Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Plades kroga vieta atrodas Saulkrastu pilsētā (1940.g. Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā), Ainažu ielas 70 zemes gabalā, senā Rīgas – Pērnavas lielceļa kreisajā pusē. Koordinātas: 57.285309 24.415599.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka daļēji nojaukta, daļēji iebūvēta ap 1970. gadu celtā dzīvokļu mājā.
ZIŅAS
Senākās ziņas par kroga pastāvēšanu vēlākā Plades kroga apkārtnē rodamas 1695. gadā zīmētajā Pērnavas ceļa kartē, kur, tieši pirms robežas ar Skultes muižu, kas, jādomā, tolaik gāja pa Kuņurdziņu, ceļa labajā pusē iezīmēts (2. attēls) Bīriņu muižas Plusse krogs (Koltzens Plusse krug).[1] Ņemot vērā, ka netālā Pēterupes Bīriņu kroga vārds tajā pašā kartē transkribēts kā “Pierings krug”, var pieļaut, ka latviski krogs saukts par Blusu vai Blusas krogu.
Blusas krogs atradies Grēves māju zemē un, domājams, nopostīts Lielā Ziemeļu kara laikā 18. gadsimta sākumā. Šajā vietā krogs vairs atjaunots netika.
Kad Bīriņu muiža nolemj atkal atvērt krogu lielceļa posmā starp Ķīšupi un robežu ar Skultes muižas zemēm, tā to ierīko Plades mājās. Kad tieši krogs sāk darboties, pagaidām nav zināms. 1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Plade vēl ir zvejnieksēta.[2]
Plades māju senāko pieminējumu avotos (Haddj / Pladde) atrodam Lielā kadastra ietvaros notikušās 1682.–1683. gada revīzijas protokolā, kur tās ierakstītas Bīriņu blakusmuižai – Eikažiem – piederošo jūrmalas zvejnieksētu vidū.[3]
Senākais kartogrāfiskais avots, kurā atrodam apliecinājumu par Plades kroga pastāvēšanu ir grāfa L.A. Mellīna 1791. gadā sastādītā Rīgas apriņķa karte, kur tas iezīmēts jau atrodoties savā vēlākajā vietā (3. attēls). Taču to, ka Plades krogs pastāvējis vēl pirms 1784. gada, uzzinām no 1795. gada dvēseļu revīzijas.
Dvēseļu revīziju ziņas
Par dvēseļu revīzijām sauca Krievijas impērijas tautas skaitīšanas, kuru mērķis bija noskaidrot tā sauktās “galvas naudas” nodokļa maksātājus katras muižas un pilsētas ietvaros. Pavisam, laikā no 1718. līdz 1858. gadam Krievijā notika 10 dvēseļu revīzijas, no tām Latvijas teritorijā – septiņas (Kurzemē sešas). Rīgas guberņas 1782. gada revīzija saglabājusies nepilnīgi un pirmā dvēseļu revīzija, kuras materiāli gandrīz pilnībā saglabājušies un plaši izmantojami gan dzimtu, gan mājvietu vēstures izpētē, Vidzemē notika 1795. gadā.
