas. Kad uzbūvēja dzelzceļu, te bija izredzēta vieta stacijai, un no tā laika Arona [Madona] auga ar katru dienu.”[5]
Vairākās Madonas rajona laikraksta “Stars” publikācijās aplūkoti ar Leiverkrogu saistītie 1905. gada notikumi. Indulis Zvirgzdiņš 1985. gadā rakstīja: “Sadursmes notikušas arī Madonā, kur 1. decembrī ieradās no Veckalsnavas padzītie kazaki. Ne sevišķi mierīgo nakti viņi pavadīja Biržu muižas rijā un Leiverkrogā (no tuvējā meža uz viņu novietnēm bieži šauts). No rīta kazaki un vēl ap 50 zaldātu devās uz Vecpiebalgu, lai tālāk nokļūtu Cēsīs.
Pēc karaspēka aiziešanas 2. decembrī ap pulksten 10 Madonā ienāca kādi 300 bruņoti cilvēki. Tika nodedzināta muižas rija, Leiverkrogs (izdega tā koka daļas), arestantu māja.”[6]
1907. gadā nodedzinātais Leiverkrogs tiek pārbūvēts. Celtniecības darbi redzami šajā gadā uzņemtā, Madonas novadpētniecības muzejā glabātā fotogrāfijā. (5.attēls) Pēc V. Urtāna 1957. gadā publicētā rakstā sniegtām ziņām, “kad krogu likvidēja, ēku savā īpašumā ieguva desinieks Krūmiņš un pārbūvēja to par dzīvojamo māju, uzceļot arī otru stāvu.”[7] Vēlāk bijušo krogus ēku vēlreiz pārbūvē, tai izbūvējot pilnu otro stāvu. 1918. gadā tajā iekārto Biržu sieviešu ģimnāziju[8], pēc tam Madonas pamatskolu, kas tur darbojas līdz 1934. gadam.[9] 1930.-to gadu II pusē Krūmiņa mājā kādu laiku, iespējams, darbojas vidusskola.[10]
V. Urtāns arī norāda, ka Leiverkrogs kļuvis par “revolūcijas centru” 1917. gadā; 1918. gada beigās Stučkas padomju vara tajā ierīko Jāņa Villera vadītu kara tribunālu, bet II Pasaules kara gados vācu okupācijas laikā bijušā krogus ēkā esot atradusies “koncentrācijas nometne”.[7]
Kā interesantus, ar Leiverkrogu saistītus faktus V. Urtāns atzīmē, ka ēkas “griestu uzbērumā atrasta un nodota muzejam īpatnējā 18. gs. pistole – kramenīca. Muzejā nonācis arī šeit atrastais 12. gs. latgaļu cirvis un tuvumā esošajā mājā iebūvētais revolucijas laiku ķieģelis ar ierakstu “Nost ar patvaldību!””[7]
Par godu krogam Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītājs, ilggadējais Madonas rajona deju kolektīvu virsvadītājs, Tautas deju ansambļa “Vidzeme” mākslinieciskais vadītājs Andris Ezeriņš sacerējis mūsdienās joprojām populāras tautas dejas: “Ezeriņš sacerējis vairāk nekā 20 deju. Jaunrades deju konkursā 1996. gadā prēmēta viņa "Leiverkroga danči". 1997. gada dejotāju aptaujā par gada populārāko deju atzīts "Leiveris". XI Deju svētkos, kas norisinājās 1993. gadā, Ezeriņš pirmoreiz bija virsvadītājs Vidzemes vēsturiskā novada dejotāju skaitam iecerētajai "Saules dejai". XII Deju svētkos, kas notika 1998. gadā, Vidzemes uzvedumā viņš iestudēja savas divas dejas "Leiveri" un "Lai tā būda rūc". Šīs dejas joprojām ir dejotāju iemīļotas un bieži dejotas, tām piemīt humors, pamatīgums un vidzemnieku lepnums.”[11]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Leiverkroga ēka tipoloģiski pieskaitāma pie lielceļa krogiem. Krogs, kā redzams senākajā šobrīd zināmajā, 1905.gadā uzņemtajā fotogrāfijā (4.attēls), celts laukakmens mūra konstrukcijā kā vienstāva garenbūve ar, iespējams, vienu gareniski pievienotu stadulu. Krogus būvniecības gads nav zināms, varētu būt celts aptuveni 18./19.gs. mijā. 1907. gadā ēku pārbūvē (5.attēls), izveidojot jaunu jumta konstrukciju – divslīpju jumtu ar taisniem galiem. Senākais jumts (ko 1905.g. fotogrāfijā nevar pilnībā redzēt) varēja būt arī ar nošļauptiem galiem.
Laikā līdz apm. 1920. gadam Leiverkrogs piedzīvo otru kapitālo pārbūvi - piemērojot ēku skolas vajadzībām, tai uzceļ augstu otro stāvu (9.attēls).
Līdz mūsdienām ēkai jau izbūvēts jumta stāvs, vienā fasādē trīs stāvu augstumā, otrā divu stāvu līmenī ar mezonīna izbūvi. Kādreizējais kroga apjoms ēkā vairs nav nolasāms.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA, 7404.f., 1.apr., 2215.l., 4.lapa
2 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
3 LVVA, 1679.f., 189.apr., 18.l.
4 Zvirgzdiņš Indulis. 1905. gada revolūcija un cīņa pret degvīna monopolu Madonas apkārtnē // 1905. gads Latvijā: 100 : pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga / LU Latvijas vēstures institūts ; [redakcijas kolēģija: Jānis Bērziņš (atbildīgais redaktors) ... [u.c.]]. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 365.lpp.
5 Mednis, J. Melnais, sarkanais un baltais // Piesaule. – 1931. – Nr. 10. – 1. oktobris. Skatīts: periodika.lv
6 Zvirgzdiņš, I. Novembrī un decembrī pirms 80 gadiem // Stars. – 1985. – Nr. 144. – 3. decembris. Skatīts: periodika.lv
7 Urtāns, V. Bijušais Leivērkrogs Madonā // Stars. – 1957. – Nr. 33. – 19. marts. Skatīts: periodika.lv
8 manasvietas.blogspot.com
9 Madonas Ziņas. – 1936. – Nr. 27. – 3. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
10 Brīvas telpas Madonā un apkārtnē // Madonas Ziņas. – 1939. – Nr. 43. – 2. novembris. Skatīts: periodika.lv
11 timenote.info/lv/Andris-Ezerins
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
