Krogs
Ozolkrogs atrodas Līgatnes pagastā, uz 19.gs. izbūvētās šosejas Pleskava–Rīga–Varšava, kas mūsdienās pazīstams kā autoceļš A2, Vidzemes (Pleskavas) šoseja. Posms, kurā atrodas Ozolkrogs, līdz ar ceļa pārbūvi ticis nošķelts, un mūsdienās to no šosejas šķir arī dzelzceļš.
Konkrēts Ozolkroga celšanas laiks nav zināms. Zināms, ka tā ēka būvēta aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē. Visticamāk, krogs bijis Nurmižu muižas īpašumā.
Zināms, ka 1959. gadā Ozolkroga īpašnieks bijis Siguldas MTS un lietojis krogu kā dzīvojamo ēku, bet stadulās ierīkojis kūtis, kas šajā laikā bijis raksturīgs izmantošanas veids kādreizējo krogu stadulām.
Jau līdz 1959. gadam kroga telpiskajā plānojumā bijušas veiktas pārmaiņas – lielā kroga telpa sadalīta divās istabās, nemainot ēkas būvapjomu. Fasādes nav bijušas būtiski izmainītas, vienīgās pārmaiņas veiktas daļēji aizmūrējot kādreizējās durvis uz balkonu, rezultātā izveidojot analogu logu blakus esošajiem logiem.
Ēka būvēta uz lentveida laukakmens mūra pamatiem, bet ārsienas veidotas no dolomītakmens un kaļķa javas mūra ar šķembu ķīlējumu, biezums 85cm. Dolomītakmens mūra krogi Latvijas teritorijā nav bieži sastopami, jo lielākoties tie tika būvēti no vietēji biežāk pieejamajiem būvmateriāliem – laukakmens, kokmateriāla. 1959. gadā fiksētās nesošās iekšsienas bijušas 60cm biezas, starpsienas 10 cm biezas. Sienas bijušas apmestas uz skalu režģa vai niedru pinuma. Grīdas bijušas veidotas no krāsotiem dēļiem, griesti balsināta koka.
Arī ēkas arhitektoniskais veidols nav raksturīgs vēsturiskajiem krogiem Vidzemē – Ozolkrogs veidots klasisku formu valodā pretstatā ierastajiem masīvajiem un formās vienkāršajiem lauku krogiem. Mūsdienās kroga apjoms ir saglabājies tikai daļēji.
Būvapjoms bijis veidots U formā, sānos izvietojot stadulas, bet centrā kroga telpas. Vidus apjomā klasiskās formās izbūvēts mezonīns ar trīs doriskā ordera pilastriem, profilētu dzegu ieskautu frontonu. Visus apjomus galvenajā fasādē akcentējuši apaļloka pārsedzes logi. Galvenās fasādes vidusdaļa bijusi apmesta – pilastri gludi apmesti krāsoti baltā krāsā, bet pārējā daļa raupji apmesta un nekrāsota. Palodžu konsoles, logu un durvju pārsedzes veidotas no sarkanajiem ķieģeļiem.
Ozolkroga ēkai blakus atrodusies vēl kāda ēka viena stāva līmenī ar divslīpju jumtu, kas mūsdienās iebūvēta dzīvojamajā mājā. Ēka mūrēta tādā pašā manierē kā Ozolkrogs, tomēr ar greznākiem paņēmieniem – stūri akcentēti ar sarkano ķieģeļu mūriem, logi ar uzacs veida sandrikiem.
Šobrīd ēka šķiet pamesta un neizmantota. Lielākā daļa no kādreizējās greznības ir zudusi, blakus esošā ceļa nozīme apvidus transporta ceļu infrastruktūrā mūsdienās ir kļuvusi maznozīmīga, un tikai retais zina par šādas ēkas eksistenci.
Literatūra
1. NKMP PDC. KM 08-04-III-41-3338, Inv. Nr. p. 2042 – 1 – III, p. 8822 III
