Nostāstu vieta: kalns
Slepkavkalniņš ir aptuveni 10 m augsts, stāvs uzkalns, kuru šķērso vecais Rīgas–Skaistkalnes ceļš, aptuveni 5 km attālumā no Vecumniekiem.
Senāk Priedes krogs Rīgas–Skaistkalnes ceļa malā sagaidīja un deva pajumti dažādiem ļaudīm: latviešu un lietuviešu zemniekiem, poļu un ebreju tirgotājiem, vācu mācītājiem un muižniekiem. Zemnieki, braucot no tirgus, krogā iegriezās pārnakšņot, ieturēties, atpūtināt zirgus. (1)
19.gadsimtā Skaistkalne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Ik gadu notika 10 plaši gadatirgi un iknedēļas tirgi. 20. gadsimta sākumā Skaistkalnē (Šēnbergā, vācu: Schönberg) bija ~500 iedzīvotāju, galvenokārt ebreji, kas nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. (2)
Rīgas–Skaistkalnes ceļš tolaik bija nozīmīgs tirdzniecības ceļš, kas savienoja Lietuvu ar Latviju, Rīgu. Pa to brauca ne tikai bagātie tirgoņi, bet arī ievērojami augstmaņi. Pēc vietejo iedzīvotāju nostāstiem, nereti, Baldones un Zviegzdes silos, netālu no Priedes kroga, braucēji tika apturēti un aplaupīti, bet, ja izrādīta pretošanās, arī nogalināti. Laupītāji slēpušies ceļa malās, aiz stāva uzkalniņa, tāpēc šī vieta ieguvusi savu neoficiālo nosaukumu – Slepkavkalniņš.
Apkārtējo iedzīvotāju atmiņās saglabājies kāds nostāts, ka par vienu no laupītāju upuriem kļuvusi kāda krievu grāfiene, kas pa Rīgas–Skaistkalnes ceļu atgriezusies dzimtenē. Viņa apglabāta Priedeskroga kapos, kas atrodas aptuveni 200 m attālumā no vietas, kur atradās Priedes krogs ( krusta priede, kas auga pretējā ceļa pusē krogam, tur atradās līdz 20.gs. 80 – tajiem gadiem). Priedes kapos apskatāms tā saucamais grāfienes kaps – akmens sarkofāgs ar ģērboni.
Mūsdienās mežs, kas senāk ieskāva Slepkavkalniņu vienā pusē ir pilnīgi, otrā daļēji izcirsts un vieta vairs neatstāj ne drūmu, ne draudīgu iespaidu, ir viegli piejama un apskatāma dabā.
Literatūra:
