Muiža
Mācītāja sēta pie Rubenes (Imeras) baznīcas, kā liecina Indriķa Livonijas hronikas teksts (XXVII: 1), pastāvējusi jau 13. gs. I pusē. Vēsturniekiem gan joprojām nav izdevies droši noskaidrot vai priestera Indriķa (Heinriha) 1208.g. celtā Imeras baznīca, un līdz ar to arī mācītāja mītne, atradusies tieši tagadējās Rubenes baznīcas vietā, vai arī kaut kur citur apkaimē. Tomēr ar visai lielu pārliecību, ņemot vērā baznīcas senākās daļas arhitektoniskajā izpētē iegūtos secinājumus, var teikt, ka Rubenes baznīca savā tagadējā vietā stāv jau kopš 13.gs. II puses vai, vēlākais, 14.gs. sākuma.
Līdz mūsdienām nav saglabājies ne J.K. Broces 1799. gadā zīmētajā attēlā blakus baznīcai redzamais pastorāts, kurā no 1772. gada līdz 1817. gadam dzīvoja vācu mācītājs, apgaismotāju ideju piekritējs, literāts un grāmatizdevējs Kristofs Harders (1747–1818), ne arī 1860. gadā celtā mācītājmāja – gara vienstāva guļbūve, kas gājusi bojā Otrā pasaules kara nogalē, kad Rubenei pāri vēlās frontes līnija.
20. gs. 80. gados Rubenes kolhozs “Kopsolis” mācītājmuižas dzīvojamās mājas vietā sāka celt divstāvu viesu māju, taču, atjaunojoties Latvijas neatkarībai, kolhozs beidza pastāvēt, ēka netika pabeigta un ilgus gadus stāvēja pamesta, pamazām ieaugot krūmos. Šobrīd (2020) Rubenes baznīcas draudze savu iespēju robežās ēku ir sakopusi, izmanto sanākšanām, Indriķa dienas pasākumu rīkošanai utml.
Par mācītājmuižas seno apbūvi mūsdienu Rubenes ainavā liecina tikai 18./19. gs. mijā celtā Rubenes draudzes skola, kādreizējā pastorāta saimniecības ēkas tagadējos "Dravniekos" un 2020. gadā atjaunotais, ap 1830. gadu ampīra stilā būvētais kalpotāju namiņš, kuru arhitekts Gunārs Jansons atzinis par vērtīgu 19. gs. I puses koka celtniecības paraugu.
