Stoķu-Līgotāju klintis ar Veselības avotu un Patkula alu

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 12.03.2020

Organizācija:

Stoķu-Līgotāju klintis ar Veselības avotu un Patkula alu. 2007.g. 11.augusts. A.Jakoviča foto.

Koordinātas nav precizētas dabā

iežu atsegums

Klinšu atsegumu veido vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmens, galvenokārt smalkgraudains un vidēji rupjgraudains, rūsganrozā, ar tumšāk sārtām atsevišķām slāņojuma virsmām un mālainā materiāla migrācijas joslām. Atsegumu josla stiepjas apmēram 75m garumā. Slīpslāņoto sēriju biezumi pārsvarā 10-30cm. Viens mērījums - slīpslāņojuma krituma azimuts - 170 grādi. Atseguma sienu sadala subvertikālas plaisas, kuru pamatnē notikusi alu veidošanās. Atseguma atsevišķi izdalāmie objekti aprakstīti, sākot no atseguma augšgala (ziemeļu gala).

1. Avots (Veselības avots) no lielas nišas. Avota debits mērīts - 2,0 l/sek. Pie nišas atseguma siena veido ieloku pagriežoties 90 grādu leņķī. Avota izplūde saistīta ar vietu, kur klinšu piekāje sasniedz sarkanīgajos augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņos esošo pazemes ūdeņu līmeni. Kopējais ūdens horizonta pjezometriskais ūdeņu līmenis pazeminās Vaidavas (Strīķupes) ielejas virzienā.

Veselības avots. 2007.g. 11.augusts. A.Jakoviča foto.

2. Sienas fragments ar iegravējumiem. Atrodas lejējāk par nišu ar avotu. Lielākais iegravējums - "ILZE".
3. Nelielas nišas atseguma sienā - virs tām atsevišķas zivju dzenīšu aliņas. Augšējākā - plaša niša ar nelielu aliņu un sīku strupceļa iedobumu. Lejējākā - sīka niša ar 2 strupceļa iedobumiem.
4. Avots no nelielas alas. Avota izmērītais debits - aptuveni 0,3 l/sek. Avota izplūde saistīta ar vietu, kur klinšu piekāje sasniedz sarkanīgajos augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņos esošo pazemes ūdeņu līmeni. Kopējais ūdens horizonta pjezometriskais ūdeņu līmenis pazeminās Vaidavas (Strīķupes) ielejas virzienā.

Strīķupe pie Stoķu-Līgotāju klintīm. 2007.g. 11.augusts. A.Jakoviča foto.

5. Atseguma augstākā daļa ar alām (Patkula ala). Trīs savstarpēji savienotas alas. Garākā - 16,3 m. Lielākās alas (ieejas augstums 3,2m) veidošanās sākums attiecināms vēl uz leduslaikmetu, kad starp ūdeņiem zemledāja iegrauzumā (Strīķupes senlejā) un blakus esošajā līdzenajā teritorijā pastāvēja liels hidrauliskais gradients (pazemes ūdeņu spiedienu atšķirības). Šāds gradients radīja spēcīgu pazemes ūdeņu filtrāciju zemākā spiediena virzienā. Vājākajās vietās – atbilstoši smilšakmeņu plaisojumam vai sastāva īpatnībām sākās spēcīga sufozijas tipa materiāla iznese, kas ātri pārauga erodējošā straumē. Alu veidošanās pašreiz turpinās kā lēns sufozijas un avotu erozijas process (tekošais avota ūdens mehāniski iznes materiālu). Patkula ala uzskatāma par vienu no lielākajām Latvijas alām.

Entomofauna

Augstsprieguma līnijas izcirtuma joslā kādus 200 m A no Strīķupes un apmēram 500 m DA no Stoķu klintīm 2007. g. 9. augustā tika fiksēta reta spāru suga – īpaši aizsargājamā strautspāre – Cordulegaster annulata Latr. (= boltonii) (SG 2. kategorija), kuru pēc fotogrāfijas pārliecinoši noteica Mārtiņš Kalniņš. Nekāds strauts līnijas tuvumā neatrodas, tādēļ domājams, ka spāres attīstība norisinās Strīķupē.

Strīķupes vēzis. 2007.g. 11.augusts. A.Jakoviča foto.

Biotopi

Stoķu klintis noteiktas kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.
Upē dzīvo vēži.

Literatūra

Biedrības "Saules Koks" 2007.g. īstenotā projekta "Imeras vides vērtības" materiāli.

svētavots/veselības avots

Veselības avotiņš, Stoķu svētavots - kulta vieta

No lielākās Stoķu klinšu nišas, kas izveidojusies atseguma ziemeļu galā, izplūst avotiņš, kas izsenis bijis pazīstams apkartnes ļaužu vidū ar savām dziedinošajām īpašībām. Vietējie iedzīvotāji, brāļi Jānis un Modris Opmaņi 1977.g. rakstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai: "Dažus desmitus metrus gar krastu uz augšu atrodas tā dēvētais Veselības avots. Avots iztek no dažus metrus dziļas, nišai līdzīgas alas. Tā ūdens pat vasarā ir ledus auksts un ļoti garšīgs. Uzskata, ka šis ūdens esot veselīgs acīm, tādēļ to dažreiz ļaudis nes pat kanniņās līdzi uz māju, lai būtu kur izmazgāt acis.

Veselības avots skatā no Strīķupes labā krasta. 2007.g. 11.augusts. A.Jakoviča foto.

Pēc sena ticējuma, katram, kas avota ūdeni lietojis, tur ir jāatstāj ziedojums, parasti nauda. To reizēm dara arī vēl tagad. Tāpat vēl tagad vecie ļaudis uzskata, ka tam, kas no avota izvilks kādu monētu, piemetīsies tāda kaite, kāda bijusi tam, kurš šo monētu iesviedis. Tās monētas gan nemaz nav tik viegli atrodamas, jo avota dibenā ir plūstoša smilts, un iemestā kapeika pazūd minūtes laikā." [1.]

Veselības avotiņš ar "Stoķu svētavota - kulta vietas" nosaukumu ir vietējas nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis. Aizsardzības numurs 2502.

Literatūra

1 NKMP PDC Arheoloģijas arhīva Vaidavas pagasta mape.

Nostāstu vieta: negatīvā reljefa forma

Vaidavas, Stoķu, Patkula ala

Atseguma dienvidu galā atrodas trīs savstarpēji savienotas alas, no kurām lielāko dēvē par Patkula alu. Šobrīd nostāsts, ka alā kādu laiku slēpies zviedru valdības par valsts nodevību 17. gs. beigās vajātais baltvācu muižnieks J. R. Patkuls (1660.-1707.) ir ļoti populārs un to piemin visi tūrisma ceļveži, tomēr visai iespējams, ka šī versija radusies tikai 20. gs. II pusē. Par to liek domāt jau minētās vēstules [1.] cits fragments: “Rakstām Jums pirmo reizi. Šī gada [1977.] 10. “Lauku Dzīves” numurā izlasījām G. Eniņa rakstu “Latvijas garākā ala”. Autors piemin arī tā dēvēto Patkula alu un ģērboni, kura attēls it kā esot iegravēts uz tās sienas. Par to arī vēlētos pastāstīt sīkāk un daļēji precizēt. (…) Mēs, vietējie iedzīvotāji, to parasti saucam par Vaidavas alu, citreiz sauc arī par Stoķu alu. Nostāsts par to, ka alā slēpies barons Patkuls, radies diezgan nesen.

Patkula alas ieejas tagadējais augstums – 3,2m. 2007.g. 11.augusts. A.Jakoviča foto.

Alas ieejas vietā agrāk bijis tikai tāds caurums, pa kuru varēja ielīst vienīgi āpsis vai suns. Ap 1933. g. mans tēvs kopā ar brāļiem atraka ieeju un daļēji attīrīja arī pašu alu. Tur uz sienas, zem apmēram 1,5 m biezas smilšu un sūnu kārtas atrada iegravētu ģērboni. Mans tēvs teicis, ka līdzīgs ģērbonis esot bijis Rubenes baznīcā uz sudraba kausa, ko baznīcai dāvinājis barons Patkuls. Tā arī radies šis nostāsts.

J.R.Patkula Rubenes baznīcai 1677.g. dāvinātais sudraba biķeris ar iegravētu Patkulu dzimtas ģērboni. 2018.g. novembris. V.Grīviņa foto.

Pēdējos gados kopā ar brāli un draugiem esam attīrījuši arī alas tālāko daļu no āpšu savilktajām sūnām un smiltīm, un pazeminājām arī grīdu. Ala sastāv no diviem nodalījumiem. No tiem vēl atzarojas vairākas sīkākas ejas, kurās dzīvo āpši. Pirmais, lielākais nodalījums ir apmēram 6-7 m garš, 3 m plats un 3 m augsts. Tur, gandrīz pie pašiem griestiem atrodas arī minētais ģērbonis. (Iespējams, ka arī tādēļ biedrs Eniņš to neieraudzīja). Nedaudz pieliecoties var pēc pāris metriem nokļūt otrā nodalījumā, kas ir apmēram 4 m garš, 3 m plats un 2 m augsts. Šo telpu agrāk āpši bija pilnīgi piedzinuši ar sūnām un smiltīm. Labajā pusē telpai ir caurums, pa kuru no augšas nedaudz iespīd gaisma. Alas attīrot nācās izvākt daudz smilšu, kuras sabērām upē, izveidojot pie ieejas laukumiņu. Citādi alā bija grūti iekļūt, jo upe skalojās tieši gar klints sienu. Izskalojumu dēļ klints arī vairākas reizes nobruka. No klints spraugām iztek vairāki sīki avotiņi."