Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Raganas krogs atrodas Siguldas novada Krimuldas pagasta (1940.g. Rīgas apriņķa Krimuldas pagasts) Raganā, Tirgus ielā 1–3–5, Rīgas–Valmieras šosejas vecās trases posma kreisajā pusē. Koordinātas: 57.180218 24.712806.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka pārbūvēta, uzturēta, saimnieciski izmantota, labā stāvoklī. Ēkā atrodas veikals “Mego”, Raganas pasta nodaļa un viesnīca restorāns “Raganas ligzda”.
ZIŅAS
Senākais Raganas kroga pieminējums avotos atrodams 1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi Krimuldas pilsmuižas Ceļmalciemā reģistrē Englārtes muižas krogu (Engeladz Krögiar).[1] Krogs, kā mājvieta nr. 13/1 tiek arī iezīmēts revīzijas ietvaros sastādītajā Krimuldas pilsnovada kartē (2. attēls).[2]
Raganas krogu (Ragganne krug) redzam attēlotu mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls).[3] Krogs tolaik atrodas ceļa kreisajā malā un arī pati ceļa trase Raganai cauri gāja apmēram 200 metrus uz Z no 19. gs. vidū ierīkotās jaunās šosejas, kuras posms kā mūsdienu Tirgus iela saglabājies pie Raganas kroga.
Lai arī tautas teikās Raganas kroga vārda izcelsmi visbiežāk skaidro ar krodzinieci, kas sava izskata vai rīcības dēļ tikusi uzskatīta par raganu, tomēr drīzāk kroga nosaukums palienēts no tuvējā Raganas kalna (Ragganne kalln), kuru jau Ulrihs kā zīmīgu, no ceļa labi redzamu apvidus orientieri iezīmējis savā kartē.
Raganas kalns mūsdienās ir daļēji norakts, bet tas vēl labi redzams 1947. gada PSRS armijas ģenerālštāba topogrāfiskajā kartē (4. attēls).
1751. gada arklu revīzijas laikā Englārtes muižā ir viens – Raganas (Raggain) krogs, kur gadā var izkroģēt līdz 60 mucām alus. Krodzinieks Miķelis, kurš nodevas nedod un klaušas nepilda, jo kroģē muižas alu.[4]
Raganas krogs bez nosaukuma, norādīts tikai ar kroga simbolu, iezīmēts grāfa L. A. Mellīna 1791. gadā sastādītajā Rīgas apriņķa kartē (6. attēls).[5]
1795. gadā Raganas krogā (Raggen krug) krodzinieks Indriķis [6]
Raganas krogs savā pirmajā, precīzi nelokalizējamā vietā (sk. 4. attēlu) atrodas līdz laikam, kad 19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei, kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam, kas kopš 18. gadsimta sākuma ir arī ceļš no Rīgas uz impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[7] Līdz jaunās šosejas ierīkošanai Rīgas lielceļš no Raganas (Englārtes) tālāk veda DR virzienā līdz Gaujai, kur no Vecmurjāņiem līdz Iļķenes pārceltuvei turējās tuvu pie upes un tad, to šķērsojot, caur Garkalni gar Baltezera austrumu krastu devās līdz Juglas ezeram, kur pagriezās uz Rīgu.