Bīriņu muižas Plades krogā (Pladde krug), kas revīzijas protokolā ierakstīts ar 14. mājas numuru, 1795. gadā krodzinieks ir kāds 28 gadus vecs Bērends (Berend). Bērendam ir 28 gadus veca sieva Marija (Marri) un viņiem ir 2 meitas – Anne un Grieta, 3 un ½ gadu vecas. Vēl krogā dzīvo divi krogus kalpi – Bērends un Mārtiņš, kā arī kalpone Ane. Mārtiņam un Anei norādīti audžubērni – 10 gadus vecais Mārtiņš un 9 gadus vecā Marija, kas, iespējams, ir viņu jaunākais brālis un māsa. Vecais krodzinieks Miķelis (Michel) miris 1784. gadā. (4. attēls).[4]
1811. gadā Plades krogam ir mainīts mājvietas numurs. Tagad tas ir 19. Krodzinieks joprojām Bērends, kuram tagad 44 gadi. Krogā vēl dzīvo krodzinieka dēls Pēteris, divi kalpi, viens vaļinieks Jēkabs un divi 12 gadus veci zēni, Jēkabs un Mārtiņš, kuri pilda sarga pienākumus, jādomā, uzrauga stadulu un/vai nojumi zirgu un pajūgu novietošanai (5. attēls). Sieviešu kārtas personas šajā revīzijā uzskaitītas netiek.[5]
1826. gada revīzijas protokolā (6. attēls) norādīts, ka Bērends Toma dēls 1824. gadā miris, bet saimnieks tagad ir viņa dēls Pēteris, kas pēc dzimtbūšanas atcelšanas pieņēmis Grīnberga? (Grehnberk) uzvārdu.[6]
1834. gada revīzijā redzam, ka Plades kroga saimnieks tagad ir Miķelis Grēvis (Mikkel Grehwis).[7]
Miķelis Grēvis, šķiet, saimnieks Plades krogā vēl arī pēdējās dvēseļu revīzijas laikā 1858. gadā.[8]
Krogs deg!
Nav nekāds retums, kad nolaidības, ļaunprātības vai nelaimīgas sagadīšanās pēc krogos izceļas ugunsgrēki. Vēsturnieka un etnogrāfa Uģa Niedras pētījumā par Vidzemes piekrastes krogiem atrodam ziņas par ugunsnelaimi, kas 1875. gadā, naktī no 3. un 4. decembri piemeklēja Plades krogu.[LVVA 111.f., 1.apr., 4406.l., 4. lapa]
“Pēc pulksten 11 naktī krodzinieka H. Jordana sievu no pirmā miega uzmodināja troksnis stadulā. Gāja lūkot pati, jo vīrs, pa dienu izbraukājis Neibādi jeb Saulkrastus, pieguris un negribējis celties. Atverot iekšējās durvis uz stadulu, “viņai uguns pretī nākusi, uz tam savu vīru saukusi, bet viss jau liesmās bijis”. Pēc Bīriņu muižas valdīšanas uzaicinājuma rītā agri pagasta tiesas vīrs Pēteris Balodis “nogāja uz skādes vietu un atrada, ka minētais Plades krogs līdz pēdējo baļķi ir nodedzis”. Kā cēlusies uguns, noskaidrot neizdevās. Uz stadulas augšas gan glabājās siens, kas visiem zināms degmateriāls, bet nekāds ugunsdrošības pārkāpums tas toreiz nebija, jo lopbarības nolikšana stadulaugšā ierasta. Krodzinieks savus zaudējumus tiesai uzdeva 1000 rbļ., muiža ēku novērtēja kā 2500 rbļ. vērtu. “ (..) tā kā tas viss notikums rēķināms uz 3500 rubļu.” Plades krogu uzcēla atkal. Vieta izdevīga. Ienākumu palielināšanai Bīriņu muižas īpašnieks 1881. gada decembrī raksta lūgumu Vidzemes guberņas valdei “atļaut pie Plades kroga Neibādē laikā starp 10. un 15. jūliju katru gadu rīkot lopu, zirgu un krāmu tirgu”.[LVVA 111.f., 1.apr., 12723.l., 1.-16. lapa] Valdes uzdevumā apriņķa tiesa veic 20 verstu apkārtnē esošo 11 kaimiņu muižu rakstisku aptauju - vai to īpašniekiem pret šādu tirgu minētajā vietā un laikā nebūs iebildumu? Iebildumu nebija, un Vidzemes līča piekrastē par vienu tirgus vietu pie kroga vairāk.”[9]
***
Pagaidām nav zināms, cik ilgi Plades krogā turpinās kroģēšana. Kroga ēka bez nosaukuma iezīmēta Bīriņu muižas 1881.–1891. gada plānā (7. attēls).[10] Savukārt, nosaukts vārdā un atzīmēts ar kroga simbolu, Plades krogs attēlots 1894. gadā izdotajā, Matīsa Siliņa zīmētajā Vidzemes jūrmalas kartē (8. attēls).[11]
1892. gadā publicētās Krēgera “Vidzemes adresu grāmatas” Bīriņu muižas sadaļā Plades krogs nav minēts.[12] Tomēr, ņemot vērā, ka privātā izdevēja sastādītā adresu grāmata tika veidota ziņas apkopojot brīvprātīgā anketēšanā, to nevar uzskatīt par drošu pierādījumu kroga darbības pārtraukumam.
Pavisam noteikti krogs vairs nedarbojas 1897. gadā, kad laikraksta “Balss” 8. numurā lasām kāda Siliņa rakstīto par Bīriņu muižas īpašnieka sniegto atbalstu un palīdzību pagasta sociālo un izglītības vajadzību risināšanā. Cita starpā Siliņš min, ka “caur Bīriņu dzimtskunga A v. Pistolkorsa izpalīdzību bīriņieši tiks pie lepna skolas nama. Jo viņš Plades krogu pats uz savu rēķinu liks par skolu izbūvēt pēc jaunākiem skolas paģērējumiem.”[13]
Līdz 1912. gadam, kad skolotāja Olga Velcmane atver savu skolu Pēterupē, Plades skola ir vienīgā jūrmalas zvejnieku ciemos ap Saulkrastiem.[14]
Mācības Plades skolā 1986. gadā atcerējās Bātciema “Vecsiliņos” dzīvojošais, 1903. gadā dzimušais Roberts Siliņš:
“Kā mazs ķipars es sāk iet skolā Neibādē. Toreizēj Plades skolā pie Bebr (Skolotājs Antons Bebris – V.G.). Skolā bij stingr kārtīb. Nau kā tagad. Bebrs lik stāvēt uz ceļiem par neklausīšanu. No rītiem vajadzēj visiem nodziedāt “Bože, carja hraņi” un tikai tad varēj mācīties. Nekā jau tur prātīg nemācij. Vajadzēja tik iet skolā un vairāk nekā. Pa klasēm tolaik nedalīj. Bij tikai pirmziemnieki, otrziemnieki. Mums bij viens tāds četr gad nogājs, bet neko nezināj, jo skolotājs jau nekā neprasīj zināt. Uz skol gāj uz vis nedēļ. Ēdamo ņēm līdz, turpat gulēj. Mēs tur bij tād ķipar vairāk desmit gabal. Tad, kad es bij div ziem nogājs pie Bebr, tēvs man aizved pie skolotāj Olgas Cīrules. Tur bij pavisam cit liet. Lai pieņemt skolā vajadzēj turēt eksāmen. Man mācīties ļoti patika un es ar to tiku galā.”[15]
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Lai gan Pēterupes draudze skolas ēku uzskata par savu īpašumu un par īpašumtiesību oficiālu pārņemšanu ar Pistolkorsu esot bijis noslēgts līgums, dokumenti tomēr nav nokārtoti un draudzes skola tiek ieskaitīta Valsts Zemes fondā.
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1923. gada 8. jūnija numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 27. aprīļa lēmums (prot.nr. 604, p. 4) “piešķirt par dzimtu Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā Bīriņu pagasta sabiedrībai Pēterupes draudzes skolas ēku Neibādē”. Izpirkšanas maksa noteikta 20 latu apmērā.[16]
Kā 1930. gadā raksta “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, “Pēc pasaules kara Pēterupes draudzes skolas uzturēšanu pārņēma Bīriņu pagasts, pret ko draudze iebildumus necēla, bet kad uz agrārās reformas pamata sāka sadalīt Bīriņu muižu, izrādījās, ka Pēterupes draudzes skola ir ieskaitīta zemes fondā. Lai gan draudze uzskatīja sevi par skolas zemes īpašnieci, tomēr ari Bīriņu pagasts pieprasīja šo zemi sev, aizrādot uz saviem pienākumiem uzturēt skolu. Tāpēc arī Centr. zemes ierīcības komiteja piešķīra skolas zemi Bīriņu pagastam. Draudzes valde gan iesniedza Iekšlietu ministrijai lūgumu apturēt skolas koroborēšanu uz pagasta vārda, bet Rīgas apr. valde, kurai Iekšlietu ministrija nodeva šīs lietas izlemšanu, atzina, ka apr. valdes kompetencē neietilpst sūdzību un lūgumu izspriešana par to zemesgabalu koroborēšanas apturēšanu, kas piešķirti uz agrārās reformas likuma pamata, un tādēļ draudzes sūdzību noraidīja.”[17]
Četrklasīgā pamatskola Plades krogā turpina darboties vēl 1920.-to gadu I pusē, taču skolnieku paliek mazāk un mazāk līdz to slēdz - pēc mācītāja A.Sudāra grāmatā “Carnikavas, Pēterupes un Skultes baznīcas un draudzes” sniegtajām ziņām tas notiek 1929. gadā.[18]
1930. gadā Bīriņu pagasta pašvaldība Plades skolu pārdod Latvijas bērnu palīdzības savienībai bērnu vasaras nometnes, tolaik dēvētas par “koloniju”, ierīkošanai. “Latvijas Kareivis” 1930. gada 30. aprīlī ziņo:
“Latvijas bērnu palīdzības savienības ārkārtējā biedru sapulcē pirmdien priekšnieks prof. K.Kundziņš aprādīja, ka Rīgas jūrmala jau zaudējusi audzinošu nozīmi un tāpēc tur bērnu vasaras kolonijas vairs nav vēlamas; jo tur redz tikai bezdarba dzīvi, daudzkārt ar morālei kaitīgiem iespaidiem. Jārūpējas, lai pilsētnieku bērni varētu uzturēties jel vasaras mēnešus starp lauciniekiem, viņu dzīvē un darbā tuvai bērnu vasaras kolonijai sapulce nolēma nopirkt Neibadē bij. Pēterupes draudzes skolu ar saimniecības ēkām un 10 hekt. zemes par 17.700 ls un atvērt bērnu koloniju jau jūnijā. ls.”[19]
Jau tajā pat vasarā uz jauno koloniju Plades skolā, kas tiek nosaukta par “Rūķīšiem”, nosūta pirmo bērnu grupu: “Latvijas Bērnu palīdzības savienība nosūtīja vakar uz savu jaunierīkoto bērnu vasaras koloniju Neibadē 80 trūcīgus pilsētas bērnus uz sešām nedēļām. U.”[20]
Pēc preses ziņām bērnu vasaras kolonija “Rūķīšos” turpina darboties līdz 1940. gadam, kad Latviju okupē krievpadomju iebrucēji.
Otrā pasaules kara gados Ostlandes Latvijas ģeneralapgabala vācu administrācija “Rūķīšos” izvieto no Baltkrievijas atvestos bērnus, kas tur paliek līdz 1944. gadam, kad PSRS armija atkārtoti okupē Latviju.[21]
1940.-to gadu sākumā “Rūķīšos” dzīvo Putnu ģimene. Laikraksta “Tēvija” 1941. gada 28. jūlija numurā publicēti sludinājumi, kuros piederīgie meklē komūnistu atkāpšanās laikā pazudušos tuviniekus. Citu vidū “kareivi Kārli Putnu meklē vecāki Saulkrastos, Rūķīšos.”[22]
Pēc kara “Rūķīšos” iekārto dzīvokļus. Ap 1970. gadu ēka tiek pārbūvēta, vecajam koka krogam izbūvējot otro stāvu un ieslēdzot to balto silikātķieģeļu apvalkā (13. attēls).
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Plades krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. 17. gadsimta II pusē dibinātais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Koka konstrukcijā bija būvēta arī pēdējā – 19. gadsimtā celtā – Plades kroga ēka. Bīriņu muižas un Neibādes īpašnieks Augusts fon Pistolkorss (1822–1886) savās atmiņās, kurās viņš uzskaita dažādus muižā veiktus teritorijas labiekārtošanas, attīstības un būvniecības darbus, raksta: “No jauna tika uzbūvēts Alkšņu krogs, Bīriņu krogs, Plades krogs – divreiz, jo tas nodega, Saulītes krogs, vēlāk arī Āķu krogs.”[23] Kuros tieši gados minētie krogi būvēti, Pistolkorss nenorāda. Ieraksts par krogiem Pistolkorsa atmiņās seko 1856. gada ierakstam par dzirnavu pārcelšanu. Savukārt Plades kroga nodegšanas laiks – 1875. g. nakts uz 4. decembri – ir precīzi zināms. Tātad pirmo reizi krogs uzcelts starp 1850.-tajiem gadiem un 1875. gadu, bet otro – starp 1875. un 1880. gadu.
