Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Upes kroga drupas atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Kūduma pagastā) pie senā Rīgas – Tērbatas lielceļa, (tagad vietējās nozīmes autoceļš V191) tā kreisajā pusē starp Kūdumu un Lenču muižu – pie Lenčupes, no kuras arī ieguvis nosaukumu. Kādreizējā kroga ēkas mūru paliekas atrodas aptuveni 80 metrus pēc mūsdienu Lenčupes tilta virzienā uz Rīgas pusi. Koordinātas: 57.38805 25.18852.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Ēka drupās, ieaug kokos un krūmos. Daļēji saglabājušies mūra sienu fragmenti un pamati.
ZIŅAS
Kūduma muižai piederošs krogs Rīgas–Valmieras ceļa malā pie Lenčupes tilta pastāv vismaz kopš 17. gadsimta II puses, kad zviedru valdības ierēdņi, Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā revidējot Straupes pilsnovada Rubenes draudzei piederīgo Kūduma muižu, revīzijas protokolos ieraksta Kūduma krogu (Kudumske Krögare, Kudums Krüger).[1] Krogs, jau novietots savā vēlākajā atrašanās vietā, iezīmēts arī šajā pat gadā mērnieka O.Kvista sastādītajā Kūduma muižas plānā.[2]
Kūduma krogu (Kudums krug) tūlīt pat aiz Lenčupes tilta ceļa labajā pusē (no Valmieras puses) redzam arī 1695. g. J.A. Ulriha zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē.[3]
Šķiet, krogs iezīmēts arī 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē.[4] Tā simbols gan novietots krietni tālāk uz Kūduma pusi, taču, domājams, tā ir kartogrāfa kļūda (Sk. arī piem. Lenču muižas kroga novietojumu L.A. Mellīna kartē.) – nekādi citi krogi, izņemot Upes krogu, ne pirms, ne pēc 1793. gada šajā apvidū nav zināmi. Iespējams, pirmo reizi Kūduma krogs par Upes krogu nosaukts Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē, kur blakus krogus simbolam ir grūti salasāms nosaukums Uppe vai Uppel.[5]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Upes krogs (Uppes krug) ar krodzinieku Dāvi Jansonu (Dahw Janson) norādīts kā piederīgs Ungurmuižai.[6]
Upes krogs (Uppes Krug) ar blakus esošajām ēkām precīzi iezīmēts 1863.g.–1883.g. zīmētajā Ungurmuižas ar Kūdumu kartē.[7]
Nav zināms, cik ilgi Upes krogs darbojies. Neviens krogs Ungurmuižā nav norādīts ne 1892. gadā publicētajā Krēgera adresu grāmatā, nedz arī 1909. gadā izdotajā Rihtera adresu grāmatā. Tomēr jāņem vērā, ka adresu grāmatas veidotas kā ziņu vākšanas metodi izmantojot brīvprātīgu anketēšanu, tādēļ tajās iespējamas kļūdas un nepilnības. Vairākās vēsturiskās kartēs Upes krogs gan joprojām iezīmēts līdz pat 20. gs. pirmajai desmitgadei.
Ar krogus simbolu iezīmētu Upes krogu redzam ne tikai 1866.g. Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā 3 verstu mēroga kartē, bet arī dažās citās 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma Krievijas un Vācijas militārajās kartēs, kas izgatavotas kā pamatni izmantojot minēto 1866.g. karti. Tomēr, spriežot pēc satura, tās ir mehāniski nokopētas, aktuālo situāciju dabā nepārbaudot un nelabojot.
