Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Vecštāles kroga drupas atrodas pie “Vecštālēm”, Ādažu novada Ādažu pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts), vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (gar krogu senāk vedošais lielceļa posms tagad ir pārveidots par privātmāju pievedceļu) kreisajā pusē. Koordinātas: 57.108785, 24.502029.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka nojaukta, tās vietā atlikušas tikai manteļskursteņa drupas.
ZIŅAS
Senākās drošās avotu ziņas par Štāles krogu atrodamas 1682./1683. gada Lielā kadastra arklu revīzijā, kad zviedru valdības ierēdņi, uzskaitot Ādažu pilsnovada Štāles muižas (Stahlenhof) mājvietas, protokolā ieraksta Stahlens Krogh/ Der Krug (zviedru/vācu val.).[1]
Pašas Štāles muižas plāns nav saglabājies, bet Štāles [muižas] krogu (Stalen Kroug) redzam iezīmētu gan kadastra ietvaros mērnieka J.H. Kelča 1683. gadā izgatavotajā Iļķēnu muižas plānā (2. attēls)[2], gan Krimuldas pilsnovada 1682.–1683. gada kartē (3. attēls).[3] Pirmajā gadījumā jādomā, ka Štāles muižai, kuras zemes Rīgas-Tērbatas/Limbažu lielceļš nešķērso, zemeskungs savulaik pēc tradīcijas – ļaut no lielceļa krogiem pelnīt arī tuvējām muižām – piešķīris kroga vietu Iļķēnu muižā un attiecīgais zemes gabals joprojām tiek uzskatīts par tai piederīgu, tāpēc arī iezīmēts plānā. Otrajā gadījumā krogs Krimuldas pilsnovada kartē tiek iezīmēts kā nozīmīgs pierobežas objekts.
Štāles muižas krogs (Stahlenhoffs krug) iezīmēts arī mērnieka J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (4. attēls), kura izceļas ar precizitāti un detalizāciju, kas veltīta ceļotājiem svarīgu objektu attēlojumā. Kroga ēka novietota turpat, kur vēlāk – ceļa kreisajā malā (skatoties no Rīgas puses), tūlīt aiz nelielas Gaujas pietekas, kurai kartes iepriekšējā lapā pierakstīts arī nosaukums – Tirse uppit.[4] Pirms upītes labajā pusē iezīmētās Zinnit mājas vēlāk no avotiem pazūd, iespējams, tiek nopostītas Lielajā Ziemeļu karā. aptuveni to vietā šodien atrodas Jaunsilkalni.
1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Ādažu (Neuermühlenscher) draudzes Incenbergas jeb Štāles muižai (Hintzenberg oder Stahlenhoff) pieder viens krogs pie Pēterburgas ceļa, kurā nevar izkroģēt vairāk kā 20–25 mucas alus gadā, jo lielākā daļa [ceļinieku iet] caur mežu, krogā neiegriežoties. Iespējams runa ir par Štāles krogu.
Muižas zemnieksētu sarakstā nedz Štāles nedz kādu citu krogu neatrodam, bet ir krodzinieks Miķelis, kurš kroģē muižas alu un dzīvo Busch Zemath. Vēl tur dzīvo kāda Anne, kas šeit kā mazs bērns atvesta no Rīgas priekšpilsētas, kur arī pierakstīta.[5]
Štāles krogs bez nosaukuma iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (6. attēls).[6] Vēlākā karte, kurā Vecštālē norādīts krogs, ir Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkarte (7. attēls).[7]
19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei, kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam, kas kopš 18. gadsimta sākuma ir arī ceļš no Rīgas uz impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[8] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Ragana (Englārte) – Vecmurjāņi – Iļķenes pārceltuve (8. attēls) zaudē nozīmi un tā krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti. Šķiet, Štāles krogs savā vecajā novietojumā darbību beidz ne vēlāk kā 1850.-tajos gados, jo Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga kartē kādreizējā kroga vieta jau attēlota (9. attēls) kā zemnieksēta Štāle (Сталень). No posmā Englārte-Iļķenes pārceltuve 1839. gadā pastāvējušiem 9 krogiem (Englārtes/Raganas krogu neskaitot), 1866. gadā vēl darbojas tikai divi – Grāves muižas Dzirnavu krogs un Vāveres krogs.
Interesanti, ka senās Štāles muižas tiesības turēt krogu pie Rīgas lielceļa tiek ievērotas vēl arī 19. gadsimta II pusē, kad Štāles krogs tiek atvērts jaunā vietā Gaujas pretējā pusē pie Vidzemes šosejas (10. attēls). Domājams, iepriekšējo kroga mājvietu sāka saukt par Vecštāli pēc šī jaunā Štāles kroga atvēršanas.
Pēc kroga slēgšanas Štāles muiža krogu ar tam piederošo zemes gabalu pārveido par rentes māju.
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un arī tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Rentes mājas parasti tiek piešķirtas to ilggadējiem rentniekiem.
Štāles muižas dalīšanas lietā glabājas vecākā mērnieka P. Vassera 1921. gadā sastādīts Zemes sadalīšanas projekts, kurā lasām, ka Vec-Stales krogs ir nesadalīta, ilggadīga rentes māja ar ēkām. Zemes kopplatība norādīta 10,8ha. Gabalam piešķirts numurs 16F.
Ar zemes dalīšanu Štāles muižā gan lāgā neveicas un vēl 1926. gadā vairākas saimniecības, tostarp Vecštāles krogs, nav piešķirtas. Projekta Pārlieksmē piezīme, ka “no Vec-Stales kroga ir parakstījies kāds Indriķis Puriņš, kurš ar projektu apmierināts.”
Lietā atrodams arī ap 1926. gadu sastādīts Vecštāles kroga ēku apraksts.
Uzskaitītas šādas ēkas:
1) Dzīvojamā ēka: sienas – koka, jumts – lubiņu, vecums – veca, piezīmes – vajadzīgi lieli remonti;
2) Vāgūzis: sienas – koka, jumts – lubiņu, vecums – veca;
3) Rija: sienas – koka, jumts – lubiņu, vecums – veca;
4) Stallis: sienas – koka, jumts – lubiņu, vecums – veca;
5) Pagrabs – piena: sienas – koka, jumts – lubiņu, vecums – labs;
6) Pagrabs – kartupeļu: sienas – koka, jumts – lubiņu, vecums – vidējs.
Īpašums Puriņam galīgi tiek piešķirts tikai 1927. gadā. Ar piegrieztu pļavu starpgabalu tā kopplatība 17,40ha.[9]
Par agrārajā reformā piešķirtajiem īpašumiem to ieguvējiem bija jāmaksā salīdzinoši neliela izpirkšanas maksa, kuras apmēru noteica vietējās vērtēšanas komisijas un apstiprināja Zemes vērtēšanas virskomisija. No izpirkšanas maksas atbilstoši likumam bija atbrīvoti “saimniecību ieguvēji, kuru likumīgie un pie tam arī faktiskie apgādnieki, kalpodami Latvijas nacionālajā armijā, krituši cīņās par Latvijas atbrīvošanu. (..) Tāpat no izpirkšanas maksas ir atsvabināti nacionālās armijas kara invalīdi, ja viņi saimniecības piešķiršanas laikā bija zaudējuši 71 un vairāk procentus no darba spējas. (..) minētie noteikumi attiecināmi arī uz tiem saimniecību ieguvējiem, kuru likumīgie un pie tam faktiskie apgādnieki krituši līdz 1917. gada 1. oktobrim kā Latviešu strēlnieku pulku kareivji [kā arī] uz Latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kuri palikuši par invalīdiem līdz 1917. gada 1. oktobrim.” Izpirkšanas maksa nebija jāmaksā arī pašvaldībām “par viņu kulturēliem pasākumiem un sociālām labierīcībām piešķirto zemi un ēkām”[10]
Tā kā nevienā no minētajām izņēmumu kategorijām Puriņš neietilpa, tad Vecštāles krogam, tāpat kā lielākajai daļai citu īpašumu, tika noteikta izpirkšanas vērtība. Vērtēšanas lieta glabājas Latvijas Valsts Vēstures arhīvā. Tajā redzam, ka saimniecība 1928. gadā novērtēta par Ls 414. Lietā pievienota arī Ādažu pagasta valdes 1924. gada 7. augustā izdota apliecība, kura teikts, ka “šī pagasta Stāles muižas Vec-Stāles mājas ilggadējais nomnieks Indriķis Puriņš, kurš šo māju nomā jau divdesmit piekto gadu, ir tur uzbūvējis kūti un ledus pagrabu ar no muižas īpašnieka dotiem koku materiālu un ķieģeļiem.”
Vēl lietā cita starpā ir “Ēku apraksta un novērtēšanas” veidlapa. Tajā, atšķirībā no 1926. gada apraksta iekļautas tikai 3 ēkas:
1) Bij. krogs, kas sastāv no dzīvojamām telpām (garums – 10,1m) un pieliekamā (garums – 8,3m). Ēkas platums – 8,9m, augstums – 2,2m, sienas – tēstu baļķu, jumts – dakstiņu. Piezīme – sienas sag? un sašķiebušās, iekšpuse remontēta;
2) Pagrabs (garums – 5,6m, platums – 3,6m, augstums – 2,0, sienas – apaļu baļķu, jumts – šindeļu. Piezīme – lietojams;
3) Kūts (garums – 7,7m, platums – 5,8m, augstums – 2,0, sienas – apaļu baļķu, jumts – šindeļu, vecums – 24 gadi; Piezīme – ķieģeļu fundaments, 1,2m augsts.[11]
1948. gadā Vecštālē dzīvo Indriķa Puriņa meitas – 1906. gadā dzimusī Milda Puriņa un 1907. gadā dzimusī Natālija Puriņa.[12]
Natālija Puriņa Vecštālē nodzīvo līdz 1990.-to gadu beigām, vēl sagaidot, kad 1996. gadā mājā beidzot ievelk elektrību. Pēc Natālijas kroga ēkā līdz 2004. gadam dzīvo bitenieks Igors Zviedrs. Pēc tam bijušais krogs tiek pamests un pamazām pārvēršas par graustu[13]
2022. gadā vecā, pussagruvusī ēka tiek nojaukta.
Vecštāles tagadējais saimnieks A. Bergholds zināja stāstīt no vietējiem iedzīvotājiem dzirdēto, ka krogs esot 300 gadus vecs un it kā pēc Pētera I rīkojuma atvests no Igaunijas.
Krogā esot bijusi pasta stacija un netālu no kroga laupītāji dzinušies pakaļ pajūgam, ar ko vestas dārglietas. Zirgs ar visiem ratiem ieskrējis dīķī; meklējuši, nevarējuši atrast.[14]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Vecštāles krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais krogs, kā tolaik lielākā daļa Vidzemes lauku krogu, visdrīzāk bija pilnībā vai daļēji būvēts no koka.
Pēdējā krogus celtne, no kuras tagad atlikušas tikai manteļskursteņa drupas, bija ceļa malā novietota vienstāva koka garenbūve. Krogus daļa – vēlākā dzīvojamā māja – bija celta no tēstiem guļbaļķiem, kas, šķiet, kaut kad vēlāk apmesti. Nav īsti skaidrs vai krogam bijusi pievienota un, ja bijusi, kad tikusi nojaukta stadula. Ap 1926. gadu sastādītajā Vecštāles ēku sarakstā (sk. augstāk) kā nākamais aiz dzīvojamās ēkas minēts vāgūzis. Jādomā, tā bija kroga daļai pievienota stadula vai tās tobrīd atlikusī daļa – to, ka ēkai ZA galā bijis turpinājums, liecina 12. un 13. attēlā redzamais gala fasādes taisnais jumta gals un dēļiem aizsistā zelmiņa daļa. Jāatzīmē gan, ka daļu no sava apjoma ēka zaudēja vēl 20. gadsimtā. Saimniecības novērtējuma lietā iekļautajā, ap 1928. gadu sastādītajā ēku aprakstā “bijušais krogs” funkcionāli sadalīts dzīvojamo telpu daļā (garums 10,1m) un pieliekamo telpu daļā (garums 8,3m). Kopā ēkas garums tolaik tātad bijis 18,4m. Taču līdz 2022. gadam pastāvējusī ēka, kā to var izmērīt vietnē kartes.lgia.gov.lv pieejamos ortofoto slāņos, bija tikai 14m gara. Aptuveno kroga ēkas ar tās ZA gala sienas novietojumu reljefā 1928. un 2022. gadā, kā arī iespējamo stadulas atrašanās vietu esmu iezīmējis 19. attēlā. Visai līdzīga Vecštāles krogam plānojuma un izmēru (apjoma) ziņā bijusi mūsdienu Talsu novada Laucienes pagastā atradusies Luntes kroga ēka (21. attēls) – atšķirībā no Vecštāles tai bija saglabājusies arī stadulas daļa.
Kā redzam 11.–13. attēlā, Vecštāles kroga ēkai bija stāvs, apmēram 45 grādu slīpuma jumts ar pusnošļauptiem galiem (resp. saglabājušos DR galu), kas segts ar māla dakstiņiem. Daļai dakstiņu ir ražotāja iespiedums “VG”. Droši nav zināms arī tas, kad īsti dakstiņi jumtam uzklāti. 1926. gada aprakstā teikts, ka visām ēkām jumti segti ar “lubiņām”. Savukārt ap 1928. gadu sastādītajā ēku novērtējumā lasām, ka uz kroga jumta ir dakstiņi, bet pagrabam un kūtij - “šindeļi”. Ticamāks, jādomā, ir detalizētākais 1928.g. novērtējuma apraksts. Lai gan tomēr paliek zināma iespējamība, ka dakstiņi varētu būt tikuši uzklāti pa tiem diviem gadiem, kas atdala abu aprakstu sastādīšanas laiku…
Interesanti, ka jumta konstukcijas koka detaļas bijušas numurētas ar romiešu cipariem.[13] Tātad tās vai nu kaut kad atvestas no citas vietas un uzstādītas Vecštālē, vai arī bijušas sagatavotas promvešanai…
Ieejas durvis ēkai atradās DA sānu fasādē un pie tām bija uzbūvēta neliela veranda ar 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm raksturīgajiem šaurajiem, garenajiem sīkrūšu logiem.
Kroga daļas iekštelpu plānojums, kāds tas bijis 20. gadsimta II pusē, redzams 20. attēlā. Ieejot caur verandu pa priekšējās fasādes centrā novietotajām durvīm, nonākam priekšnamā, kuram tieši pretī ir durvis pa kurām var nokļūt ēkas centrā novietotajā manteļskursteņa telpā. Skurstenis bija mūrēts no ķieģeļiem un apmests. Priekšnama kreisajā pusē ir durvis uz divām dzīvojamām telpām DR galā. Vēl divas, atsevišķi nodalītas istabas atrodas ēkas ZA galā, bet tajās var iekļūt tikai pa citām durvīm, kas atrodas aizmugurējās fasādes Z stūrī. Iespējams, šāds telpu izkārtojums izveidots tikai 20. gs., lai katrai māsai Puriņai, kuras mitinājās kroga ēkā, būtu savs atsevišķs dzīvoklis.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 34.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 165. lieta.
3 LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.
4 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 5. o.p. (52), 6. (53.) lapa.
5 LVVA 7348. f., 1. apr., 37. lieta, 444., 448., 449. lpp.
6 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: https://digitalarchive.mcmaster.ca/islandora/object/macrepo%3A77366
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
9 LVVA 1679.f., 172.apr., 1464. lieta.
10 Likums par valsts zemes fonda piešķirto un piešķiramo zemju novērtēšanu un pārdošanu dzimtsīpašumā vai atdošanu dzimtsnomā // Valdības Vēstnesis. – 1923. – Nr. 84. – 23. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
11 LVVA 1679.f., 14. apr., 59. lieta.
12 Vecštāles mājas grāmata. Sākta 1948.g. A.Bergholda personīgais arhīvs.
13 A.Bergholda ziņas.
14 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicējs: Arnis Bergholds. Pierakstīts “Vecštālē” 13.09.2023.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
