Maznaudēļi

Naudēļu (Naudüll) vārds fiksēts jau 17.gs. zviedru kartēs. Pašreizējās Maznaudēļu ēkas celtas 19.gs. otrajā pusē. Par to daļēji liecina saglabāts vecais zemes plāns, kas datēts ar 1873.g.

Ziņas

2015.g. septembrī Maznaudēļus apsekoja Edgars Žīgurs un Vēsma Johansone.

Ēkas

Dzīvojamā māja

Ēka būvēta guļbūvē no kaķētiem, baļķiem, kas stūros savienoti krusta pakšos. Mājas fasādes sienai baļķi ir tēsti, savukārt sānu sienās atstāti apaļi. Šiem baļķiem pietēsti tikai gali, lai būtu kvalitatīvāks krusta pakša savienojums. Lai novērstu ēkas ārsienu deformāciju, laika gaitā ārsienas stiprinātas ar bultskrūvēm un vertikālām savilcēm.

Jumts četrslīpju, segts ar apses skaidām. Domājams, ka sākotnēji ēkai bijis salmu jumts, kā arī brodiņi tā galos. Ēkas priekšpusē plata jumta pārkare. Pamati mūrēti no laukakmeņiem, vēlāk papildināti ar veidnī lietu cementa kārtu. Ar cementa palīdzību aizmūrēti arī ēkas sānos mainītie apakšējie baļķu vainagi. Tagadējie mājas logi sastāv no divām daļām – apakšējo, lielāko daļu, veido divas vērtnes ar lielām, vertikālām, taisnstūrveida rūtīm. Augšējo daļu veido horizontāli novietots rāmis ar 3 mazām rūtīm. Šie logi izveidoti ap 20.gs. 60-tiem gadiem, kad mainīti vecie logi. Par kādreizējo logu maiņu liecina aizpildīti fragmenti no veco logu vietām ēkas korpusā.

2015.gadā mājas fasādei piebūvēta veranda.

Pagrabs

Pagrabs mūrēts no laukakmeņiem, tuvu reljefa slīpumam. Pagraba durvju virzienā zemē izveidots ap 1m dziļš celiņa veida iedziļinājums, kas pakāpeniski saplūst ar tālāko reljefa slīpumu. Virs pagraba izveidota divslīpju jumta konstrukcija, kas segta ar apses skaidām. Jumts balstās uz 3 vainagu augstumā izbūvētas, no apaļiem baļķiem kaķētas guļbūves. Baļķu gali notēsti krusta pakšu savienojumu tuvumā. Arī zelmenis būvēts no kaķētiem, apaļiem baļķiem. Jumta izbūve pildījusi neliela šķūnīša funkcijas – jumta zelmenī, pagraba ieejas pusē, izveidotas nelielas durvis vienviru durvis.

Klēts - ratnīca

Ēku kombinācija – klēts/ ratnīca tradicionālajā celtniecībā ir netipiska parādība. Jau šo ēku novietojums uz pamatiem tradicionāli ir krasi atšķirīgs: klētis būvēja uz augstiem pamatiem, lai nodrošinātu ventilāciju arī zem grīdas, taču ratnīcas tika būvētas pēc iespējas tuvāk zemei, lai tajās būtu ērtāk novietot ratus, ragavas u.c. Līdz ar to var izvirzīt šādas hipotēzes:

• viena no ēkas daļām (klēts vai ratnīca) otrai ir piebūvēta klāt vēlāk (par to gan neliecina būvkonstrukcijas),
• ratnīcas daļai sākotnēji ir bijusi cita funkcionāla nozīme,
• jau sākotnēji šī ēka celta kā visai oriģināls piemērs.

Ēka celta guļbūvē no kaķētiem, apaļiem baļķiem, kas stūros savienoti krusta pakšos. Pakšu savienojuma vietās un pārlaidumā baļķi notēsti. Pamati – akmens paviļas. Jumts divslīpju, segts ar apses skaidām (ziemeļu pusē uzliktas šīfera loksnes). Jumta pārkare fasādes pusē veido paspārni. Ēka sastāv no 3 telpām: kreisajā pusē, viena otrai blakus, atrodas drēbju klēts un labības klēts, bet ēkas labajā pusē - ratnīca. Katrai telpai ir bijušas savas durvis: katrai klēts telpai vienviru, bet ratnīcai divviru. Celtnes labās puses zelmenī, kas arī būvēts guļbūvē no apaļiem, kaķētiem baļķiem, izveidota lūka ar vienu vērtni. Līdz ar to ēkas bēniņu varēja izmantot siena vai citu saimniecības lietu uzglabāšanai.

Šķūnis

Šāda veida šķūņi Vidzemes lauku ainavā masveidā parādās 20. gs. 20. - 30.gados. Būvēts statņu konstrukcijā un apšūts ar dēļiem. Pamati mūrēti no laukakmeņiem. Jumts divslīpju, tagad segts ar skārda loksnēm. Divviru vārti (durvis) atrodas abu sānu sienu vidū. Šķūņa zelmeņos logu vietas papildus apgaismojumam, varbūt arī ventilācijai.

Saimniecības ēkas

Daļa vecās saimniecības ēkas (kūtis, staļļi) ir izteikti pārbūvētas un piemērotas mūsdienu vajadzībām. Tā arī šis saimniecības ēku komplekss izveidots padomju laikos.

Iedzīvotāji

Māris Gaters (dz. 1943.02.03.)

Māte Velta Veronika Gatere (dz. 1923.g.)

Mātes brālis Jānis Gaters (dz. 1924.g.; no 1943. gada 18. dec. dienējis vācu armijas Latviešu SS leģionā ierindnieks. Kritis 1944. gada 28. septembrī)

Mātes tēvs Jānis Gaters (dz.1889.g.)

Mātes māte Marija Meldere, viņas māsa Anna Meldere (dz. 1892. g.)

Avoti un literatūra

Edgara Žīgura personīgais arhīvs.

Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja krājuma materiāli.