No tā var secināt, ka Plades kroga jaunās ēkas celšana un sekojošā atjaunošana pēc ugunsgrēka notikusi 1850.–1880.-tajos gados.
1890.-to gadu beigās krogs tiek pārbūvēts, to piemērojot skolas vajadzībam. Jādomā, tiek mainīts telpu plānojums un sienās iebūvēti jauni logi. Pārbūvētā ēka, kādu to redzam 1930.-to gadu fotogrāfijās (10.–12. attēls), ir koka garenbūve ar divslīpju jumtu, kam pusnošļaupti gali. Ēkai izbūvēts arī jumta stāvs, pa ko liecina vairākas lukarnas. Ap 1970. gadu uzņemtajā ēkas pēdējās pārbūves fotogrāfijā ceļa pusē redzamais mezonīns (13. attēls) visdrīzāk piebūvēts gados pēc II pasaules kara.
AVOTI UN LITERATŪRA
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 2196.lieta, 4op.(100.).lapa.
2 LVVA 7348.f., 1.apr., 37.lieta, 448. lapa.
3 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 29.lpp.
4 LVVA 199.f., 1.apr., 208.lieta, 10. lapa.
5 LVVA 199.f., 1.apr., 208.lieta, 42.op. lapa.
6 LVVA 199.f., 1.apr., 208.lieta, 165.op. lapa.
7 LVVA 199.f., 1.apr., 208.lieta, 239.op. lapa.
8 LVVA 77.f., 14.apr., 149.lieta, 18.op. lapa.
9 Niedre, U. 19. gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 205.–206. lpp.
10 LVVA 1679.f., 194.apr., 90. lieta.
11 LVVA 6828.f., 6. apr., 4395. lieta.
12 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 11.lpp. Skatīts: kpbc.umk.pl
13 Ziņas. No Bīriņiem // Balss. – 1897. – Nr. 8. – 19. februāris. Skatīts: periodika.lv
14 Mūsu skola // Darba Balss. – 1989. – Nr. 88. – 22. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
15 R. Siliņa (dz. 1903.g. Sējas pag. Bātciema “Siliņos”, intervijas laikā dzīvoja Saulkrastu lauku teritorijā, Bātciema “Vecsiliņos”) atmiņas. 1986. g. 2. maijā pierakstījis J. Seregins. J. Seregina personīgais arhīvs.
16 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēsnesis. – 1923. – Nr. 72. – 8. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
17 Pēterupes draudzes skola piešķirta Bīriņu pagastam // Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis. – 1930. – Nr. 435. – 17. oktobris. Skatīts: periodika.lv
18 Roze, L. Tā bija // Skolotāju Avīze. – 1956. – Nr.49. – 5.decembris. Skatīts: periodika.lv ; Sudārs, A. Carnikavas, Pēterupes un Skultes baznīcas un draudzes. J. Paucīša apgāds Limbažos, 1939. – 33.lpp. Skatīts: gramatas.lndb.lv
19 Galvas pilsēta // Latvijas Kareivis. – 1930. – Nr. 96. – 30. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
20 Galvas pilsēta // Latvijas Kareivis. – 1930. – Nr. 133. – 17.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
21 Strazdiņa, V. Piemiņas sardzē // Darba Balss. – 1982. – Nr. 155. – 30. decembris. Skatīts: periodika.lv
22 Meklēsim pazudušos // Tēvija. – 1941. – Nr. 24. – 28. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
23 Mana vecvecvectēva Augusta fon Pistolkorsa (1822–1886) piezīmes. Datorraksts. Tulkotājs nezināms. J. Seregina personīgais arhīvs.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