Savā tagadējā vietā – jaunās šosejas malā – Raganas krogs tiek celts, domājams, vienlaikus ar šosejas būvi. Krogu šosejas malā redzam iezīmētu 1866. gada Krievijas impērijas 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē, bet precīzs ēkas un ceļu novietojums redzams 1876. gada Englārtes muižas plānā (7. attēls).[8]
Krogos mēdz iegriezties ne tikai godīgi ceļavīri un pagasta ļaudis, bet arī tādi, kas biežāk min tumšas nekā gaišas takas. Tāpēc krodziniekam, kā to nosaka valdības rīkojumi, jābūt vērīgam un “cilvēki, kas ir bez pases jeb kas liekas ļaunslēpīgi, tūlīt ir jāsaņem ciet un jānodod vai muižas vai pagasta policijai”.[9]
Tā 1887. gadā, “naktī starp 22. un 23. maija mēneša dienu saņemti pie Engelarta Ragan kroga divi zirgi, kuri pie Kriķa kroga žīdiem nozagti. Zagļi bijuši divi, bet abi aizlaidušies lapās, atstādami trešo zirgu (kurš, kā domājams, piederējis zagļiem) vecos kokasu ratos iejūgtu; ratos atrada arī vecu mēteli. Zagļi esot bijuši čigāni.”[10]
Zirgs, kā lauksaimniecībā neizvietojams palīgs un transporta līdzeklis vai tā vilcējs tolaik tūlīt pēc naudas lielākā vērtība, ko laukos var nozagt. Un visvieglāk to izdarīt pie kroga, kur ļaudis nāk un iet, kur saimnieks, “dūšu pravījot”, mēdz aizsēdēties un kur vēlu vakarā visbiežāk neviens nepamana, kurš ar kādu zirgu vai pajūgu aizbrauc. Zog, protams, labākos zirgus. Viens tāds nozagts 1884. gada 10. septembrī. Saimnieks “Baltijas Vēstneša” 1. decembra numurā ievietotajā sludinājumā sola:
“25. rbļ. pateicības algas.
10. septembrī ir pie Raganu kroga nozagts brūns zirgs, devītā gadā, vidējā augumā, baltu zīmi pierē, priekškājām plīsoši nagi, pagarām krēpēm uz kreiso pusi, jūgts brūnos vāģos, ar šķēsfederēm pakaļā. Uzrādītājs dabū augšējo pateicības algu Bīriņu pagasta valdē, Krimuldas dr.”[11]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” norādīts, ka Englārtes muižā darbojas divi krogi – Raganas krogs un Dzirnavu krogs, kurus nomā Pēteris Mauriņš un Kārlis Baltābols .[12]
1900. gadā Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols un Vidzemē slēdz ap 66% līdz tam pastāvējušo krogu.[13] Raganas krogs ir viens no tiem, kas turpina darboties. Krogs ar kroga simbolu attēlots gan ap 1900. gadu sastādītajā Krimuldas draudzes plānā (8. attēls), gan arī 1907. gada uzmērījuma un aktualizācijas 1915. gadā izdotajā Krievijas impērijas 1 verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē (9. attēls).
1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” Englārtes muižas sadaļā lasām, ka muižā darbojas viens – Raganas krogs, kas “atrodas pie Rīgas šosejas”. Krodzinieks – Mauriņš. Krogā darbojas arī zemniekpreču veikals. Tā īpašnieks Jul. Šulcs dzīvo Vidrižos.[14]
Līdzās zādzībām otrs biežākais noziegums, kas mēdz notikt krogos vai netālu no tiem ir laupīšanas. 1909. gadā, naktī uz 21. jūniju netālu no Raganas kroga 3 vīrieši uzbrukuši pa šoseju braucošam Ancim Bērziņam un viņu pamatīgi izmeklējuši, bet, kad naudas neatraduši, viņu neganti sasituši un atņēmuši viņam spaini sviesta. Par laimi drīzumā cietušais sastapis lauku policijas patruļu, kas uzbrucējus panāca un sagūstīja. Tie izrādījās Ropažu un Krimuldas pagasta iedzīvotāji.[15]
Arī 20. gadsimta sākumā krogs, ja vien tajā ir pietiekamas telpas, tāpat kā iepriekš pa laikam kalpo kā pulcēšanās vieta. Tā 1909. gadā, kad Rīgas apriņķī izziņo armijas rezervistu kontroli, tiem, kas pavēstes saņēmuši Lēdurgas, Skultes, Vidrižu, Pabažu, Bīriņu, Sējas un Inčukalna pagastos, jāierodas uz pārbaudi “Raganas krogā 17. aprīlī, pulksten 12 ½ dienā”.[16]
Nav zināms, cik ilgi Raganas krogā Krievijas impērija laikā turpinājās kroģēšana. Domājams, tas slēgts ne vēlāk par 1914. gada 31. decembri, kad, I pasaules karam turpinoties, ar Dvinskas (Daugavpils) kara apgabala (Latvijas teritorijā tajā ietilpa Kurzemes guberņa un Vidzemes guberņas Rīgas apriņķis) pavēli tika atceltas visu stipro dzērienu tirgošanās atļaujas.[17]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un arī tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Engelhartes muižas dalīšanas lietā glabājas nedatēts, bet, domājams 1921. gadā sastādīts, I šķiras mērnieka Antona Padega izgatavots Zemes sadalīšanas projekts, kura ievadā lasām, ka “krievu–vācu karā ēkas muižā, pusmuižās un arī rentes mājās nodedzinātas jeb nopostītas. Visas atjaunotās ēkas, kā arī drupas iedalītas jaunsaimniecībās”.
Raganas krogs šajā projektā tiek nodalīts kā gabals nr. 39F 11,36ha platībā. Īpašuma aprakstā teikts: “Uz gabala ir krogs ar kūtiņu, augļu dārzs, vidēji tīrumi un pļava, grantsbedres un kalns, apaudzis ar elkšņiem. Krogs atrodas ļoti dzīvā un svarīgā satiksmes vietā, kur šoseja krustojas ar 3 lielceļiem. Krogs kā tējnīca un iebraucamā vieta ir nepieciešams priekš ceļiniekiem. Visas kroga ēkas 1917. gadā nodedzinātas. Tagadējais rentnieks Lapiņš ar saviem līdzekļiem atjaunojis kroga telpas, stadulu un kūti. Krogs kā vispārībai svarīga un vajadzīga vieta ir atstāts V.Z.F. (Valsts Zemes fondā red. piez.) Pie kroga piedalītā zeme ir pašlaik vajadzīga priekš lielo telpu izmantošanas un nodomāta nākotnes neparedzētām sabiedriskām un kulturālām vajadzībām.”
Projekta pēdējā lapā ierakstītā pagasta zemes komisijas lēmumā izteikts šāds iebildums: “Agrākais Raganas krogs nav atstājams valsts zemes fondā, bet piešķirams tūlīt vietējām sabiedriskām organizācijām – Krimuldas patērētāju biedrībai un Krimuldas – Engelarta biškop. biedrībai līdz ar visu ēku un 12 pūrvietām zemes, bet pārējā pie kroga piedalītā zeme sadalāma amatnieku saimniecībām un grantsbedrēm.”[18]
Biškopības biedrība telpas Raganas krogā nedabū nemaz, bet patērētāju biedrībai piešķir kroga sagrauto, vēl neatjaunoto galu, kuru tā 20.-to gadu sākumā vēl nespēj atjaunot. Situācija no patērētāju biedrības viedokļa atspoguļota kooperatoru laikraksta “Kopdarbība” 1922. gada 41. numurā:
“Stipri kavē biedrības tirdznieciskās darbības attīstību nelaimīgais telpu jautājums. Centrālā Zemes ierīcības komiteja piešķīra biedrībai pusi no Raganas kroga un pilna sapulce 3. februārī š.g. nolēma, ka jāsāk izdarīt vajadzīgie remonti, lai biedrībai tur ierīkotu telpas. (..) Bet apriņķa zemes ierīcības komiteja izgādāja, ka biedrība dabū galīgi sagrauto kroga galu, bet jau remontēto galu atdeva privāttirgotājam. Attaisnoja šo soli ar to, ka tirgotājs pats esot remontu izdarījis; patiesībā remontu izdarīja vācu okupācijas laikā muiža un tirgotājs tur ļoti maz ko remontējis. Biedrībai nav līdzekļu ar ko uzcelt izpostīto kroga galu un tā viņai vēl arvien jāmitinās neērtās telpās pagasta namā, bet vietējā tirdzniecības centrā – Raganas krogā tirgojas privāttirgotājs.”[19]
Jau 1923. gadā “Valdības Vēstnesis” ziņo, ka “Raganas krogā”, 10 verstis no Inčukalna ierīkots telefona sarunu punkts.[20]
1924. gadā, tā kā piešķirtais īpašums strīdu dēļ vēl nav nostiprināts zemes grāmatā, valsts Raganas krogā iznomā telpas 1920. gadā dibinātajai Krimuldas patērētāju biedrībai, kas līdz tam mitinājusies pagasta mājas jumta stāvā. Biedrība krogā atver savu veikalu, kuram blakus jau darbojas privāta tirgotava.[21]
