Baznīca
Līdz šim nav izdevies noskaidrot vai tagadējā Rubenes baznīca ar mācītājmuižu atrodas hronista Indriķa 1208. gadā no koka celtās Imeras baznīcas vietā, taču vēl 20. gs. sākumā rubenieši zinājuši stāstīt, ka pirmā baznīca atradusies 1,6 km attālo Dzelzkaļu (Dzelzkalnu) māju zemē.
“Anna Ginter (Villenīte), kura, veca būdama, akurāt tajā vakarā priekš krievu-turku kara, kad sarkanais gaiss bijis, pārvesta pār Vaidavas ezeru uz Gribiešas māju vilnu vērpt – stāstījus [ka tad], kad viņa bijus jauna, dzīvojus Ķieģeļu pagasta Dzelzkaļu mājā, kur agrāk atradusies Rubenes baznīca.” (LFK, 23 2528)
Ēka un plānojums
Dievnama mūra altārdaļa un aiz tās bijusī, domājams 1836. gadā nojauktā vecā sakristeja, ir baznīcas senākā daļa un atbilst 13.–14. gs. sakrālās celtniecības tradīcijām. Dokumentos minēts, ka 1667. gadā Rubenes draudzei bijusi mūra baznīca.
Laikā no 1738. līdz 1740. gadam baznīcas patrons Rīgas rātskungs, Ķieģeļu un citu apkārtējo muižu īpašnieks Dītrihs fon Cimmermanis par saviem līdzekļiem atjauno tobrīd, domājams, pussabrukušo Rubenes baznīcu, celtnei piešķirot līdz mūsdienām saglabājušās aprises. Līdzās senākajai mūra altāra daļai esošās koka piebūves vietā tiek uzmūrēta mazliet platākā draudzes telpa ar zvanu torni, kas 19. gadsimtā pārveidots.
Senāko vizuālo informāciju par Rubenes baznīcas un mācītājmuižas ārējo izskatu sniedz Johana Kristofa Broces (1742– 1823) zīmējumi. Viņš baznīcu zīmējis divreiz – 1772. un 1799. gadā.
Rubenes baznīcas telpas iekārtojums un interjers ir diezgan tipisks 18. gs. Vidzemes baznīcām. Mācītājs, publicists un topogrāfs Augusts Vilhelms Hūpels “Vidzemes un Igaunijas topogrāfiskajos aprakstos” (II daļa, 1777) tās raksturoja sekojoši: “Visas sastāv no divi dažādām daļām, joma (Schiff), kur vienā pusē (labajā, ja baznīcā ieiet) atrodas soli vīriešiem un otrā sievietēm, un no mazās baznīcas (Bema jeb svētnīcas), kuru daži dēvē par kori. (...) Mūsu baznīcās maz greznuma: daudzās altāris un kancele pušķoti gleznām un kokgriezuma tēliem, soli nokrāsoti, tāpat koris un griesti (..) Uz altāra parasti krucifikss un pāris lukturu, retāk puķu podi.”
Altāris un altārglezna
Patreizējais altāris ar neogotisko panelējumu un tā centrā ievietotā altārglezna tapis 19./20. gs. mijā. Altārglezna ir vācu gleznotāja Heinriha Hofmaņa gleznas “Kristus debesbraukšana” kopija, bet tās autors nav zināms.
[Attēls: Altārglezna “Golgāta”, apmēram 1739. gads. Atrodas Rundāles pils muzejā.]
Agrāk baznīcas altārdaļu rotāja 18. gs. I pusē tapis retabls (dekoratīvs panelis) ar gleznojumiem, no kuriem gan saglabājies tikai viens. Retablu baznīcai uzdāvināja Sprēstiņu un Pāpēnu muižas īpašnieks Oto Reinholds fon Krīdeners. Virs tās bijusi glezna “Augšāmcelšanās”, kuras liktenis nav zināms.
Vēl sanāk, viduslaikos, baznīcu ir rotājuši sienu gleznojumi, par ko liecina mūsdienās atklātie gleznojumu fragmenti, kurus var datēt ar 15.–16. gadsimtu. Tie ir daļa no plašākas kompozīcijas, kuras saturu šobrīd nav iespējams rekonstruēt.
Baznīcas kancele
1949. gadā sastādītā Rubenes baznīcas aprakstā ir minēts, ka “altāris un kancele vienkārši, bez sevišķiem greznojumiem”. Tomēr 1990. gadā, izpētot kanceli, zem krāsas kārtas atklājās gleznojums – evaņģēlista Lūkas roka ar spalvu. Pateicoties restauratores Ineses Andersones darbam, mūsdienās kanceles pildiņu gleznojumi redzami visā to krāšņumā. Gleznojumi ir radīti 1739. vai 1740. gadā, un tiem piemīt baroka stilistiskās iezīmes.
Baznīcas kanceles pildiņu gleznojumos ir attēloti 17.–18. gs. Vidzemes luterāņu baznīcām tradicionālie tēli, kas uzsver Jaunās Derības nozīmi: centrā Kristus kā pasaules glābējs, bet viņam abās pusēs evaņģēlisti un viņu simboli – Matejs ar eņģeli, Marks ar lauvu, Lūka ar vērsi, kā arī Jānis ar ērgli (Kanceles gleznojumu galerija ŠEIT).
Liturģiskie trauki
Rubenes baznīcai pieder vairāki vēsturiski, baznīcai savulaik draudzes locekļu dāvināti liturģiskie trauki. To vidū ir Patkulu dzimtas 1677.g., iespējams, Johana Reinholda Patkula iesvētību dienā dāvināts barokāls vīna kauss ar dzimtas ģerboni; Ķieģeļu muižas īpašnieku Franca un Barbaras Koskulu (Koskull), domājams, viņu kāzu reizē dāvinātais Rīgas zeltkaļa Karla Teodora Beijermaņa 1849.g. izgatavotais historisma stilā veidotais kauss; Rubenes latviešu draudzes baznīcai dāvinātā Valmieras zeltkaļa Filipa Johana Bazankūra 1755.g. izgatavotā oblatu kārbiņa un 1772.g. izgatavotā patēna. Divas 1859.g. darinātas alvas vīna kannas krievpadomju laikā no baznīcas nonākušas Valmieras novadpētniecības muzeja krājumā. Uz vienas no tām uzraksts: "Rubbenes Latweeschu draudse savam mihļam Deewa-nammam dahvinajuse 27 Septemberi 1859".
Kroņlukturis
Rubenes baznīcas kroņlukturis ir vairāk nekā divarpus gadsimtus sens. Draudzei to 1762. gadā uzdāvināja Dītriha fon Cimmermaņa meita Barbara Helēna fon Budberga. Uz kroņluktura ir iegravēts veltījums, bet stiprinājumi izveidoti Krievijas impērijas ģerboņa, divgalvainā ērgļa, formā.
Baznīcas soli
Baznīcas solus ap 1836. gadu darinājuši vietējie amatnieki. Tie bija domāti ilgai kalpošanai, un vietām tajos tika izmantotas iepriekšējo, 18. gadsimta, solu detaļas.
Piemiņas plāksne dzimtbūšanas atcelšanai
Rubene bija viena nedaudzajām mācītājmuižām, kurai nepiederēja dzimtzemnieku saimniecības un dzimtzemnieki. Mācītājmuižas saimi veidoja atsevišķi Ķieģeļu muižas dzimtcilvēki, kuri apstrādāja mācītāja tīrumus.
Latvijā dzimtbūšanas atcelšana notika pakāpeniski – vispirms Kurzemē, tad Vidzemē un visbeidzot Latgalē. Vidzemē zemnieku brīvlaišana notika 1819. gadā, un Rubenes baznīcas piemiņas plāksne ir veltīta dzimtbūšanas atcelšanas piecdesmitajai gadadienai. Uz plāksnes rakstīts: “Ķeisera labdarrischanam pie Latweescheem dsimtbuhschanas nozelschanai 1819tā gaddā. Vidsemmē par peemiņņu swehtija Rubbenes draudse 26tā Merz 1869tā gaddā gohda swehtkus.”
Baznīcas zvans
Zvanu tornī atrodas 1890. gadā Rīgā J. K. Švenna liets zvans ar uzrakstu latīņu valodā “Soli deo Gloria” (“Vienīgi Dievam slava!”), kas ir viena no protestantu pamatatziņām.
Saglabājies arī iepriekšējais zvans, ko 1653. gadā uzdāvināja baznīcas patrons Frīdrihs Vilhelms Patkuls. Uz senā zvana redzams Patkulu dzimtas ģērbonis ar iniciāļiem “FWP”, uzraksts “Friderich Wilhelm Patkvl zu Papendorf”, kā arī latīņu teksts “Verbum domini manet in aeturnum” (“Kunga vārds valdīs mūžīgi”). Šis zvans glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Torņa gailis
Rubenes baznīcas torņa gailis-vējrādītājs uzstādīts 1754. gadā, kad baznīcai to dāvināja tās iepriekšējā patrona un būvniecības finansētāja Dītriha fon Cimmermaņa meitas Barbara Vilhelmīne Helēna un Margrēta Johanna. Par dāvinājumu liecina gaiļa korpusā iegravēts teksts: “B. H. v. B. gebohrne von Zimmerman M. J. v. A. gebohrne von Zimmerman A. 1754”. 2020.g. gailis baznīcas renovācijas un restaurācijas darbu laikā tika noņemts, restaurēts un tad novietots atpakaļ tornī. Gaili noņemot atklājās gan līdz tam nezināmais, iepriekš minētais uzraksts, gan arī ložu pēdas, kuras tā metāla korpusā, domājams, palikušas kā apliecinājums Rubenes apkārtnē II pasaules kara beigās notikušajām kaujām.
Plašākas tūrisma iespējas Rubenes apkārtnē:
