Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Vāveres kroga vieta atrodas pie “Vāverēm”, Saulkrastu novada Sējas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Sējas pagasts), vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (mūsdienās vietējas nozīmes ceļš Iļķene–Saulgoži) labajā pusē. Koordinātas: 57.128128, 24.540024.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi, precīzu tās atrašanās vietu nav iespējams lokalizēt.
ZIŅAS
Senākās avotu ziņas, kas, iespējams, attiecināmas uz Vāveru krogu, atrodamas 1638. gada Vidzemes arklu revīzijā, kur Krimuldas pilsnovada Jaunās muižas aprakstā lasām:
“Ir jaunuzbūvēts krogs, robežojas ar Ludviha grāvi un Krimuldas pili (pilsmuižu) no vienas puses, no otras puses ar Hilhena muižu, [kroga zemes gabala] robežas ir aptuveni pusjūdzi platas un pusotru jūdzi garas, piederīgs Krimuldas baznīcai (resp. draudzei).”[1]
Turpat tālāk teikts, ka krodzinieks dzīvo uz postažā nonākušās Beltes ciemata zemes un viņam ir viens dārzs.[2]
Kroga nosaukums 1638. gada revīzijā gan nav minēts, bet, ņemot vērā gan Beltes ciemata atrašanās vietu (Apm. mūsdienu “Beltes” māju vietā – 1km no “Vāverēm” Iļķenes pārceltuves virzienā. Sk. 2.,3., 6. attēlu.), gan to, ka kroga zemes gabals robežojas ar Hilhena (Iļķenes) muižu, tad tas visdrīzāk atradies vēlākā Vāveres kroga vietā vai netālu no tās.


Ar savu vārdu Vāveres krogs vēstures avotos pirmo reizi parādās 1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi Krimuldas pilsnovada Jaunajā muižā (Neuhof) reģistrē Der weckter Kroug/Wawer Krug (zviedru/vācu val.).[3]
Vāveres krogs kā Rīgas-Tērbatas lielceļa malā novietota mājvieta nr. 76/5 tiek arī iezīmēts no kadastra ietvaros izgatavotajiem muižu plāniem sastādītajā Krimuldas pilsnovada 1682.–1683. gada kartē (2. attēls).[4]
Vāveres krogu (Wawer krug) atrodam arī mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (sk. 3. attēlā labajā pusē). Kroga ēka novietota ceļa kreisajā malā (skatoties no Rīgas puses).[5]
Šajā pat kartē uzmanību piesaista arī par Slīdiņa grāvi (Schlieding grawe) nosauktais strauts, kas šķērso Rīgas lielceļu starp Lejniekiem un Slīdiņiem (sk. 3. attēla kreisā pusē). Jādomā, ka arī 1638. gada revīzijā minētais Ludviha grāvis ir kāda nelielas ūdensteces grava.

1751. gada arklu revīzijas laikā Jaunajā muižā 3 krogi - Suliņkrogs (Sulliņ), Murjāņu (Murjahn) un Vēveru (Wehwer) krogs (4. attēls). Visos kopā gadā izkroģē līdz 150 mucām alus. Vēveru (resp. Vāveres) krogs iznomāts kādam vācu vīram vārdā Borns. Krogā ir divi kalpi – poļi (domājams – ienācēji no poļu Vidzemes / Inflantijas / Latgales) Brencis un Andrejs, kā arī meita Līze, kuru piešķīris kambarkungs fon Fītinghofs no Allažiem. [6]


Vāveres krogs ar krogus simbolu bez nosaukuma iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (5. attēls)[7] un ar nosaukumu (Wawer) Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē.[8]
19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei, kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam, kas kopš 18. gadsimta sākuma ir arī ceļš no Rīgas uz impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[9] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Ragana (Englārte) – Vecmurjāņi – Iļķenes pārceltuve zaudē nozīmi un tā krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti. No posmā Englārte–Iļķenes pārceltuve 1839. gadā pastāvējušiem 9 krogiem (Englārtes/Raganas krogu neskaitot), 1866. gadā vēl darbojas tikai divi – Grāves muižas dzirnavu krogs un Vāveres krogs (Ваверь – 6. attēls).
Nav zināms, cik ilgi Vāveres krogā turpinās kroģēšana, bet, domājams, tā beidzas ne vēlāk kā 1870.-tajos gados.

1915. gadā izdotajā 1907. gada uzmērījuma/aktualizācijas Krievijas impērijas vienas verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē Vāvere (Дв. Ваверь) iezīmēta kā zemnieksēta (7. attēls), bet 1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” (Wahwer VI) iekļauta Jaunās muižas izpirkto zemnieksētu sarakstā.[10]

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Jaunās muižas Vāveres krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Tā kā ēka, domājams, zudusi jau 19. gadsimtā vai 20. gadsimta sākumā un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, plānus vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. I burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1938. – 203., 204. lpp.
2 Turpat. – 206. lpp.
3 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 32.lpp.
4 LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.
5 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 6. (53.) lapa.
6 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 526., 540., 541. lpp.
7 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
8 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
9 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
10 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 280. sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.