1925. gadā atklāj autobusu satiksmi starp Rīgu un Limbažiem. Pieturas pie Raganu kroga, Bīriņos, Vidrižos un pie Ķilpes kroga. Brauciens no galapunkta līdz galapunktam maksā Ls 7. Atļauja izsniegta arī Pēterim Rozītim “autosatiksmes uzturēšanai starp Inčukalna piestātni un Bīriņu muižas Saulītes krogu (pieturot pie Murjāņiem un Raganu kroga), ņemot par braucienu vienā virzienā 2 lati 20 sant. no personas.”[22]
Tā kā Raganas kroga ēkas un zemes gabala pieprasītāji ir vairāki un vismaz viens no tiem - kroga rentnieks Kārlis Lapiņš – Centrālās Zemes ierīcības komisijas noraidījumu sekmīgi pārsūdz augstākās tiesas senātā,[23] sadalīšana ievelkās garumā un tikai 1928. gadā tiek publicēts galīgais oficiālais paziņojums par īpašumu piešķiršanu. Krimuldas patērētāju biedrība iegūst vienu daļu no gabala 39F līdz ar kroga ZZA gala stadulu; Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa Departaments iegūst otru daļu no 39F, kurai tiek piešķirts numurs 114F ar kroga ēkas vidusdaļu, bet 1926. gadā dibinātā Krimuldas piensaimnieku biedrība trešo daļu (115F) ar ēkas DDR galu (11. attēls).[24]
Tajā pat 1928. gadā Raganas krogs un vietas nosaukums oficiāli pārtapa par “Raganu”. Laikraksts “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” rakstīja:
“Pasta-telegrafa departaments bija nodomājis Krimuldas pagastā plaši pazīstamajā bijušajā “Raganas krogā” atvērt jaunu pasta un telegrafa kantori. Tikai kroga nosaukums nelikās būt īsti piemērots valsts iestādei, kāpēc pieprasīja pašvaldības departamenta atsauksmi, vai jauno pasta iestādi nenosaukt kādas apkārtējās upes, kalna, māju vai muižas vārdā. Pašvaldības departaments pieprasīja ieinteresēto pašvaldību – Krimuldas pagasta padomes un Rīgas apriņķa valdes atzinumus, bet abas pašvaldības ziņoja, ka nav iemesla meklēt citu nosaukumu, jo līdzšinējais vārds “Raganas krogs” esot plaši pazīstams tautas teikās un dziesmās un neesot arī piedauzīgs. Atmetams būtu vienīgi vārds “krogs”. Kad arī universitātes filoloģijas un filozofijas fakultāte uz pašvaldības departamenta pieprasījuma paskaidroja, ka tā piekrīt vietējo pašvaldību atzinumam, departaments paziņoja, ka jaunās pasta iestādes vēlamākais nosaukums tomēr ir “Raganas pasta un telegrāfa kantoris”.[25]
Kārļa Lapiņa – bijušā Raganas kroga rentnieka – uzņēmējdarbība šajā vietā beidzas ne vēlāk kā 1928. gadā, kad tiesu izpildītājs Liepiņš izziņo izsoli, kurā Raganas krogā 2. maijā paredzēts pārdot Lapiņa kustamo mantu, “sastāvošu no ērzeļa, raspuskas un droškas, kas novērtēta par Ls 500”.[26]
Izsole, šķiet, tomēr nenotiek, domājams Lapiņš vienojas ar tiesu izpildītāju par parāda nomaksu, taču vienošanos nepilda un jau 3. novembrī tiek izsludināta jauna Lapiņa mantas izsole. Tagad tiek pārdota “četratsperu raspuska, četratsperu droška un zirga grābeklis, kas kopā novērtēts par Ls 580.[27]
Sākot jau, šķiet, no 1920. gada Raganas krogā atjaunojas kroģēšana, t.i. alkoholisko dzērienu pārdošana patērēšanai uz vietas. Vispirms to veic iepriekš minētais Kārlis Lapiņš, bet ap 1930. gadu tējnīcas īpašnieks vai nomnieks ir kāds Āboliņš.
