Vecsaimniecība
Rudgalvju (Rudgalu) vārds fiksēts jau 17.gs. zviedru kartēs. Pašreizējās Lejas Rudgalvju ēkas, visticamāk, celtas 20.gs. sākumā.
Ziņas
2015.g. jūlijā Kalna Rudgalvjus apsekoja Edgars Žīgurs, Gints Skutāns un Vēsma Johansone.
Ēkas
Saimniecības ēka
2015.gadā saimniecībā konstatēta tikai viena ēka, kas liecina par vēsturisko apbūvi. Ēka celta guļbūvē no kaķētiem, apaļiem baļķiem, kas stūros savienoti krusta pakšos. Pakšu savienojuma vietās un pārlaidumā baļķi notēsti. Pamati samērā augsti, mūrēti no laukakmeņiem. Jumts divslīpju, segts šīfera loksnēm. Uzklāts virsū vecajam skaidu segumam. Ēka ar šķērssienu sadalīta divās daļās. Abām ēkas daļām divviru durvis. Ēkas zelmenī, kas veidots no dēļiem, vienviru durvis. Līdz ar to ēkas bēniņus varēja izmantot lopbarības vai citu saimniecības lietu uzglabāšanai. Vizuāli ēka atbilst stallim-ratnīcai.
Iedzīvotāji
20.gs. 30. gados Berta Bišere noraksta īpašumu kalponei Elizabetei Žeikarei. Elizabetes un viņas vīra Eduarda bērni – Jānis, Kārlis, Skaidrīte – īpašumu sadala. Apsekošanas laikā mājā dzīvo Skaidrīte Bukovska, dz. Žeikare.
Avoti un literatūra
Edgara Žīgura personīgais arhīvs.
Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja krājuma materiāli.
