Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Mucenieku jeb Mucu krogs atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā), senā Bērzaunes – Cesvaines lielceļa, mūsdienu autoceļa P37 (Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene) kreisajā malā, blakus sabiedriskā transporta pieturai “Mucukrogs”, apm. 200m pirms Cesvaines pilsētas robežas. Koordinātas: 56.95138 26.32329.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Mūsdienās krogus ēkas saglabājusies daļa ir dzīvojamā māja “Mucenieks”. Māja ir apdzīvota, šķietami apmierinošā tehniskā stāvoklī. Jumts segts ar azbestcementa viļņotajām loksnēm.
ZIŅAS


Mucenieku krogs piederējis Cesvaines (Sesswegen) muižai. Aptuveni tajā pat vietā, kur šodien, lai gan ceļa pretējā malā, krogu bez nosaukuma redzam novietotu jau H.J.Locenija 1681. gadā sastādītajā Cesvaines muižas plānā (2.attēls). Eksplikācijā paskaidrots, ka krogs, kas mājvietu sarakstā atzīmēts ar 36. numuru, piekrīt Silekšu vakai (Krogs Sileksem Wacke).[1]
Ap 1700. gadu zīmētajā Bērzaunes – Cesvaines ceļa kartē (3.attēls) redzam krogu, kas novietots netālu no “Gigger” (Ģigurti) mājām un nosaukts par Kroņakrogu (Cronakrogh).[2] Nav šaubu, ka nosaukums norāda uz kroga piederību netālajai Kroņa muižai (Crone hoff), kas atrodas uz Z no Muceniekiem, pusceļā līdz Cesvaines muižai (sk. 4. attēlu), taču to, vai 1700. gada Kroņakrogs ir tas pats 1681. gada Silekšu vakas krogs, tik droši apgalvot nevar.


L.A.Mellīna 1792. gadā sastādītajā Cēsu apriņķa kartē (5. attēls) Mucenieku krogs nav iezīmēts. Tajā pie Kokneses–Cesvaines lielceļa redzams tikai Cesvaines Šļākas krogs un tolaik vēl pastāvošais Aizkujas Urbastes krogs.[3]
Šķiet, senākais kartogrāfiskais materiāls, kurā krogs redzams ar Mucenieku nosaukumu (Mutzenek), kā arī pārliecinoši novietots Madonas–Cesvaines lielceļa kreisajā pusē, ir 1839.gada Rikera Vidzemes speciālkarte (3.attēls).[4]
Krogs Muceniekos iezīmēts arī Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu kartē[5].
Pagaidām nav zināms, cik ilgi Mucenieku krogā turpinājusies kroģēšana. 1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Cesvaines pilsmuižā nav norādīts neviens krogs, bet 1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” – tikai Šļākas krogs. Uz šīm adresu grāmatām, ņemot vērā, ka tajās iekļautās ziņas apkopotas izmantojot brīvprātīgu anketēšanu, gan nevar paļauties kā uz drošiem avotiem, lai apgalvotu, ka krogs šajā laikā patiešām nepastāv.

Ap 1900. gadu sastādītajā Cesvaines draudzes kartē Mucenieki iezīmēti kā mājvieta, bet 1903. gadā izdotajā Cēsu apriņķa ceļu kartē (6.attēls) atkal redzam ar attiecīgo kartogrāfisko simbolu norādītu krogu.[6] Vēlākās kartēs, neskaitot Pirmā pasaules kara laikā vācu un krievu militāro topogrāfu izdotos 1866.gada 3 verstu kartes atkārtotos, neaktualizētos izdevumus, ne krogus vārds, nedz simbols vairs neparādās, mājvietai turpinot saukties “Mucenieks”.

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS






Mucenieku krogs ir tipisks lielceļa krogs. 17. gadsimta beigu kartēs aptuveni vēlāko Mucenieku vietā iezīmētais krogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
Ar aptuveni 19.gs. I pusi datējamā kroga ēka celta, domājams, nešķeltu laukakmeņu mūra konstrukcijā un vēlāk apmesta. Kroga telpu gals saglabājies labā stāvoklī, bet stadulas būvapjoms tikai daļēji – no stadulas palicis sienas fragments ar kādreizējo iebraukšanas vārtu ailu. Iespējams, stadulas ārsienas daļēji bijušas koka konstrukcijā. Pēc “Mucenieka” iedzīvotājas Daces Kozmeijeres stāstītā stadula nojaukta 1970.-tajos gados. Tajā bijusi iekārtota kolhoza teļu kūts.[7]
Kroga gala fasādē redzams saglabājies jumta stāva (bēniņu) logs, kas atdarinājis krogiem ierasto pusloka logu - tas dalīts trīs daļās, kur vidējā ir loga vērtne, bet abās malās tikai vizuāls dekoratīvs iedziļinājums. Mūsdienās kroga jumts klāts ar azbestcementa viļņotajām loksnēm.
Muceniekos saglabājušies krogu ēkās mūsdienās reti sastopami senatnīgi būvgaldniecības paraugi – dēļu un šķērsdzītņu konstrukcijas ārdurvis ar greznām simetriski divpusēji atliektām ragveida jeb āža kāšu virām (9.attēls) un sešrūšu groplogi ar kāšu virām.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 1042.lieta.
2 LVVA, 7404.f., 1.apr., 2215.l., 6.lapa.
3 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
4 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen [Kaart] / herausgegeben vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau auf Grund der im Besitz der Livländischen Ritterschaft befindlichen Kreis Wegekarte. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
7 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicēja: Dace Kozmeijere. Pierakstīts “Muceniekā” 17.04.2022.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.