Periodika.lv varam atrast vairākas preses publikācijas, kas ilustrē to, kāda reizēm Latvijas Republikas gados bijusi Raganas kroga ikdiena. “Brīvā Zeme” 1930. gadā publicē rakstu ““Valpurģu nakts” Raganas krogā”. Lai notikuma apraksts neko nezaudētu no tajā sajūtamā laikmeta kolorīta, citēsim to pilnībā:
“Raganas krogs Krimuldas pag. atrodas Rīgas – Limbažu šosejas malā, pa kuru norit ļoti dzīva auto un zirdzinieku satiksme. Raganas krogu plaši izlieto kā apstāšanās vietu ne tikai ceļavīri – zirdzinieki, bet arī autobraucēji. Tamdēļ šeit bieži norisinājās virsraibākie trači un atgadījumi.
9. augusta naktī pie Raganas kroga bija piestājis elegants tumši-brūns slēgts auto. Iekšā sēdētāji 4 vīrieši un 2 sievietes sākuši savstarpēji ķildoties. Atskanējuši histēriski sieviešu kliedzieni, lamu vārdi un izrēķināšanās draudi. Atstādami auto, vīrieši metušies viens otram virsū un uzsākuši sīvu kautiņu. Sievietes vaimanādamas un raudādamas staigājušas apkārt. Sacēlies neaprakstāms troksnis. Beidzot kaušļi noguruši un lamādamies steigušies pie abām sievietēm. Tās metušās bēgt. Nevarēdamas kroga priekšā nekur paslēpties, sievietes skrējušas uz Raganas krogam pretī atrodošo jaunsaimniecību, kur iebēgušas lopu kūtī. Kliegdami un lamādamies kūtī iebrukuši vīrieši. Māju apdzīvo kāda veca drēbnieka atraitne Sofija Ritz, kura, domādama, ka kūtiņā iebrukuši laupītāji, izskrējusi pagalmā un saukusi: “Palīgā, glābjiet, laupītāji!” Pēc kāda brīža no kūts izsteigušās abas sievietes un lūgušās Ritz laist tās istabā, jo vīrieši gribot viņas izdzīvot. Kad Ritz atteikusēs svešus cilvēkus ielaist istabā, visa kompānija devusēs atpakaļ pie auto, kur turpinājuši trokšņot līdz rīta gaismai.
Tā kā trokšņainas naktis pie Raganas kroga nāk bieži priekšā, tad kroga iedzīvotāji visam tracim piegriezuši maz vērības.
No rīta Raganas kroga tējnīcas īpašnieks Āboliņš iegājis stadulā un konstatējis, ka viņam izzagtas ap 70 pud. alus. Zagļi ielīduši caur atejas lodziņu un bijuši labi apstākļu pazinēji.
Pavedienu zādzības atrisinājumam devis šofers Kārlis Auns, kurš agri no rīta braucis gar Raganas krogu un redzējis lepno autombīli ar nakts trokšņotājiem, kuru vidū bijis arī senāk Raganas krogū dzīvojošais šofers ar palamu “Šķidrais”.
