Vecgarauši

Pievienoja:

Edgars Žīgurs, 23.03.2016

Vecgaraušu māju zemes plāns. Sastādīts 1935.g. Atrodas mājas saimnieka J.Pauliņa personīgajā arhīvā. 2015.g. septembrī pārfotografēja Edgars Žīgurs.

Koordinātas (WGS 84):

57.170064 26.007769

Koordinātas ir precizētas dabā

Vietas atrašanās LĢIA kartē

Vecsaimniecība

Garaušu (Garaus) māju vārds fiksēts jau 17.gs. zviedru kartēs. Pašreizējais Vecgaraušu saimniecības komplekss celts 20.gs. sākumā.

Ziņas

2015.g. septembrī Vecgaraušus apsekoja Edgars Žīgurs.

Ēkas

Dzīvojamā māja

Tagadējā Vecgaraušu māja celta kā guļbūve 1908.g. (vecā dzīvojamā māja bijusi kādus 100 m tuvāk Gaujai). 20.gs. 30.g. mājai izbūvēts otrais stāvs un tā ieguvusi tagadējo veidolu. Ēkas ārsienas apmestas padomju laikos. Jumta kores galus rotā Jumja zīmes, tās bijušas jau 30.g. uzbūvētā otrā stāva variantā.

Jumts divslīpju ar pusšļaupumiem galos (t.s. lāčpakaļa), tagad segts ar profilēta skārda loksnēm. Jumta abās pusēs izbūvēti mansardi. Ieeja ēkā no rietumu gala, blakus tai arī ieeja pagrabā. Pie dienvidu sienas ap 1970. gadu piebūvēta veranda, kas aizņem apmēram pusi sienas garuma.

Kūts

Kūts celta no skaldītiem laukakmeņiem, kas savienoti ar javu. Jumts divslīpju, segts ar šīfera plāksnēm. Ēkas iekštelpu, durvju un logu sākotnējais plānojums laika gaitā stipri mainījies.

Pagrabs

Virs pagraba ir bijusi saimniecības ēka. Mūsdienās saglabājies tikai pagrabs. Pagrabs mūrēts no laukakmeņiem, bet pagraba durvju velve no ķieģeļiem.

Šķūnis

Šāda veida šķūņi Vidzemes lauku ainavā masveidā parādās 20gs. 20. -30.gados. Būvēts statņu konstrukcijā un apšūts ar dēļiem. Pamati mūrēti no laukakmeņiem. Jumts divslīpju, tagad segts ar šīfera loksnēm. Divviru vārti (durvis) atrodas sānu un gala sienas vidū. Šķūņa zelmeņos logu vietas papildus apgaismojumam, varbūt arī ventilācijai.

Rija

Rija lielā mērā pārveidota pēc Otrā pasaules kara, kad tā tiek piemērota dzīvošanai. Tajā dzīvojušas vairākas ģimenes. Ēkai saglabājusies vēsturiskā četrslīpju jumta konstrukcija, ar brodiņiem galos. Jumts tagad segts ar šīfera loksnēm. Ēkas korpuss apšūts ar dēļiem.

Kopumā saimniecībā bijušas vēl vairāk ēkas, ar to liecina pamatu vietas.

Iedzīvotāji

Zināmie dzimtas pārstāvji: Spricis Kalniņš, viņa sieva Made (dz.Tavare; mirusi 1946.gadā), kuri veica tagadējās Vecgaraušu mājas būvēšanu. Viņu bērni Voldemārs Jānis un meita Helēna (ieprecas Strupiņu Vimbās). Par miertiesnesi Voldemāru Jāni Kalniņu rakstīts grāmatā „No Viņķu kalna līdz Skrāģu krogam”. Grāmatā pieminēts gan kā miertiesnesis (Cēsu apriņķa 2. iecirknī, miris 1932. gada 3. janvārī), gan kā Mārtiņa skolas skolotājs, strādājis arī pagastvaldē 1917. gadā. Voldemāram Jānim Kalniņam sieva Marija (dz. Rubene; no Boļu Rubeņu dzimtas, kas radinieki arī Bašu Rubeņiem); viņu bērni: meita Anna (dz. 1907.g.), meita Marta, meita Marija. Meita Marta precas ar mākslinieku Ģedertu Eliasu. Meita Marija (prec. Zoltnere) dodas uz Kurzemi.

Meita Anna precas ar Kārkliņu Haraldu Pētera d. (dz. 1904.g.). Anna prata spēlēt klavieres, spēlēja baznīcā ērģeles. Viņa savā laikā izmaksāja mājas māsām Martai un Marijai. Vecgarušu mājas īpašumu mantoja Annas bērni: dēls Valdis (dz.1938.g.), meita Aina (dz.1941.g.), dēls Jānis (dz.1943.g.). Visi bērni, neskatoties uz sarežģīto vēsturisko laiku, izskolojušies un ieguvuši zinātņu doktora grādu savās nozarēs fizikā, ķīmijā.

Dēla Jāņa sieva Maija, viņai divi bērni – Rūta, dzimusi 1973. gadā, prec. Dimanta (labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja), dēls Jānis, dzimis 1979. gadā (Latvijas Universitātē profesors, zinātņu doktors).