1903. gadā izdotajā Valmieras apriņķa ceļu kartē, atbilstoši leģendai, attēloti gan tobrīd vēl darbojošies, gan jau slēgtie krogi. Šāds dalījums kartē, domājams, iekļauts saistībā ar 1900.g. Spirta monopola likuma pieņemšanu pēc kura stāšanās spēkā Vidzemē tika slēgti 66% krogu.[8] Kartē norādīts arī Upes krogs (Uppes Kr.). Tikai nav īsti skaidrs vai ar roku zīmētais simbols atbilst darbojošos vai slēgto krogu apzīmējumam. Drīzāk jau šķiet, ka krogs ir slēgts.[9]
Domājams, ka precīza situācija, tostarp darbojošies krogi ir attēlota Krievijas impērijas 1 verstes mēroga kartē, kas sastādīta un iespiesta 1915.g. pēc 1907.g. uzmērījuma datiem. Šajā kartē Upes krogs kā krogs vairs nav atzīmēts.[10]
1926. gada 26.novembrī oficiālajā izdevumā “Zemes ierīcības vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 2.novembra lēmums piešķirt Cēsu apriņķa Kūduma pagasta Upeskroga mājas daļu Libbert Pauline. Otrs pretendents – Apsīts Pēteris – noraidīts. Piezīmē pie lēmuma par piešķīrumu P.Libertei teikts: atlikušo mājas daļu [piešķirt?] pēc meža resora vajadzību apmierināšanas. [11]
Pēteris Apsītis, kā noprotams, pirms agrārās reformas dzīvojis Upes krogā vai blakus tam un cēlis vai labojis kādas tagad Paulīnei Libertei vai meža resoram piešķirtās ēkas. Par tām viņš prasa atlīdzību. Zemes Ierīcības Vēstnesī atrodam paziņojumu, ka “Zemes vērtēšanas virskomisija 1929. g. 12. novembrī, plkst. 15 dienā, Rīgā, Dzirnavu ielā Nr. 31, dz. 2. Skatīs Pētera Apsīša atlīdzības lietu par celtām ēkām Cēsu apriņķa Kūduma pagasta Upes krogā (Ungurpils muižas saimn. Nr. 67F)”.[12] Kāds bija virskomisijas lēmums, to periodika.lv noskaidrot neizdevās.
1929. gadā Upes krogu apseko un fotografē Pieminekļu valdes darbinieks Roberts Legzdiņš. Pieminekļa apraksta lapā viņš raksta: “Nosaukums – Upes krogs, nos. Tautas mutē – “Upu krogs”. Sienas akmeņu mūra, pa daļai apmestas. Apmetumā iespiesti melni akmentiņi un pudeļu stikli. Jumts četrām slīpēm, skaidu. Abos galos stadulas.” [13]
R.Legzdiņa uzņemtajā fotogrāfijā redzams, ka krogs tobrīd labā stāvoklī, ēkas vidusdaļai nesen uzklāts jauns skaidu jumts.
Pēc II Pasaules kara Upes krogs pamazām sabrūk. 1960. gados ēkā kāds vēl dzīvo[14], bet 1975. gadā, kad to apseko Cēsu muzeja darbiniece Dace Puķīte, Upes krogs jau pamests, ar cauru jumtu un izdauzītiem logiem. Lenču puses stadula jau pilnībā zaudējusi jumtu. (Sk. 10.–12. attēlu)
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Upes krogs pieder pie lielceļa krogiem. Kroga mūra ēka iepriekšējās koka celtnes vietā, domājams, būvēta 18./19. gs. mijā vai 19.gs. I pusē.
Pēc vēsturiskā 1929. gada foto, D.Puķītes 1975. gadā zīmētās ēkas plāna skices un pamatu paliekām dabā redzam, ka krogam bijusi ne tik bieži sastopamā L forma plānā ar vienu gareniski pievienotu un otru (vai divām nelielām?) perpendikulāri pievienotu stadulu. Jumts bijis četrslīpju ar īsākajām plaknēm pret gala fasādēm.
D.Puķīte pieminekļa anketā, apraksta sadaļā raksta: “Cēlis Lenču mž. Īpašnieks 53 asis garu, 8 asis platu. Sienas – laukakmens mūra, kaļķu javā, izšuv. Pamati – laukakmens mūra, kaļķu javā. Logi – 4 rūšu, ķieģeļu apmests kaļķu javā apmalojums. Durvis – ailas ķieģeļu, apmestas kaļķu javā.”[15]
Līdz mūsdienām saglabājušajos mūros redzams, (Sk. 13. attēlu) ka kroga celtniecībā izmantoti arī sarkanā māla pilnķieģeļi.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 78.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 227.lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.lieta, 68.(13.) lapa.
4 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
5 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 40.lapa.
7 LVVA 1679.f., 194.apr., 292.lieta.
8 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
9 Wegekarte Des Wolmarschen Kreises Mit Den Kirchspiels- Und Gutsgrenzen / Herausgegeben Vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau. Photo-Lithografie E. Berthelson, and Jonk & Polevski. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
10 Krievijas impērijas vienas verstes mēroga (1:42000) karte. 1915. 24.lapa. Skatīta: historia.lv
11 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1926. – Nr.218. – 26.novembris. Skatīts: periodika.lv
12 Paziņojums // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1929. – Nr.345. – 8.oktobris. Skatīts: periodika.lv
13 NKMP PDC, Mape “Upes krogs”, Inv.nr. 6154-2-KM.
14 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicējs: Jānis Briedis, apm. 70 g.v., dz. Vējkrogā. Pierakstīts 22.04.2022, Vējkrogā.
15 Cēsu muzeja krājums, D.Puķītes arhīvs. Mape “Krogi pie Cēsu ceļa”.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