Tējnīcas īpašnieks Āboliņš nekavējoši iebraucis Rīgā un ziņojis kriminālpolicijai. Kriminālpolicijas ierēdņi uzdzīvotāju auto pārsteiguši uz Vidzemes šosejas pie Baložu kroga. Pēc ilgākas tvarstīšanas uzdzīvotāju auto aizturēts 12. policijas iecirkņa robežās. Iekš auto atrasti galīgi apdzērušies Raganas kroga trokšņotāji, izņemot vienu vīrieti. Tie izrādījušies par šoferiem Ernestu Paegli no Hospitāļu ielas 23. dz. 7, Pauli Slavinski no Kalnciema ielas 88, dz. 5 un kādu trešo šoferi. Noskaidrojās, ka viņi auto divas dienas atpakaļ nozaguši no ielas stūra. Tas pieder kādam žīdam. Autombilim izsisti stikli, saplēsts un piegānīts iekšējais drapējums. Šoferi atzinušies arī alus zādzībā Raganas krogā. Abas sievietes pazīstamas uzdzīvotājas. Divi šoferi meklēti noziedznieki.”[28]
Daļai apkārtējo iedzīvotāju krogā notiekošā uzdzīve un tur pa laikam notiekošās nekārtības nešķiet pieņemamas un 1930. gada 28. decembra sēdē Krimuldas pagasta padome ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par visu krodzniecības iestādījumu slēgšanu pagasta robežās. Turpretī citus krimuldiešus, īpaši jau Raganas krogus viesus un tos, kas kā piensaimnieku sabiedrība no kroģēšanas gūst ienākumus, šāds lēmums neapmierina un tie to pārsūdz apriņķa valdē, kas pagasta lēmumu atceļ.[29]
1931. gadā vairāki Krimuldas pagasta padomes locekļi, kas vēl nav padevušies cīņā ar zaļo pūķi, Augstākās tiesas Senātā iesniedz sūdzību par jaunas koncesijas (tirgošanās atļaujas) izsniegšanu Raganas kroga tējnīcai.
Sūdzība gan nav tikusi apmierināta un piensaimnieku sabiedrības tējnīca turpina darboties. Brīžiem tajā iet pavisam karsti. Tā, piemēram, Latvijas pretalkohola biedrības izdotajā mēnešrakstā “Jaunā Balss”, kurā cita starpā tiek apkopotas ziņas par reibumā izdarītiem noziegumiem, 1935. gada 2. numurā lasām:
“Krimuldas pag. Raganu krogā salasījušies apkārtējie iedzīvotāji un daudzi ceļinieki. Kad kroga apmeklētāji bija iesiluši, starp divām grupām uzliesmojis vecs naids. Jaunsaimnieks Jansons piegājis pie Bīriņu pag. Katlapu māju saimnieka Mieža un aplējis viņa seju ar spirtu, bet kāds cits pielaidis uguni. Mieža seja vārīgi apdegusi. Daži devušies Miezi aizstāvēt un pēc dažiem acumirkļiem iesācies kautiņš. Kautiņa dalībnieki izlietojuši kā ieročus krēslus, traukus, pudeles un visu citu, kas gadījies pie rokas. Kautiņa karstumā jaunsaimnieks Jansons parādījies krogus durvīs ar verdošu ūdenskatlu, bet daži citi piesteigušies viņam klāt un verdošo ūdeni uzgāzuši viņam pašam virsū. Kautiņa vietā ieradušies aizsargi un kaušļus nomierinājuši un vainīgos apcietinājuši, bet kautiņā cietušo nogādājuši pie vietējā rajona ārsta.”[30]
1938. gada 7. septembrī toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis devās garākā izbraucienā pa Vidzemi. Pirmā pieturvieta viņam bija Raganas krogs, kur, kā ziņoja “Brīvā Zeme”, prezidents iepazinās ar Krimuldas piensaimnieku sabiedrības, patērētāju biedrības un pasta darbu (13. attēls).[31]
1938. gadā laikraksta “Brīvā Zeme” 29. oktobra numurā ievietots sludinājums, kurā teikts, ka “Krimuldas piensaimnieku sab-bas valde iznomās vairāksolītājam š. g. 5. novembrī plkst. 13., savā kantorī, “Piensaimniekos” TĒJNĪCU UN IEBRAUCAMO VIETU, sākot ar 1939. g. 1. janv. līdz 1940. g. 31. dec. Drošības nauda Ls 500. Tuvākas ziņas pa tālruni – Ragana 37.”[32]
Pienotava Raganas krogā turpina darboties arī pēc II pasaules kara un pastāv līdz 1990.-to gadu sākumam.
Kā jau apraksta sākumā minēju, par Raganas kroga vārda izcelsmi tautā stāstītas dažādas, bet sižetiski visai līdzīgas teikas, kurās galvenā darbojošās persona ir viltīga, nereti arī skaista krodziniece, kas nelaiž garām nevienu iespēju, lai naiviem, pamuļķiem, bet iedzert kāriem vīriešiem, kuri pārkāpuši viņas kroga slieksnim, izvilktu pēdējo kapeiku. Viena no šīm teikām ir šāda:
“Sena teika stāsta, ka reiz krogā ciemojies pats velns. Garo asti viņš paslēpis biksēs, bet ragus zem cepures. No klātesošajiem vienīgā, kas velnu pamanīja, bija krodziniece, jo paradusi vērot cilvēkus. Viņa devusi velnam dzert, cik tas vēlas, neprasot samaksu. Kad velns bijis krietni iesilis, krodziniece norāva viņam cepuri. Nu bija redzami ragi. Cilvēki sākuši velnu dauzīt, kamēr tas bēdzis prom. Izbrīnīti par to, ka krodziniece velnu pazinusi, ļaudis sākuši viņu dēvēt par raganu. Skaistās krodzinieces pievilināti, apkārtnes vīrieši pa krogu vien dzīvojuši, nodzerdami visu naudu. Ciema sievas sākušas krodzinieci sauktāt par Raganu, no kā esot cēlies ciema nosaukums."[33]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Raganas krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. Krogu Englārtes muiža bija ierīkojusi Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa malā, vietā, kur to jau 17. gadsimtā šķērso mazākas nozīmes ceļš, kas no Krimuldas ved uz Sējas un Pemperu muižu, bet Pēterupē pieslēdzas Rīgas–Pērnavas jūrmalas ceļam.
17. gadsimta beigu avotos minētais Raganas krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Pēc Rīgas–Inčukalna–Englārtes šosejas izbūves 19. gs. 40. gados Raganas krogu pārceļ uz tā tagadējo vietu jaunās ceļa trases malā.
Līdz mūsdienām saglabājusies, bet ievērojami pārbūvētā krogus ēka ir celta kā ceļam paralēla nešķeltu laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divām abos galos gareniski pievienotām stadulām. Ēkas garums ap 85m, platums 15m. ZZA gala stadulai mūsdienās ir uzbūvēts otrais stāvs un ēkas izskatā tā vairs nav pamanāma. Labāk paveicies DDR gala stadulai, kura, lai arī tagad siltināta un apmesta, tomēr saglabājusi gan stadulas vārtu ailu un virs tās bijušo pusapaļo logu, gan pusnošļaupto jumta galu. Krogam bijis māla dakstiņiem segts divslīpju jumts ar pusnošļauptiem galiem.
Fasādes priekšējā daļa, kāda tā izskatījās līdz I pasaules karam, redzama 10. attēlā. Pašā centrā atrodas liels dubultlogs un tam abos sānos šauri puslogi – aiz tiem, iespējams, atrodas kroga lielā istaba. Virs dubultloga un virs divviru durvīm ēkas labajā pusē ir izkārtnes. Pie sienas piestiprināti divi lukturi; no viena (labajā pusē) gan, šķiet, atlikuši tikai turētāji. Virs kroga jumta attēlā redzami trīs dūmeņi, no kuriem lielākais atrodas centrā un varētu būt bijis manteļskurstenis.
Domājams, 19. gadsimta II pusē vai beigās ēkas kroga daļas vidū, lai izveidotu plašāku telpu jeb zāli dažādu sabiedrisku norišu vajadzībām, izbūvē trīs logailu mezonīnu ar trīsstūra frontonu, kura vidusdaļā atrodas apaļš logs. Šķiet vienlaikus ar mezonīna izbūvi arī pārveido ZZA gala stadulu, daļā no tās apjoma iekārtojot telpas tirgotavai.
I pasaules karā ēkas vidusdaļa un ZZA stadula tiek daļēji sagrauta, bet jau 1918. gadā lielāko daļu bojājumu salabo. Ēkas veidols būtiski nemainās, lai gan, salīdzinot ar kroga 20.-30.-to gadu uzņēmumiem, šķiet, ka mezonīna frontons kļuvis stāvāks. Atjaunota netiek mezonīna pirmo un otro stāvu atdalošā dzega, logiem pazūd slēģi, bet virs ZZA stadulas jumtā tiek izveidotas divas nelielas izbūves.
Nākamo ievērojamo kroga ēkas pārbūvi 1930. gados veic Krimuldas piensaimnieku sabiedrība, kura savai ēkas daļai nepilnā garumā uzceļ otro stāvu. Piensaimnieku pārbūvētā daļa no kroga apjoma izceļas un izskatās kā atsevišķa ēka. Tajā atrodas pienotavas darba (sk. 15. attēlā redzamo rampu, uz kuras sakrautas piena kannas) un biedrības administrācijas telpas kā arī tējnīca (ieeja ar izkārtni virs tās 15. attēlā tieši aiz vāģos iejūgtā, pie ēkas stāvošā zirga). Atlikusī piensaimniekiem piederošās stadulas daļa, jādomā, kalpo kā iebraucamās vietas stallis.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 28.lpp.
2 LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 7.o.p. (56.) lapa.
4 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 368., 374., 375. lpp.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 LVVA 199.f., 1. apr. 92. lieta, 18. lapa.
7 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
8 LVVA 1679.f., 194. apr., 87. lieta.
9 LVVA 113. f., 3. apr., 75.lieta, 1. lapa.
10 No Krimuldas draudzes // Dienas Lapa. – 1887. – Nr. 123. – 4. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
11 Sludinājumi // Baltijas Vēstnesis. – 1884. – Nr. 280. – 1. decembris. Skatīts: periodika.lv
12 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 10.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
13 Niedre, U. 19. gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 224. lpp.
14 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 277.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
15 L. No Engelharda muižas // Latviešu Avīzes. – 1909. – Nr. 51. – 27. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
16 Rezervistu kontrole Rīgas apriņķī // Dzimtenes Vēstnesis. – 1912. – Nr. 62. – 15. marts. Skatīts: periodika.lv
17 Dažādas ziņas // Zemkopis. – 1914. – Nr. 44. – 29. oktobris. Skatīts: periodika.lv
18 LVVA 1679.f., 172.apr., 1345.lieta.
19 Krimuldas patērētāju biedrība // Kopdarbība. – 1922. – Nr. 41. – 14. oktobris. Skatīts: periodika.lv
20 Valdības Vēstnesis. – 1923. – Nr. 54. – 13. marts. Skatīts: periodika.lv
21 Ko domā un dara? Krimulda // Kopdarbība. – 1924. – Nr. 14. – 5. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
22 Likuma spēkā stāšanās // Policijas Vēstnesis. – 1925. – Nr. 60. – 7. augusts. Skatīts: periodika.lv
23 Galigi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1924. – Nr. 117. – 22. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
24 Galīgi piešķirtas rūpniecības iestādes, augļu dārzi u.t.t. // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1928. – Nr. 288. – 17. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
25 Godā celta “Ragana” // Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis. – 1928. – Nr. 260. – 11. decembris. Skatīts: periodika.lv
26 Tiesu paziņojumi // Valdības Vēstnesis. – 1928. – Nr. 90. – 23. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
27 Tiesu paziņojumi // Valdības Vēstnesis. – 1928. – Nr. 245. – 27. oktobris. Skatīts: periodika.lv
28 Mi. “Valpurģu nakts” Raganu krogā // Brīvā Zeme. – 1930. – Nr. 178. – 11. augusts. Skatīts: periodika.lv
29 Biedris. Cīņa ar zaļo pūķi // Lauku Dzīve. – 1931. – Nr. 22. – 4. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
30 Aplej ar spirtu un aizdedzina! Jaunā Balss. – 1935. – Nr. 2. – 1. februāris. Skatīts: periodika.lv
31 Valsts Prezidenta vērojumi un norādījumi Vidzemes braucienā // Brīvā Zeme. – 1938. – Nr. 39. – 22. septembris. Skatīts: periodika.lv
32 Brīvā Zeme. – 1938. – Nr. 247. – 29. oktobris. Skatīts: periodika.lv
33 Krūmiņš, G. Krimuldas novads no 19. gs. beigām līdz 1940. gadam // Krimuldas novada vēsture. Autoru kolektīvs. – Rīga: Jumava, 2011. – 118. lpp.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
